Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Tuesday, November 11th, 2008 |
|
||||
"Jaunais prezidents ir gudrs, skaists un labi nosauļojies" Silvio Berluskoni
|
||||
|
|
|
||||
|
Pēdējā laikā visai maz domāju, bet daru daudz vairāk, un godīgi sakot - otrādi nemaz vairs negribas. Negribas vairs gruzīšanos un spriedelēšanu - kā būtu, ja būtu. Gribas dzīvot, daudz darīt un daudz smaidīt. Un tā kā man pēdējā laikā gandrīz praktiski nemaz nav brīva laika, tad mani arī neviens negrib vairs satikt. Bail, ka nekļūstu pārāk pašpietiekama un nepieejama. Es patiešām ļoti cenšos veltīt laiku saviem tuvākajiem un draugiem, tikai nezinu, vai tas ir pietiekami viņiem. Un patiesību sakot - es nemaz nezinu, vai viņi grib satikt mani. well, katrs jau saņem tik, cik dod. Ja tā - man pietiek, tikai nezinu, vai to pašu varu teikt par apkārtējiem. |
||||
|
|
|
||||
Uz sportiņu iet tikai dažas meitenes, tai skaitā es. Nu kādas 3-4 tā regulāri. Visai bieži gan gadās, ka mums "dienas nesakrīt un tad dzelžu zālē esmu viena pati. Ja džeki jau pieraduši pie manas soļošanas, tad joga viņos raisa pilnīgu izbrīnu un reizēm pat gadās tā, ka šie nāk runāties, ko un kā var izdarīt (visjautrāk ir tad, ja taisu špagatu, jo tas laikam ir kaut kas vispār like ārprātīgs :) Enīvei - sarasts pa visu šo gadu ir gana daudz, un ir patīkami, ja enerdžaizingam var uzlikt savu mūziku un darboties normālā drumā. Man aizvien vairāk liekas, ka esmu kļuvusi atkarīga no tā fīlinga pēc trenniņa. Un vēl man šķiet, ka sen jau būtu aizgājusi pa pieskari, ja nelādētu laukā visu to enerģiju, kas ikdienā dēļ darbiem iekšā vārās.
|
||||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||