mizantropei наплевать ([info]ledene_) rakstīja,
@ 2011-03-05 23:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Radiohead - Lotus Flower

Šovakar no rehabilitācijas atgriezās vectētiņš.
Kad izdzirdēju atslēgu graboņu piemetos kājās un nesos pa koridori uz ārdurvīm, kur viņš mani jau sagaidīja ar smago somu pie kājām, ar iepirkumiem vienā rokā un apskāvienam pavērtu otru. Biju patīkami pārsteigta, jo vēl negaidīju viņu mājās, izrādās viņš uz vienu nakti aizlaidies, jo tur nav TV un viņam liekot nūjot. :D Paliku nedaudz pikta, jo es būtu viņam aizbraukusi pakaļ, bet viņš piespieda mani cieši sev klāt un teica: "Bet tad jau nebūtu nekāda pārsteiguma momenta!"



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]unintended
2011-03-07 00:03 (saite)
Varbūt tāpēc, ka man nekad nav bijis vectēva, man patīk, kā tu raksti par savējo. Daudz mīļuma tur ir iekšā tekstā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ledene_
2011-03-07 00:09 (saite)
Bet man nav bijušu visu citu tā pa īstam - ne mātes, ne tēva. Viņš mani uzaudzināja, mēs neesam pat asins radinieki, bet mēs vienmēr esam bijuši labākie draugi. Kad saku, ka man ir plaša sirds kāds vienmēr sāks skaļi smieties, bet vectētiņš nekad, jo viņš zina labāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?