Forumnīcā noskatījos
Chloe (2009) un pie reizes arī animācijas īsfilmu "Norīt krupi", kura piedalījās Kannu kinofestivālā. Krupja rīšana bija pirms Hlojas un atstāja nelielu wtf momentu. Nu jā, dziļa doma par intelektuāļiem, kuri pāridarījumos rij dzīvus krupjus, lai varētu smaidīt, bet beigās paši par tādiem paliek, nu jā. Bet nez kāpēc mazās filmiņas noskatīšanās it nepavisam nesajūsmināja, drīzāk otrādi - uzjundīja bērnības atmiņas par šaušalīgo "bērnu" multeni par bruņurupučiem, kurus uz lielceļa sabrauc mašīna (un to rādīja uzreiz pēc
Miedziņš nāk). Pašus bruņurupučus neatradu jūtrubā, bet
šitais drūmais stāsts pats vien bij, kuru vēljoprojām uzskatīju par vienu no briesmīgākajām multenēm. Līdz šodienai.