Apathygirl
apathygirl
.::::...:.
Back Viewing 0 - 20  

Jūtos sūdīgi .....
man laikam melnā svītra.... ja tā var izteikties.
Visu laiku notiek kaut kādas lietas ar mani, ko praktiski nevaru ietekmēt... un tomēr notiek... un manī viss iekšā vārās, vārās, mutuļo..
tāda sajūta, ka kritīšu dziļā depresijā.
Gribas bļaut, bet kaklā kamols...
laikam jāparaud...

Pāri malām gāžas ūdens nepieskatīts, nevaldāms.
Cauri sirds krokām gāžas jūtas nesavaldīgas
un varbūt pat pasaulīgas.
Kā krāces, kas mutuļo cauru diennakti,
bez atskaites punkta, bez ierobežojuma, bez pauzes.
Šīs jūtas ir nevaldāmas, nepieskatītas, neapstādināmas.
Tās paliek, uz visiem laikiem paliek ar mani....

Pielijušas visas glāzes ar asarām un asinīm.
Spēks zūd pa stundai, pa minūtei.
Visas maņas zudušas, visas skaņas izdzisušas.
Nav tevis, nav manis
un kliedziens bez skaņas.
Vēl tik mirkli tveru tavās acīs zili pelēkās.
Pa glāzei skumjas Tavas izdzeru
un klusumā es aizmiegu.

Klusums

Klusums- vājprāta cena,
aiziešana- skumjas.
Pa solim, pa solim aizejot tālāk,
pa garo meža taku.
Neatskatoties ne mirkli atpakaļ,
it kā viss jau būtu izlemts.
Meklējot, meklējot pasaules malu,
skumjas plecos spiež uz leju,
it kā viss jau būtu izlemts.
Klusums....

Es skumstu....

Dīvaini, atradu šādu citātu- patiesu.

"Viss sākas bāros un krodziņos. Nepieciešamība iemīlēties.
Jūti to tuvojamies. Tu neiemīlies vienkārši tāpēc, ka iemīlies. "
Tu iemīlies tāpēc, ka tobrīd tevi sagrābusi izmisīga nepieciešamība iemīlēties.
Un laikā, kad tevi sagrābis šis izmisums,
tev jāuzmana katrs tavs solis- it kā tu būtu iedzēris burvju dziru,
kas liek iemīlēties pirmajā pretimnācējā.
Jo tev ceļā varētu gadīties pīļknābis."

( EKO, Fuko svārsts, 295 lpp.)

Lazarete turpinās......
jūtos, kā medmāsa aprūpējot kārtējo pacientu, kad viens jau vesels, tad otrs saslimst un nu jau trešais... ceru, ka ar ceturto( kaķis) viss būs ok.:)
Jā, tāda ir dzīve....

Nav jau tā, ka es tīšām ko sliktu gribēju darīt cilvēkiem,
varbūt vienkārši tā sanāk.... vienkārši esmu nesaprasta.

Pa vējam aizpūš manas sīkās domas par Tevi,
Noliecu galvu- reiboņi mazi,
Pasaulīgs skaistums mani tur,
Pie tevis, pie tevis, aizejot.

Prāts nemierīgs, galva pilna ar vārdiem: jā , varbūt, tomēr nē , un galīgi nē... Nu tad atkal jautājums .. Varbūt tomēr jā.
Esmu grūtas izvēles priekšā...

Besī ārā visu apkārtējo cilvēku domas par to, kas man būtu jādara vai nav jādara...
Jēziņ, kur ir mans spīts pateikt visiem ejiet d....

Man patīk, kad atbild uz jautājumiem nevis klusē.....

Vai mūsu smadzenes var sapūt līdzīgi kā ābols? Brīžiem man liekas, ka tikai īsti zinātnieki , kas trenē savas smadzeņu šūnas, ir spējīgi uz to filozofiju , kad ābols tiek ielikts ledusskapī, un viņš spēj uzturēties kaut cik svaigs.
Nav jau tā, ka ikdiena galīgi tukša no izglītošanās, bet vairāk tiek tērēts laiks uz nevajadzīgām ikdienas darbībām un paradumiem. Un grūti pārvirzīt sevi uz ko tiešām lietderīgu. Tādēļ apskaužu studentus, viņiem pat piespiedu kārtā jāmācās. Bet varbūt jāatsāk studēt? Man bail, ka tā ir utopiska domāšana. Līdzīgi kā domāt ka ābelei, kas uz manas palodzes aug, sāks ziedēt ziedi ziemā. Un ir jau dažādi risinājumi grāmatas un kursi u.c.
Un tomēr brīžiem es sapūstu kā ābols ......

Veselu nedēļu dzinu ārā no sava mīļotā gripu. Tas tiešām ir biedējoši. Nu jau ir labāk. Bet nedēļas garumā dzīves ritms izmainījās, kā sniega pika , kas iekritusi karstā ūdens bļodā. Katrs dzīves mirklis jānovērtē, bet nudien man tas neizdodas. Es šūpojas, kā laiva jūras viļņos un nekas nemainās ne stundas, ne dienas, ne mēnešus. Pārāk svarīga šī diena man un varbūt tev. Tik mirklis, kas mūs saista, varbūt tik reizēm ir patiesāks par teoriju, ka zeme ir apaļa.

Pēteris Vasks tomēr ir ģeniāls, tā mūzika ko viņš rada iet caur asins dzīslām un viegli silda.
Reiz dzīvē viņu satiku, tas siltums nāk arī no viņa paša.

Ir jau vēls vakars, bet neatstāj kāda doma mani. Vai rītdiena būs tāda pati..... tāda nekāda.
Jāuzstada jauni mērķi.

Diezgan saspringts laiks.. daudz darāmā..
Brīva laika maz, vai vispār nemaz.
Nodokļu jūra , kas jānomaksā valstij ir tiešam liela un smaga.. vienīgais mierinājums, ka pa to naudu kādai skolotājai izmaksā algu, vai kādam dakterim, vai elektrība uz ielas tiek apmaksāta, vai arī jaunajā biblenē kādā jaunā zāle tiek apsildīta, lai studentiem ērtāk mācīties.
Ja šādi pozitīvi skatās uz nodokļu maksāšanu, tad vieglāk pārskaitīt entos tūkstošus valstij.
Tik žēl ka uzņēmējus pārāk bieži zāka par neko... Tu strādā, kā negudrs domā kā lai paceļ biznesu.
Bet valsts vienkārši grābj ārā naudu!
Laikam jāsamierinās un jāpārskaita kādam pensionāram nauda..:)

Vīns.... šmiga.. feelings labs..:)
Nav domu ir tikai nesakarīga vervelēšana...
Viss pa daudz..... galva plīst pušu...
Vīrs kontrolē, katru uzrakstīto vārdu, vai tas ir normāli???!!!

Viņš atbild : Normāli..:)

Ir brīži, ka domas grūti sakopot vienā kastītē, jo viss notiek vienā virpulī.
Darbs, ģimene, ārējie faktori...u.t.t.

Aurora- kulta grupa.... 1ais koncerts bija super.. sajūsma neviltota.
Vīrs man teica, ka viņš vēl pēc pāris gadiem, man atgādinās par to, ka es skaļi bļāvu frāzi "Balss super", bet ko var darīt, ja tiešam balss tembrs un specifika mani apbūra, varbūt tas bija arī 2 aliņu iespaidā:).. bet tomēr balss saglabājusies Ritvaram tiešām laba, pat pēc 22 gadiem.
Nu arī draudzene Daina izteicās, ja manu skaļo balsi nedzirdētu, tad diez vai Aurora nospēlētu vēl 3 dziesmas... es gan īsti tam neticu, bet laikam no malas var dzirdēt labāk...:)
Tās emocijas tik spilgtas, ka nenoturējos un nopirku vēl koncerta biļetes uz šo sestdienu atkal Rok kafē.
Es ceru, ka emocijas vēl stiprākas būs, jo pavīdēja baumas, ka būs kāda jauna dziesma.
Uz tikšanos Ritvar un Aurora..:)

Back Viewing 0 - 20