Sviesta Ciba |

Lee (

lee) rakstīja,
@ 2009-01-03 02:31:00

No sirds
Visu dariet no sirds!
Un nepaturiet iekšā nevienu noklusētu vārdu, dumsu un aizvainojumu - tas jāizlaiž ārā no sevis!
Un piedodiet. Es patiešām nesaprotu, vai cilvēks var pilnvērtīgi dzīvot, stiepjot apkārt visādu drazu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	shi 2009-01-03 13:00 (saite)
	pasaule ir pietiekoši liela, lai tie nebūtu tikai "citi" kam stāstīt ārā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	vacatio 2009-01-03 13:04 (saite)
	Draugiem? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	lee 2009-01-03 13:22 (saite)
	draugiem, sev, cibai, papīram, psihologam - jāskatās pēc sacītā konteksta un situācijas. Tomēr šeit svarīgākais ir daudzās austrumu mācībās uzsvērtais ceļš, uz kuru vajadzētu koncentrēties - veids, kā sevī nepaturi dusmas un visu citu drazu. Svarīgs ir process. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	shi 2009-01-03 13:23 (saite)
	jā! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	vacatio 2009-01-03 13:25 (saite)
	man šī tēma ir aktuāla, tāpēc domāju par to. pateikt "nepaturi sevī dusmas" ir daudz vienkāršāk kā to izdarīt. Un pat ne izdarīt, bet saprast - KĀ izdarīt. Jo vienkārši bļaut uz otru tikai tāpēc, lai kaut ko nepaturētu sevī, rezultātā radīs iekšā vēl daudz vairāk mēslu kā bijis. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lee
2009-01-03 13:29 (saite)

Ok, domāju, ka to tāpat kā piedošanu var izpēlēt prātā un iztēlē. Būtiski, manuprāt, ir saprast pareizo dusmu cēloni un tad konkrētiem teikumiem kaut vai sev to skaļi pasacīt: es esmu dusmīga, jo.. bla bla bla.. Un svarīgi minēt, uz ko esi dusmīgs - piemēram - esmu dusmīga uz Pēteri, jo viņš mani neapzsveica Ziemassvētkos. A ko darīt? Moš piezvanīt Pētirim un apsveikt pirmajai?! (es tikai skicēju)
Kādam vienmēr jābūt tam, kurš sper pirmo soli, un nevajadzētu kuautrēties no tā, ja tā esi tu!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	vacatio 2009-01-03 13:33 (saite)
	Arī pirmā soļa speršana ir sarežģīts jautājums :) Bet šādā veidā dusmu paušana sev - jā, tas ir ok variants. Tas, kuram piekrītu. Kaut gan - visu laiku tikai sev paust tās dusmas arī nevar. Vopšem jautājums par robēžām - ko sev, bet ko tomēr pateikt otram. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	lee 2009-01-03 13:36 (saite)
	man jau tomēr liekas, ka tas ir individuāli atkarīgs no katra - cik pats ir gatavs atklāties citiem, lai pēc tam nebūtu kkādu morālo paģiru vai kas tml. man vismaz šis mērītājs darbojas ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	vacatio 2009-01-03 13:37 (saite)
	man parasti zemapziņā ieslēdzas "man ir jābūt labai meitenei, tb - saprotošai un viss jāpiedod". (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	lee 2009-01-03 13:42 (saite)
	redzi, vispirms jāizlaiž ārā dusmas, pēc tam jāpiedod. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	vacatio 2009-01-03 13:43 (saite)
	Ah, nu lab. Mēs katra par savu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	lee 2009-01-03 13:47 (saite)
	Nemaz ar ne. redzi - zemapziņa grib izlikties labāka, tomēr nevajag aizmirst, ka sevi mānīt nedrīkst. vajag noformulēt, ko īsti jūti, palaist to vaļā un tad piedot. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	vacatio 2009-01-03 13:51 (saite)
	man parasti ir vieglāk vienkārši piedot, jo neesmu tikusi galā ar to KĀ palaist vaļā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	shi 2009-01-03 13:30 (saite)
	nevajag jau visu tik brutāli uztvert. nav jau jābļauj obligāti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	vacatio 2009-01-03 13:35 (saite)
	Es neuztveru brutāli, es par to domāju. Jau sen domāju. Ārdu pa diedziņam un mēģinu saprst kā tad būtu viskonstruktīvāk "nepaturēt visu sevī". Bet āris gadu laikā tā arī neesmu atradusi ideālo variantu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: