Apathygirl
apathygirl
.::::...:.
Back Viewing 0 - 20  

Man patīk, kad atbild uz jautājumiem nevis klusē.....

Vai mūsu smadzenes var sapūt līdzīgi kā ābols? Brīžiem man liekas, ka tikai īsti zinātnieki , kas trenē savas smadzeņu šūnas, ir spējīgi uz to filozofiju , kad ābols tiek ielikts ledusskapī, un viņš spēj uzturēties kaut cik svaigs.
Nav jau tā, ka ikdiena galīgi tukša no izglītošanās, bet vairāk tiek tērēts laiks uz nevajadzīgām ikdienas darbībām un paradumiem. Un grūti pārvirzīt sevi uz ko tiešām lietderīgu. Tādēļ apskaužu studentus, viņiem pat piespiedu kārtā jāmācās. Bet varbūt jāatsāk studēt? Man bail, ka tā ir utopiska domāšana. Līdzīgi kā domāt ka ābelei, kas uz manas palodzes aug, sāks ziedēt ziedi ziemā. Un ir jau dažādi risinājumi grāmatas un kursi u.c.
Un tomēr brīžiem es sapūstu kā ābols ......

Veselu nedēļu dzinu ārā no sava mīļotā gripu. Tas tiešām ir biedējoši. Nu jau ir labāk. Bet nedēļas garumā dzīves ritms izmainījās, kā sniega pika , kas iekritusi karstā ūdens bļodā. Katrs dzīves mirklis jānovērtē, bet nudien man tas neizdodas. Es šūpojas, kā laiva jūras viļņos un nekas nemainās ne stundas, ne dienas, ne mēnešus. Pārāk svarīga šī diena man un varbūt tev. Tik mirklis, kas mūs saista, varbūt tik reizēm ir patiesāks par teoriju, ka zeme ir apaļa.

Pēteris Vasks tomēr ir ģeniāls, tā mūzika ko viņš rada iet caur asins dzīslām un viegli silda.
Reiz dzīvē viņu satiku, tas siltums nāk arī no viņa paša.

Ir jau vēls vakars, bet neatstāj kāda doma mani. Vai rītdiena būs tāda pati..... tāda nekāda.
Jāuzstada jauni mērķi.

Diezgan saspringts laiks.. daudz darāmā..
Brīva laika maz, vai vispār nemaz.
Nodokļu jūra , kas jānomaksā valstij ir tiešam liela un smaga.. vienīgais mierinājums, ka pa to naudu kādai skolotājai izmaksā algu, vai kādam dakterim, vai elektrība uz ielas tiek apmaksāta, vai arī jaunajā biblenē kādā jaunā zāle tiek apsildīta, lai studentiem ērtāk mācīties.
Ja šādi pozitīvi skatās uz nodokļu maksāšanu, tad vieglāk pārskaitīt entos tūkstošus valstij.
Tik žēl ka uzņēmējus pārāk bieži zāka par neko... Tu strādā, kā negudrs domā kā lai paceļ biznesu.
Bet valsts vienkārši grābj ārā naudu!
Laikam jāsamierinās un jāpārskaita kādam pensionāram nauda..:)

Vīns.... šmiga.. feelings labs..:)
Nav domu ir tikai nesakarīga vervelēšana...
Viss pa daudz..... galva plīst pušu...
Vīrs kontrolē, katru uzrakstīto vārdu, vai tas ir normāli???!!!

Viņš atbild : Normāli..:)

Ir brīži, ka domas grūti sakopot vienā kastītē, jo viss notiek vienā virpulī.
Darbs, ģimene, ārējie faktori...u.t.t.

Aurora- kulta grupa.... 1ais koncerts bija super.. sajūsma neviltota.
Vīrs man teica, ka viņš vēl pēc pāris gadiem, man atgādinās par to, ka es skaļi bļāvu frāzi "Balss super", bet ko var darīt, ja tiešam balss tembrs un specifika mani apbūra, varbūt tas bija arī 2 aliņu iespaidā:).. bet tomēr balss saglabājusies Ritvaram tiešām laba, pat pēc 22 gadiem.
Nu arī draudzene Daina izteicās, ja manu skaļo balsi nedzirdētu, tad diez vai Aurora nospēlētu vēl 3 dziesmas... es gan īsti tam neticu, bet laikam no malas var dzirdēt labāk...:)
Tās emocijas tik spilgtas, ka nenoturējos un nopirku vēl koncerta biļetes uz šo sestdienu atkal Rok kafē.
Es ceru, ka emocijas vēl stiprākas būs, jo pavīdēja baumas, ka būs kāda jauna dziesma.
Uz tikšanos Ritvar un Aurora..:)

Kā lai distancējas no notikumiem, par kuriem man nav nekādas daļas?!
Atkal esmu tajā pašā vietā, kā pirms 15 gadiem...
Laikam cilvēkam grūti mainīties, vai vienkārši tas ir viņa dabā...
Man likās, ka esmu šīm fobijām , jau tikusi pāri...
Atslēgties, atslēgties un vēlreiz atslēgties no nevajadzīgām domām.
Baudīt tagadni, dzīvi, mīlestību.
Es negribu, lai mani noēd šis sajūtas, šīs vājprāta smadzeņu intrigas.
totāli gribas kliegt...
Ceru, ka šī vakara atslodze palīdzēs nedomāt par .....

Idejas izklaidei??

Jā tāds rudens laiks... ka vienkārši var nosalt lasot lekciju 2 h garumā jaunajiem fotogrāfiem. Un tagad esmu apslimusi, un nekas cits neatliek, kā dalīt savu laiku starp grāmatas lasīšanu un netu.
Fuko svārsts ievelk sevī tik pat kā neta neskaitāmie koridori.
Tā kā esmu grāmatas tikai 100 lapā, vēl grūti spriest pa gala iznākumu... bet man neviļus gribas domāt, ka "Rozes Vārds" man patika labāk... tai grāmatai ir maģiska intriga, kuru vēl joprojām atceros.
Izlasīšu līdz galam Fuko.. un tad mēģināšu secināt...:)

Neviļus piezogas tāda sajūta, ka mums ir apslēptais dialogs.
Interesanti vai Citi arī ir tādās pašās domās...:)

Likumsakarīgi, ka pēc skandāla nāk miera izlīgums.
Tas uzdzen asinis un kaisli.

Ir pazudis virzītājspēks, it kā gribas, bet kaut kas aiztur.
Bailes no neziņas, bailes no neveiksmes.
Bet bez tā visa, ir truls skatiens uz dzīvi.
Trūkst atbalsta, trūks motivācijas un atkal piezogas bailes.
Laikam jāsāk meditēt, jo laikam tikai tā var sevī nostiprināt domu skaidrību.

Sajūtas labas, līdzīgi kā pēc medusmēneša. Arī mazie ceļojumi var būt mīlestības pilni gan tiešā, gan pārnestā nozīmē..

Ko dzīve mums māca: pacietību un vēlreiz pacietību....
Ko mācamies mēs?! : pilnīgi neko....

Skaitīt vārnas uz katra sētas staba ir tik garlaicīgi.
Vai vari piedāvāt darīt ko jautrāku? !

par viņu

Atkarība no tuva cilvēka ir līdzīga kā narkotika,
kad tev viņš ir, tad ir eiforija un liekas, ka visa ir gana daudz.
Bet tad, kad viņš tev nav tuvumā ... laužas domas un viss ķermenis pie viņa.

Vai var piepildīt citu cilvēku sapņus? Palīdzēt viņiem tos realizēt?!

Miegaina diena un miegains mans prāts.
Ja man būtu izdevība, tad es iepazītos ar Tevi. Tā pat vien...
Spēle paslēpes ir dikti nogurdinoša....

Back Viewing 0 - 20