Sviesta Ciba |

Lee (

lee) rakstīja,
@ 2008-05-12 12:47:00

atzīšanās sev
Jā, man ir paniski bail no attiecībām, kas varētu būt vairāk nekā "tikai draugi".
Paniski bail, ka man atkal "sasies" rokas, kājas, muti un aizvērs acis.
Un pat tad, ja cilvēks patiešām man simpātisks būtu - es nobīšos & aizmukšu lapās.
Nu, kur es tāda dumja gadījos?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	fjokla 2008-05-12 12:58 (saite)
	forši, man ar tāpat. Un vēl ir tā, ka kaukādā konkrētā brīdī, gribās, lai šis tinās prom, ātri un pavisam. Ai, nezinu aiz kam tas tā. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	lee 2008-05-12 13:02 (saite)
	Es zinu - jo paliek grūti elpot, fiziski grūti (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

munjlait
2008-05-12 13:06 (saite)

nu ja, bet, man domāt, tādiem neatkarīb-orientētiem tipiem (pie kuriem arī sevi pieskaitu) vispār citas izejas nav - ja nu ļoti patīk tas Kāds, tad vienkārši uz brītiņu jāaizlaižas, jāierauj plaušās skābeklis, un pēc tam var atgriezties uz skatīties tālāk.
neatkarība jau nav nekas slikts.
tikai grūti pāriet no 100% neatkarības uz 90%.
nu, kaukā tā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

cuba
2008-05-12 16:05 (saite)

Ir cilvēki, kas gandrīz nemaz neredzās (dzīvo dažādās valstīs vai kuģo kaut kur), bet pastāv viens otram un nevienam citam.
Tas ir skaisti :) Galvenais ir zināt, ka Tev kāds ir un ka Kādam esi Tu. Un jūs esat viens otram, bet nevienam citam.
Tādus cilvēkus es apbrīnoju savā ziņā :)

Bet jā, ir arī gadījumi, kad viens otru ilgstoši nevar "paciest", bet taj pat laikā arī nevar bez otra.

Vispār attiecību veidi var būt tik ļoti dažādi, un nav nemaz obligāti vienam otrs jāsasien, ik dienu jāsatiek etc. :)

Es reizēm nezinu pie kuras "grupas" iederos pats, bet bez brīvības dzīvot noteikti nevaru. Kā Lee rakstīja - baidos no sasiešanas. Mhm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

lee
2008-05-12 16:11 (saite)

Tas pirmais aparakstītais variants ir pisģets, Cuba!
Neesi taču ideālists!
Līdz pirmajam šķirtajam mēnesim būtu dafiga un vēl vairāk, tici man. es zinu, ko runāju, diemžēl.
Ja tā nebūtu bijis, turklāt vairākkārt - varbūt Lee jau sen būtu precēta sieva, lūk kā.

Var jau būt, ka tie 7 mēneši man principā sagrozīja galvu & nojūdzos savā veidā, bet atsevišķi dzīvot mani nekad vairs neviens nepiespiedīs.
Tādu mazo ellīti nevajag nevienam. Cilvēkiem ir vai nu jābūt kopā, vai vismaz vienā pilsētā. Tā jau ir mocīšanās - no mīlestības tur, mēnešiem ejot, pāri nepaliek ne smakas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rediiss 2008-05-12 16:21 (saite)
	a man ir zināma viena kundze, kam vīrs jūrnieks. tur ir 100 punkti tas cubas aprakstītais variants. pilnīgs čau, bet cilvēki laimīgāki varbūt par tiem, kas katru dienu kopā pavadījuši. vārdsakot, katram savs. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	lee 2008-05-12 16:23 (saite)
	jā, esmu par tādiem variantiem dzirdējusi, bet, diemžēl, neietilpstu tai kategorijā ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rediiss 2008-05-12 16:27 (saite)
	nujā, es arī nevaru iedomāties, kā tā var. man laikam der tikai galējie punkti - vai nu kopā, vai nē. bet šitā... vakarā samīļot bildīti un pa telefonu sūtīt bučas? brrrr :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	lee 2008-05-12 16:30 (saite)
	vovo..telefonu vēl beigās bučot.. :DD (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	fjokla 2008-05-12 13:31 (saite)
	es biju izdomājuse, ka man šo problēmu vaidzētu iet pie psihoterapeita risināt, nav jau itkā normāli. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: