Lee ([info]lee) rakstīja,
@ 2006-08-10 13:11:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Reizēm es pavisam reāli iztēlojos bēgšanu no nezināma ļaundara..Viesbiežāk tas "reizēm" ir netālu no mājām, vēlos vakaros, kad eju viena pa ielu un kaut kur manāmi vēl dažu cilvēku silueti.. Gandrīz vai fiziski sajūtu tās dedzinošās sāpes krūtīs un asiņu garšu mutē, kad skrienu savas kāpņu telpas virzienā, dzirdot aiz muguras dobjus tuvojošos soļus. Uztraukumā pirksti spiež nepareizo kodu, un, kad beidzot durvis ir atvērušās, tās negrib vērties ciet (jauna eņģu sistēma).. reizēm šis īstenības sapnis biedzas pie šīm durvīm, aiz kuru stikliem rēgojas ļauna bezseja, kura nu ir palikusi ārpusē, bet reizēm vajāšana turpinās līdz dzīvokļa durvīm.. Kāpnēs nobrāztiem celgaliem un dažreiz pat maniem palīgā kliedzieniem..


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]starro
2006-08-10 14:08 (saite)
diemžēl pa īsto. tie džeki brauca trolejbusā ar mani. mums gan nebija nekādu kontaktu - ne skatieni krustojās, ne domstarpības. man bija pārsteigums ieraudzīt šos pie savām namdurvīm. viņi bija divi. bet daudz spārdīties nepaspēja, jo tur nāca mans tēvs. bija tumšs un šie nobijās. bet spārdijās šie klusējot. tā arī nesapratu, kādas motivācijas vadīti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lee
2006-08-10 14:10 (saite)
Diez ko nav.. /:
Labi, ka viss labi beidzās, bet anyway sabiedēji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?