tapšana

мне нравится, что вы больны не мной

29.7.10 12:58

Līdz četriem nevarēju iemigt, šodien uz kino un tā, vajag taču pasiekaloties, skatoties uz Džeikobu (nezinu, kāds ir viņa īstais vārds), gribēju baltu kleitu vilkt, bet man te samisējās, rīt savukārt ceru, ka būs foršs vakars kaut kur, vēl tikai neesmu izlēmusi kur, ar ko un par kādu naudu.

Man patīk patikt, lai arī vienmēr ļoti grūti aptvert, kā kāds ar mani varētu vēlēties kopā pavadīt laiku, esmu samērā garlaicīga un dumja, visi pārējie ir tie foršie. Un patiešām - esmu laimīgs cilvēks, ap mani ir tik daudz lielisku ļaužu, sākot ar manām superīgajām draudzenēm, kurām, ak vai, es beidzot esmu gatava atzīties mīlestībā, beidzot ar maniem fantastiski gudrajiem paziņām, kuriem šajā dzīvē nekas nav par grūtu.

A bet pa lielam viss ir kruti, joprojām degradējos, klausīdamās tucinieku, cik tad var tās drūmās pesņas drillēt, man vajag viegluma, un man ir vieglums - my dreams always come true. Esmu gatava veiksmei, esmu gatava jaunai dienai.

29.7.10 00:42

Galva, mana mīļā galva, paldies, ka esi atpakaļ, ir tik patīkami atkal būt domājošai, ne tikai jūtošai. 

Oma lieliska, domāju, kur ballēties nedēļas nogalē, beigušās smaržas un skropstu tuša, rīt vajadzētu iepirkties, peldkostīmu arī derētu nomainīt, gribu ko spilgtu, cik tad var tās melnās lupatas pirkt, un dzīve, ziniet, tomēr ir labākā lieta, kas ar mani līdz šim notikusi (vai varbūt es vienkārši esmu nelabojama optimiste, kas arī ir ļoti ticams variants). 
Jāmetas kaut kur iekšā, ļoti noderīgi būtu pielabot savu ārējo fasādi - tas vēl vairāk uzlabos pašsajūtu - jānokrāso mati varbūt. Ko šovakar? Pārlakot nadziņus un gulēt.

20.7.10 12:04

Lai slavēti dieviņi, esmu atsākusi lasīt! Nevis Datu aizsardzības likuma komentārus, nevis par musulmaņu tiesībām, nevis Satversmi vai Civillikumu, bet to īsto dzīvi - īstas, dzīvas grāmatas. 
Vakar, lasot Ziedoni, es ... un man taču vienmēr likās, ka esmu Vācieša cilvēks, ne Ziedoņa, es taču Ziedoni tikai ar sirdi saprotu, tādā trauslu nojautu līmenī, Vācietim piemīt vairāk loģikas, vairāk stingrības, un, še tev, sēdēju es pie upeņu bļodas ar Ziedoni rokās, un asaras bira kā pupas.

Stulbās sievietes, goda vārds.
Tags:

16.7.10 00:20

Jau nedēļas divas cenšos salīt - vēl ne reizi neesmu trāpījusies lietum ceļā. Atbraucu mājās, tikko lijis, atkal nokavēju, un tā visu laiku, tā dzīvi var nokavēt, tevi un sevi aizmirst un nogalēt, un es vairs nedomāju, es vairs neredzu sapņus, un tie koki tur var stāvēt, man tie vairs netraucē.
Tags: ,
Powered by Sviesta Ciba