Veltiits taadiem kaa tu.....
Kāds tu esi?

Tu esi pārāk pelēks, lai spētu aptvert ko šeit rakstu
Par ko stāstu tev un tavu trulo sirdi bakstu
Tu esi pagļēva būtne, kas baidās būt citāds
Jo baidies, ka pasaule tevi par to atkal vajās
Tev rūp, ko katrs nelga par tevi var domāt
Jo centies būt perfekts ikvienā jomā.
Un nedod dievs, ka kāds liekuļa draugs kādreiz tev
Teiks vārdus, ka neesi līdzīgs pats tu vairs sev.
Tu pasmaidi nodrāztu mākslīgu smaidu
Un prasi vai kompleksu mocīts es vaidu?
Tu skandē man kompleksu patiesības Līdz norūc : “ Vissliktākais mazvērtības!”
Bet citreiz pirms pārgudro muti ver Tu savējos kompleksus projām sper.
Tu gribi būt pasaules ideāl Bet esi tik parasts nīkulis bāls.
Es zinu, tu vēlētos nedomāt vispār Vien griezties kā datu celiņš diskā
Jo tad par tevi nedomās, aizmirsīs citi
Tu nebūsi šķērslis vairs viņu ceļā.
Viss tas ko šeit rakstu nav domāts uz visiem
Bet tieši uz tevi un līdzīgiem tev
Kāds gudrais ir klusēšanu līdzinājis zeltam
Tad paklusē muļķi, tas labāk būs tev...