Apathygirl
apathygirl
.::::...:.
Back Viewing 0 - 20  

Sajūtas labas, līdzīgi kā pēc medusmēneša. Arī mazie ceļojumi var būt mīlestības pilni gan tiešā, gan pārnestā nozīmē..

Ko dzīve mums māca: pacietību un vēlreiz pacietību....
Ko mācamies mēs?! : pilnīgi neko....

Skaitīt vārnas uz katra sētas staba ir tik garlaicīgi.
Vai vari piedāvāt darīt ko jautrāku? !

par viņu

Atkarība no tuva cilvēka ir līdzīga kā narkotika,
kad tev viņš ir, tad ir eiforija un liekas, ka visa ir gana daudz.
Bet tad, kad viņš tev nav tuvumā ... laužas domas un viss ķermenis pie viņa.

Vai var piepildīt citu cilvēku sapņus? Palīdzēt viņiem tos realizēt?!

Miegaina diena un miegains mans prāts.
Ja man būtu izdevība, tad es iepazītos ar Tevi. Tā pat vien...
Spēle paslēpes ir dikti nogurdinoša....

Šūpo kājas lēnām tā, lai neapgāzies..
Tikai vēsa lietus lāse spēj apstādināt tavu nemieru.
Aizver acis un ieklausies klusumā pēc lietus....

Un tagad mums jādala guļvieta
piebiedroties
laiks šķirties
atvadīties
atgriezties
varētu
trīs un brīvs
vasaras
daudz
neatgriezīsimies
pievienoties.


daži vārdi izrauti no Prāta Vētras dziesmas "Neatgriešanās"

Vēl bez tukšiem uzrakstītiem vārdiem baltā lapā stūrīti uzzīmēta kāda ķēpa, kas īsti neko nenozīmē.
Skumīgi....

Sajust tevi un tavu roku pieskārienus, ir tik svarīgi man,
lai kur Tu būtu, es ilgojos....

par šo un to

Vakar nosvinēju savu dzimšanas dienas ballīti, īsts meiteņu tusiņš bez neviena džeka un tas tiešām bija super..:)
Vīns un šampis meitenēm sagrozīja galvu un daudzas kļuva vaļsirdīgas un kāpēc gan ne, mums taču meitenēm kādreiz jāizkrata sirdi..:)
Lai nu kā... šis pasākums bija viens no labākajiem pēdējā laikā..:)
Paldies meičām..:)

Paliek cerība, ka otram Esi vissvarīgākais cilvēks uz pasaules.

Melnbaltā noskaņā šodien rādās pasaules ainava.
Kurā nozīme tikai faktūrai un perspektīvā sakārtotiem objektiem.
Bet kā mēs zinām, ka emocijas ir tikai krāsainas?

Starp visām sajūtām tās ir vissvešādākās.
Līdzīgi kā trausls ledus, nekad nezini kad iegrūsi,
un tomēr tas vis tik ļoti valdzina, ka atturēties praktiski nav iespējams.
Es pazūdu bezdibenī līdz ar viņām....

Ir varbūt jābūt kādiem sapņiem, kas nepiepildās, lai vienmēr tā sajūta, ka ir uz ko tiekties....
Trakāk, ja visi sapņi izdzīvoti...

Subjektīvo domu virpulī mutuļo elementārdaļiņas...
tās kombinē vārdu salikumu >>>Dzīves jēga>>>
atbildes vēl joprojām nav...

Ir tukšuma sajūta no tā, ka liekas dzīve paslīd neko nedarot, tāds izniekots laiks,
šobrīd jau nožēloju tās garās stundas pavadītās pie datora( neta).
Vienīgais glābiņš ir svaigs gaiss......

Pēdējā laikā dīvainas sajūtas parādās ik uz soļa...
un rudens tiešām ir pārdomu laiks par to kas ir,
par to kas vēl varbūt notiks
un par to sajūtu, ka sasodīts nekas nenotiek...

Šodien sirdi plēš uz pusēm ....
Jābūt stiprai... bet esmu vāja, ka jau visas TĀS kam ir tās mazās sirsniņas, kuras kādreiz jāatlaiž plašajā pasaulē
Liekās, ka asaru jūra ir vienīgais glābiņš...

Pa jūru slīd kuģis kuram pieturu nav
un cilvēka domas līdz ar kuģi projām ir.
Veros tumsā, nevien nav....
un klusums aprij domu kuģi tālumā.

Back Viewing 0 - 20