Ok, domāju, ka to tāpat kā piedošanu var izpēlēt prātā un iztēlē. Būtiski, manuprāt, ir saprast pareizo dusmu cēloni un tad konkrētiem teikumiem kaut vai sev to skaļi pasacīt: es esmu dusmīga, jo.. bla bla bla.. Un svarīgi minēt, uz ko esi dusmīgs - piemēram - esmu dusmīga uz Pēteri, jo viņš mani neapzsveica Ziemassvētkos. A ko darīt? Moš piezvanīt Pētirim un apsveikt pirmajai?! (es tikai skicēju)
Kādam vienmēr jābūt tam, kurš sper pirmo soli, un nevajadzētu kuautrēties no tā, ja tā esi tu!