Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2008-11-11 20:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Gandrīz gads
Uz sportiņu iet tikai dažas meitenes, tai skaitā es. Nu kādas 3-4 tā regulāri. Visai bieži gan gadās, ka mums "dienas nesakrīt un tad dzelžu zālē esmu viena pati. Ja džeki jau pieraduši pie manas soļošanas, tad joga viņos raisa pilnīgu izbrīnu un reizēm pat gadās tā, ka šie nāk runāties, ko un kā var izdarīt (visjautrāk ir tad, ja taisu špagatu, jo tas laikam ir kaut kas vispār like ārprātīgs :) Enīvei - sarasts pa visu šo gadu ir gana daudz, un ir patīkami, ja enerdžaizingam var uzlikt savu mūziku un darboties normālā drumā. Man aizvien vairāk liekas, ka esmu kļuvusi atkarīga no tā fīlinga pēc trenniņa. Un vēl man šķiet, ka sen jau būtu aizgājusi pa pieskari, ja nelādētu laukā visu to enerģiju, kas ikdienā dēļ darbiem iekšā vārās.
Nude_1936_(227N)_large.jpg


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vins
2008-11-11 23:31 (saite)
man kādreiz ļoti patika tā sajūta, kad viss pēc sportošanas sāp. Es jau biju iemanījies pamosties tā, ka atverās tikai acis - ķermenis nemaz nenokustās. un tad jau esot pie apziņas sāku baudīt katru sāpjaino kustību. :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lee
2008-11-12 09:45 (saite)
Man patīk, ja no rīta ir drusku stīvums, ja sāp - tas nozīmē, ka ir par daudz bijis. Un vēl man patīk vakarā nespēks - kad guli gultā un jūti, ka ķermenī nav spēka, un tad lēnām izstaipies un sajūti ikvienu ķermeņa daļu - roku, kāju utt.. Vispār no malas šis viss izklausās drusku ķerti, bet tie kas zina - tie sapratīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vins
2008-11-12 10:35 (saite)
man vienkārši bija tāds treneris, kurš spēja motivēt tā, ka nebija iespējams trenēties ar mērenu slodzi. vienmēr bija max un vienmēr bija labais!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?