Apathygirl
apathygirl
.::::...:.
Back Viewing 0 - 20  

Aurora- kulta grupa.... 1ais koncerts bija super.. sajūsma neviltota.
Vīrs man teica, ka viņš vēl pēc pāris gadiem, man atgādinās par to, ka es skaļi bļāvu frāzi "Balss super", bet ko var darīt, ja tiešam balss tembrs un specifika mani apbūra, varbūt tas bija arī 2 aliņu iespaidā:).. bet tomēr balss saglabājusies Ritvaram tiešām laba, pat pēc 22 gadiem.
Nu arī draudzene Daina izteicās, ja manu skaļo balsi nedzirdētu, tad diez vai Aurora nospēlētu vēl 3 dziesmas... es gan īsti tam neticu, bet laikam no malas var dzirdēt labāk...:)
Tās emocijas tik spilgtas, ka nenoturējos un nopirku vēl koncerta biļetes uz šo sestdienu atkal Rok kafē.
Es ceru, ka emocijas vēl stiprākas būs, jo pavīdēja baumas, ka būs kāda jauna dziesma.
Uz tikšanos Ritvar un Aurora..:)

Kā lai distancējas no notikumiem, par kuriem man nav nekādas daļas?!
Atkal esmu tajā pašā vietā, kā pirms 15 gadiem...
Laikam cilvēkam grūti mainīties, vai vienkārši tas ir viņa dabā...
Man likās, ka esmu šīm fobijām , jau tikusi pāri...
Atslēgties, atslēgties un vēlreiz atslēgties no nevajadzīgām domām.
Baudīt tagadni, dzīvi, mīlestību.
Es negribu, lai mani noēd šis sajūtas, šīs vājprāta smadzeņu intrigas.
totāli gribas kliegt...
Ceru, ka šī vakara atslodze palīdzēs nedomāt par .....

Idejas izklaidei??

Jā tāds rudens laiks... ka vienkārši var nosalt lasot lekciju 2 h garumā jaunajiem fotogrāfiem. Un tagad esmu apslimusi, un nekas cits neatliek, kā dalīt savu laiku starp grāmatas lasīšanu un netu.
Fuko svārsts ievelk sevī tik pat kā neta neskaitāmie koridori.
Tā kā esmu grāmatas tikai 100 lapā, vēl grūti spriest pa gala iznākumu... bet man neviļus gribas domāt, ka "Rozes Vārds" man patika labāk... tai grāmatai ir maģiska intriga, kuru vēl joprojām atceros.
Izlasīšu līdz galam Fuko.. un tad mēģināšu secināt...:)

Neviļus piezogas tāda sajūta, ka mums ir apslēptais dialogs.
Interesanti vai Citi arī ir tādās pašās domās...:)

Likumsakarīgi, ka pēc skandāla nāk miera izlīgums.
Tas uzdzen asinis un kaisli.

Ir pazudis virzītājspēks, it kā gribas, bet kaut kas aiztur.
Bailes no neziņas, bailes no neveiksmes.
Bet bez tā visa, ir truls skatiens uz dzīvi.
Trūkst atbalsta, trūks motivācijas un atkal piezogas bailes.
Laikam jāsāk meditēt, jo laikam tikai tā var sevī nostiprināt domu skaidrību.

Sajūtas labas, līdzīgi kā pēc medusmēneša. Arī mazie ceļojumi var būt mīlestības pilni gan tiešā, gan pārnestā nozīmē..

Ko dzīve mums māca: pacietību un vēlreiz pacietību....
Ko mācamies mēs?! : pilnīgi neko....

Skaitīt vārnas uz katra sētas staba ir tik garlaicīgi.
Vai vari piedāvāt darīt ko jautrāku? !

par viņu

Atkarība no tuva cilvēka ir līdzīga kā narkotika,
kad tev viņš ir, tad ir eiforija un liekas, ka visa ir gana daudz.
Bet tad, kad viņš tev nav tuvumā ... laužas domas un viss ķermenis pie viņa.

Vai var piepildīt citu cilvēku sapņus? Palīdzēt viņiem tos realizēt?!

Miegaina diena un miegains mans prāts.
Ja man būtu izdevība, tad es iepazītos ar Tevi. Tā pat vien...
Spēle paslēpes ir dikti nogurdinoša....

Šūpo kājas lēnām tā, lai neapgāzies..
Tikai vēsa lietus lāse spēj apstādināt tavu nemieru.
Aizver acis un ieklausies klusumā pēc lietus....

Un tagad mums jādala guļvieta
piebiedroties
laiks šķirties
atvadīties
atgriezties
varētu
trīs un brīvs
vasaras
daudz
neatgriezīsimies
pievienoties.


daži vārdi izrauti no Prāta Vētras dziesmas "Neatgriešanās"

Vēl bez tukšiem uzrakstītiem vārdiem baltā lapā stūrīti uzzīmēta kāda ķēpa, kas īsti neko nenozīmē.
Skumīgi....

Sajust tevi un tavu roku pieskārienus, ir tik svarīgi man,
lai kur Tu būtu, es ilgojos....

par šo un to

Vakar nosvinēju savu dzimšanas dienas ballīti, īsts meiteņu tusiņš bez neviena džeka un tas tiešām bija super..:)
Vīns un šampis meitenēm sagrozīja galvu un daudzas kļuva vaļsirdīgas un kāpēc gan ne, mums taču meitenēm kādreiz jāizkrata sirdi..:)
Lai nu kā... šis pasākums bija viens no labākajiem pēdējā laikā..:)
Paldies meičām..:)

Paliek cerība, ka otram Esi vissvarīgākais cilvēks uz pasaules.

Melnbaltā noskaņā šodien rādās pasaules ainava.
Kurā nozīme tikai faktūrai un perspektīvā sakārtotiem objektiem.
Bet kā mēs zinām, ka emocijas ir tikai krāsainas?

Starp visām sajūtām tās ir vissvešādākās.
Līdzīgi kā trausls ledus, nekad nezini kad iegrūsi,
un tomēr tas vis tik ļoti valdzina, ka atturēties praktiski nav iespējams.
Es pazūdu bezdibenī līdz ar viņām....

Back Viewing 0 - 20