šodien kāds uzkāpa manam kaķim uz astes... es jau bļāvu lai nokāpj , jo plāni klāsies, bet viņš tikai pasmējās un klusībā nomurmināja... " Nomierinies meitenīt , tas kaķis ... ir tikai balts un melns šājā planētā... tāds nenozīmīgs plankums... kas nevar satricināt pasauli!


Morāle ; vienalga , cik mazi mēs būtu... neļausim nevienam kāpt mums uz astes...

Ārprāts ..........tas lietainais laiks ir tik sentimentāls, ka gribas kaut ko uzrakstīt...
Citi salst , bet es te dzeru karstu kafiju , bez cukura.... vispār es jau dzeru kafiju ar cukuru , bet vairs nav.... :(
Skaistie teksti , lai paliek uz citu cilvēku sirdsapziņu...
esmu patiesa savā vienkāršībā... un nemāku liet gaužas asaras tekstuāli... tik dramatiski , ka cilvēkiem sariešas asaras acīs . no tā vien cik skaisti var aprakstīt kafijas biezumus tasītē , kurus nemaz neaizskar neviens cukura gabaliņš, jo vienkārši viņa vairs nav šajā galaktikā... jo bites izmirst un drīz nebūs neviena auga... jo lielāko procentu no 100% aputeksnēja bites...
bet ko nu... man tikai bija slinkums atcerēties , ka cukura vairs nav un nav neviena , kas varētu man to atnest... jo savā būtībā esam egoisti vai tad kādam rūp , ka man tagad jādzer kafija bez cukura.??!!.. nu tiešām.??!!. kāds vēl piebalsos , nodrāzto frāzi , ka Āfrikā bērni mirst no bada , bet tu sūdzies par cukura trūkumu organismā...
tā nu es labāk te paklusēšu...
klusi iedzeršu savu melno kafē....
un labāk nebūtu neko rakstījusi...
bet ko nu vairs delete spiest ir slinkums...

Mūsdienu TV un interneta pieejamība man piemēslo smadzenes... jūtos nogurusi no visa tā, bet grūti atteikties no truliem kārdinājumiem , ko sniedz TV un nets...
Gribas būt vietā kur nav nekas no tā......

Un ... tad vēl tās jocīgās sajūtas , ka var sākt raudāt no nekā.
Es pustumsā paslēpos , kaklā kamols .. asaras spraucās ārā, bet organismā par maz ūdens un viņas nav.

Man ir skumīgi, jo vēl viens draugs brauc prom no Latvijas...
Un tā jūra vienreiz būs izsmelta.....

Manās asinīs plūst tavu domu daļiņas no kurām kņud viss ķermenis.......

Man pēc grāmatu lasīšanas vienmēr ir tāds pārdomu brīdis... pa galvu vandās dažādas domas....eh jālasa kaut kas cits , lai šīs domas aizbaidītu...

pielūdz sevi un jūru.....

Vienkārši skumīgi

kaut kā skumīgi....

NU tad beidzot ORB radio pa velti...
vienīgi sanāk visu dienu seedeet netā

Man besī viena lieta ārā ,ko draugi dara,,, bet es negādīgi viņiem to nevaru pateikt ... esmu gļēvule....

Sasodīts;;;;;;; šeit sen nav būts... jocīgs fīlings man šodien.. gribas urbties iekšā sirds dziļumos....

Brīnos, ka galva nesāp... daudz runas klaču klubiņā plus vēl 2 kokteiļi un šampja glāze...
Bija labi...un tā mēs ik pa laikam tiekamies..:)

Nu kO - īsumā !!!!Travis bija super, viņi solīja atbraukt vēl..:) gaidīšu.....

Mīlestība ir vājš ierocis karā- vēl vairāk , ja mīli savu ienaidnieku.

Jocīgas sajūtas , it kā raudiens nāk , bet nezinu par ko man būtu jāraud, nav jau iemesls, bet tomēr varētu kādu asariņu nobirdināt. Laikam par daudz emociju , par daudz notikumu un noguruma... Pirmdienas nudien ir grūtas dienas.. īpaši tad vēl , ka nekas nav jādara, tikai jāeksistē un jānodzīvo šī diena.

Šausmīgi garlaicīgi

Man totālā ORBmānija sākusies..., esmu krietni jau iztērējusi naudiņu palielinot sev albūmā vietas....: „Labdien mani sauc A.... Es esmu atkarīga no interneta...””

Priekš manis kaut kas jauns.... www.ORB.lv ,hmmm daudz mazaak cilvēku nekā draugos .lv un tas priecē..
Bet tādi paši naudas slaucēji, kā citi....ha ha ha:)