Šovakar no rehabilitācijas atgriezās vectētiņš.
Kad izdzirdēju atslēgu graboņu piemetos kājās un nesos pa koridori uz ārdurvīm, kur viņš mani jau sagaidīja ar smago somu pie kājām, ar iepirkumiem vienā rokā un apskāvienam pavērtu otru. Biju patīkami pārsteigta, jo vēl negaidīju viņu mājās, izrādās viņš uz vienu nakti aizlaidies, jo tur nav TV un viņam liekot nūjot. :D Paliku nedaudz pikta, jo es būtu viņam aizbraukusi pakaļ, bet viņš piespieda mani cieši sev klāt un teica: "Bet tad jau nebūtu nekāda pārsteiguma momenta!"