Anna ir ĻOTI ziņkārīga - visu grib pamēģināt. pilnīgs trakums. visas atvilknes atvērs, visus skapīšus izvirinās. vakar dārzā nepagurdama rāpoja pa akmens pakāpieniem. kāpnes viņu ļoti vilina. tik ilgi rāpoja līdz pakrita un nobrāza zodu. šodien savukārt izkrita no barošanas krēsliņa. pirms kāda laika iemanījās izspraukties un tad vai nu stāv stāvus vai arī rāpo uz galda vai kaut ko mēģina noķeksēt no galda. šodien to darot sāniski novēlās kā kartupeļu maiss. es laikam vairāk pārbijos kā pati Anna. tas trakums, ka viņa zin, ka to nedrīkst tāpēc iemanījusies to darīt zibenīgi. nevar paspēt viņu pārķert.

šoreiz palaimējās ar to kritienu, nākošreiz var būt ar sekām. tagad štukoju, ko lai izdomā. ciešāk sēdeklīti salikt nevar jau ir viņai pie punča. kaut kādas siksnas uzmontēt? vai vispār jaunu krēslu pirkt, kam nav galda virsmas, tikai koks priekšā, kur pieturēties un viss. ļaut viņai pa to galdu šiverēt? ar visiem nažiem, dakšām un ēdamajiem, lai viņa saprot, ka mēs no viņas neko neslēpjam?