šausmīgi sen neesmu neko pa virtuvi plosījusies...
vairāk vai mazāk kopš marta.
kopš vakara funktierēju, ko rīt celt galdā un man nav pilnīgi nevienas idejas.

man liekas, ka uz darbu gribu nest mufinus. tos visvieglāk var transportēt. sāļus un saldus. bija man mufinu grāmata, bet tagad spēlē paslēpes.
ko rīt brokastīs un pie desām... M grib citronu kūku, to pēdējā laikā cepam visbiežāk, jo no maisījuma un sīkie paši gandrīz visu var darīt, man tik jānovērš katastrofas.

runājot par M un virtuvi - pirms braucām uz LV gatavojāmies vienu dienu ciemiņiem un M pieteicās man palīdzēt un noslaucīja nomazgātos traukus. pirmo reizi mūžā. tobrīd aizdomājos par savu bērnību un trauku slaucīšanu...
vakar Līna izdomāja, ka grib vakariņās pankūkas. nu labi. bet tad izrādījās, ka sīkie ne tikai tās ēst grib, bet arī taisīt. Līna jauca mīklu, bet M mācījās liet uz pannas. it kā tās retās reizes, kad es beidzot varu kaut ko pagatavot, gribētos vienai pašeptēties, bet vakar man iestājās pilnīga laimība. nu kas tur liels tais pankūkās - olas, milti un ūdens, bet tomēr var nesanākt. cepām mazajā vieglajā panniņā, bet Maksim tāpat nesanāca gana ātri to kustināt, lai mīkla vienmērīgi izklātos. nabags ļoti pārdzīvoja. atgādināju, ka pirms 2 gadiem viņš nemācēja braukt ar riteni un likās, ka nekad to neiemācīsies, bet tagad ir tik vienkārši kā elpot.
es atceros kā opis cepa pankūkas un kā man stāstīja.
man liekas, ka dienās arī Maksis būs labs pankūku cepējs. vakar viņš jau ietrennējās bez ķīķerēšanas pateikt vai pankūkas apakša jau sacepusies un jāmet otrādi.

jā... rīt. varbūt medusrausi? un kaut kādas vieglas uzkodas? uzkodas man mūžīgi nav padevušās. nevaru kaut ko garšīgu mazā formātā pasniegt. kanapē? pie desām :D oi, cik grūti. un vēl visu uz dārzu aiztransportēt....

svinēt dzimšanas dienas ārā tomēr ir visjaukāk.