Ilse Kahrklis ([info]ld) rakstīja,
@ 2015-11-14 10:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:meita

Līna bija uz reģionālajām vieglatlētikas sacensībām un palika pēdējā vietā.
vakarā bija 2h asaru un lūgšanās, lai atļauj palikt mājās nākošajā dienā.
interesanti, ka tajā dienā Maksim skolā ētikas nodarbībā bija tēma par tiem, kas neprot zaudēt.
viss vakars izvērtās ļoti ģimenisks un filozofisks.

bet nu jautājums paliek atklāts.
lai arī Līna ir ļoti sportiska un aktīva, mans redzējums ir, ka viņa nekad nebūs profesionāla sportiste.
problēma tāda, ka viņu treneri bīda uz to. nupat saņēma uzaicinājumu apmeklēt sporta ģimnāzijas atvērtās durvis.
bērnam sports ļoti patīk un viņa vēl b/d esot ieminējās par sporta ģimnāziju.
mana dilemma - kā atbalstīt bērnu, nenokaut viņai prieku sportot un tajā pašā laikā darīt zināmu, ka profesionālais sports nav priekš viņas, un labāk atstāt to kā hobiju.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kaszczejs
2015-11-15 11:56 (saite)
Ir variants - ielīst tādā sporta veidā, kuru gandrīz neviens nespēlē vai neņem par pilnu, un tad gūt tajā kausus, medāļus un braukāt valsts izlases sastāvā uz pasaules čempionātiem, nenomokot sevi. Es, nebūdams sportists un netrenēdamies speciāli, līdz tam tiku galda hokejā - bet vārds tādiem sporta paveidiem iraid leģions. Dažs tāds, kā kērlings, pat olimpiādēs ieticis.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?