Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2005-04-14 21:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:The Smashing Pumpkins - Perfect

1999
Vai Tev nav pasaules žēl?
Cilvēk, attopies!
Var jau būt, ka nav par vēlu...

Cik salkani vārdi!
Kas to lai zina,
Ka tie nav par skādi?

Varbūt pārāk daudz to ir?
Un dziļi dūksnāji mūsu pasaules šķir?

Es viena, man pasaule viena.
Jūs visi - tā otra,
Bet pa vidu siena.

Un tad šurpu skrējāt jūs:
Ārdījāt, plosījāt un plēsāt,
Un manu sienu no pasaules dzēsāt.

Paņēmāt visu kas, bija,
Un manas zemes asaru lietus
Tam visam pāri lija.

Es savas pasaules kaktā tumšākajā
Noslēpos
Un klausījos tukšumā draudīgajā.

Dusmu vējš kauca un plosīja
Visu,
Kas palicis pāri vēl bija.

Es cerēju.
Gaidīju.
Un zināju.

Nāks diena, kad vairs nebūšu viena,
Un no jauna pacelsies:
Nu jau drošāka, augstāka akmens siena.

Jūs stāvēsiet ārpusē
Un lūgsiet, lai laižu,
Bet iekšā vairs netiksiet.

Ceļi uz pagātni būs nosvītroti,
Mani akmens vārti - nocietināti,
Un drūmākie brīži nodzīvoti.

Būs dzīve jauna,
Un no vecās pasaules pagātnes rēgiem
Man nebūs vairs kauna.

P.s.Ik pa laikam atgriežos pie kādas no šīm sajūtām..Tolaik, tālajā 1999., kad šis tapa, pat nenojautu, ka man viņš palīdzēs simtiem reižu...



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]miss_dii
2005-04-15 12:18 (saite)
"Un manu sienu no pasaules dzēsāt" - mans dvēseles stāvoklis šo teikumu grib attiecināt uz mīlestību... Tu būvē sev sienu, ilgi būvē, cītīgi, bet kādā momentā BAH! un esi iemīlējies! un siena ir sabrukusi. Un tu esi ievainojams ļoti, un visa pasaule spēj tev nodarīt pāri.. kā arī padarīt laimīgu..

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lee
2005-04-15 12:49 (saite)
Patiesībā - ne tikai..Kad to rakstīju, bij drusku citādāka situācija, nekāda sakara ar mīlestību..Tas nāca vēlāk..Un tāpēc jau arī rakstīju, ka šis dzejolis man ir palīdzējis daudz, daudz reižu dažādās situācijās...
Patiesībā jau mēs visi nepārtraukti ceļam tās sienas, mēģinam aizmirst, mēģinam nedomāt to, ko nevēlamies atcerēties...
..mēģinām nemīlēt...un tad viens sīks vārds no "sienas otras puses", un siena rodas plaisa.. Un..zini, kas ir pats dīvainākais??? Ka negribās viņu aiztaisīt...Gribās atkal palūrēt pa to spraugu ārā, lai gan labi zini, ka sāpēs...Bet gribās..un lai cik nožēlojami tas neizklausītos - gribās atgriezties un atkal uz mirkli ļauties tām dedzinošajām sajūtām..Jo esmu tikai cilvēks, un nekad nebūšu pārcilvēks..Vismaz esmu patiesa pati pret sevi..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimaira
2005-04-15 17:08 (saite)
Man bija siena kaa Kjiinas muuris, vinjsh to nojauca ar paaris vaardiem un 1/2 smaidu.. ,bet muuris likaas tik drosh un tik ilgi kalpoja...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lee
2005-04-17 14:47 (saite)
Mūri ir mānīgi reizēm, un tas ir tieši tad, kad pats sevi sāk mānīt, tad arī mūris pieviļ...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?