pagājušo nedēļ Maksim tika uzdots iemācīties pirmo dzejoli no galvas.
manā skatījumā neveiksmīgs, jo 2 pantiņi, katrā piecas rindiņas un tā piektā rindiņa jauc vislaik ritmu.
bet nu neko - iemācījās, noskaitīja, saņēma uzslavu un māsa uzreiz līdz iemācījās.

man uzreiz radās doma - īstais laiks, lai iemācītu kādu tautasdziesmu!
sadrukāju pa Lieldienām, lasu izteiksmīgi priekšā par to kā brālīts māsiņu šūpo. Maksis lūr pār plecu un koriģē - mammu, Tu nepareizi izlasīji!

izrādās tas puika diezgan labi un fiksi arī latviski lasa.
Pirms divām nedēļām, kad Pifu lasījām, tad gāja vēl palēnām, bet Štefans ar viņu vakaros Nilu Holgersonu lasa un treniņš paliek treniņš.

ļoti ceru, ka sanāks kādu saistošu grāmatu latviski atrast. visideālāk jau tādā formātā kā Nila Holgersona grāmata, kur paragrāfs lieliem, paragrāfs maziem burtiem. pieaugušais un bērns lasa kopā - lielos burtus bērns, mazos pieaugušais. ir kāds ko tādu manījis?