Annai taad "pati, pati!" periods.
Es arī ļauju visu pašai un mums pat ir panākts, ka viņa pati paprasa palīdzību, ja tomēr netiek galā.
bet par spīti tam visam, mēdz būt histērijas.

Nu piemēram šovakar.
vakariņas. katrs ēd, ko nu kurš. Anna pēkšņi arī grib jogurtu. Paņemu trauciņu un ielieku. Anna bļauj pilnā rīklē, taisa tiltiņus un birdina asaras tā it kā vienīgā rotaļlieta būtu atņemta. iemesls - es ieliku nevis viņa pati. tādos brīžos viņa pasākusi visu lidināt pa gaisu. tas trakākais - viņai ir ķēriens uz mešanu - lido trāpīgi un tālu. Pirms viņa paspēja kaut ko aizmest, paķēru bērnu, iznesu koridorā un pateicu, ka tad kad nomierināsies varēs nākt atpakaļ. pārsteidzošā kārtā no ārkārtējas histērijas līdz rāmumam bija nepilna minūte. gandrīz tūlīt pat nāca atpakaļ, varēja redzēt kā cīnās ar sevi, lai nomierinātos un saņemtos, tad apsēdās un mierīgi izēda jogurtu.

viss ir iespējams!
vajag tikai gribēt.