Līdz četriem nevarēju iemigt, šodien uz kino un tā, vajag taču pasiekaloties, skatoties uz Džeikobu (nezinu, kāds ir viņa īstais vārds), gribēju baltu kleitu vilkt, bet man te samisējās, rīt savukārt ceru, ka būs foršs vakars kaut kur, vēl tikai neesmu izlēmusi kur, ar ko un par kādu naudu.
Man patīk patikt, lai arī vienmēr ļoti grūti aptvert, kā kāds ar mani varētu vēlēties kopā pavadīt laiku, esmu samērā garlaicīga un dumja, visi pārējie ir tie foršie. Un patiešām - esmu laimīgs cilvēks, ap mani ir tik daudz lielisku ļaužu, sākot ar manām superīgajām draudzenēm, kurām, ak vai, es beidzot esmu gatava atzīties mīlestībā, beidzot ar maniem fantastiski gudrajiem paziņām, kuriem šajā dzīvē nekas nav par grūtu.
A bet pa lielam viss ir kruti, joprojām degradējos, klausīdamās tucinieku, cik tad var tās drūmās pesņas drillēt, man vajag viegluma, un man ir vieglums - my dreams always come true. Esmu gatava veiksmei, esmu gatava jaunai dienai.