Nē, bet es laikam tā stipri nekad nebiju sabijusies.

(Reply to this)

ko tik neizdomās vecāki, lai brēkulis kaut uz mirkli aizietu ciet, pat ja pļumpē cukurūdeni

es šitā iemācīju, ka jāklepo kad potē

vai jāpūš uz savas izbāztās mēles gala - arī uz mirkli iestājas miers, ja nepāriet dēmoniskos smieklos

galvoloģija saucas pēc pratčeta

(Reply to this) (Thread)

bet laikam cukurūdens palīdz stresa stāvoklī kā antišokeris

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cūkkārpas ekspresī deva šokolādi.

(Reply to this) (Parent)

es nekad nebrēcu šādos gadījumos.

(Reply to this) (Parent)

kā pa miglu atceros, ka babiņa deva veselu cukurgraudu, caur kuru varēja sūkt ūdeni, bet pašu iemeslu nudien neatceros

(Reply to this)

Nevaru iedomāties, kas mani tā spētu nobiedēt. Māte to apzinājās.:)

(Reply to this) (Thread)

Bet ome mums deva gan saldumus pie šoka. Ne konkrēti pie sabīšanās, bet pie lieliem pārdzīvojumiem, sasišanās vai tamlīdzīgi. Skaidri zinu, tā kā tev arī noteikti bija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā mierinājumu,jā.

(Reply to this) (Parent)

Ar cukuruudeni/dopamiinu ir nolaistiita taka uz paareejaam atkariibaam

https://davidgillespie.org/another-5-ways-fructose-will-mess-you-up/

(Reply to this)

Nēēē, to smērēja matos, ja lakas nebija.
Lai gan arī to izmēģināju vienreiz, sasodīta agonija pēc tam izmazgāt :D

Draudzenei mamma deva šokolādes uz valsts eksāmeniem, to gan pieradināju. Bet vairāk kā mīļu žestu un placebo uztrauktam (sabijušamies!!!) bērnam.

(Reply to this)

Aha

(Reply to this)

korvalolu, ja pareizi atceros nosaukumu:)))

(Reply to this)

paldies dievam nē

(Reply to this)