Ilse Kahrklis ([info]ld) rakstīja,
@ 2014-04-10 12:22:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
par mammu un vispār
protams, ka mums katram ir sava sāpe, bet pārsvarā mēs viens ar otru par to nerunājam. ar māsām esam pārunājušas kādus notikumus, aspektus, bet ko domā mūsu ģimenes vīriešu daļa man ir tumša bilde. lielais brālis vienīgais ir nedaudz pavēris savus dvēseles vārtus. kāpēc tas tā ir un vai tas ir normāli vai - nav nejausmas.
tā pilnīgi noteikti nav tēma par ko uzsākt sarunu "nu ko Tu domā?", "kā Tu jūties šajā sakarā?" man liekas vīrietis vispār nespēj atbildēt uz jautājumu, kurā viņam jāformulē savas jūtas.

kas attiecas uz mani - nu nav tā, ka es ikdienā staigātu acis slaucīdama, savu sērdienītes likteni apraudādama un mammu ik uz soļa pieminēdama. bet ir mirkļi, kurus nav iespējams nogrūzt zemapziņā. un arī nevajag. visas apspiestās emocijas šā vai tā kādreiz izlaužas. Džims Kerijs reiz vienā filmā to ļoti smuki nospēlēja.

mana klabe nav nekāds blogs ar specifisku tēmu un mērķauditoriju. mana klabe ir mana psihoterapija. šis ir mans izteikšanās veids un forma. ja kādam nepatīk, ka pieaugusi sieviete formulē savas sajūtas un sauc lietas vārdos mātes zaudējuma sakarā - nu nelasiet taču!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]romija
2014-04-10 13:47 (saite)
Es nez, es vakar to par mammu izlasīju un apraudājos. Un nodomāju, ka Tā var rakstīt mammas mīlestību jutis cilvēks. Un tas bija tik skaudri un tomēr gaiši.
Tad vēl es nodomāju, ka laikam tomēr nedrīkstēju likt Tavu komentāru savā cibā. Piedod, ja tas Tevi kaut kā sāpināja.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ld
2014-04-10 14:08 (saite)
nē, ir OK.
man tieši liekas, ka par to ir vairāk jārunā. par tikšanu galā ar zaudējumiem. par slimībām kā tādām, to pārvarēšanu. te cibā viena meitene raksta. es apbrīnoju viņu par atklātību. šobrīd taču ir moderni būt veiksmīgiem. kļūdas tiek notušētas vai noklusētas. ir jābūt spīdīgam kā jaunai monētai. ļoti reti uzdodot jautājumu "kā Tev iet?" kāds patiesībā grib dzirdēt kā iet. tas ir tikai pieklājības jautājums. formāla intereses izrādīšana. ja kāds patiešām sāk stāstīt kā iet, tad vairākumā gadījumu šo cilvēku sāk uztver par traucējošu, uzbāzīgu vai kaitinošu.

otrs paradoks ir tas, ka ja patiešām iet labi, tad to arī nedrīkst pārāk plaši stāstīt, jo tad noteikti kāds padomās, ka panākumi nav paša nopelnīti, bet balstās uz veiksmi, kontaktiem, bagātiem vecākiem vai sieviešu gadījumā spēju gulēt svešās gultās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?