tapšana

мне нравится, что вы больны не мной

29.7.10 00:42

Galva, mana mīļā galva, paldies, ka esi atpakaļ, ir tik patīkami atkal būt domājošai, ne tikai jūtošai. 

Oma lieliska, domāju, kur ballēties nedēļas nogalē, beigušās smaržas un skropstu tuša, rīt vajadzētu iepirkties, peldkostīmu arī derētu nomainīt, gribu ko spilgtu, cik tad var tās melnās lupatas pirkt, un dzīve, ziniet, tomēr ir labākā lieta, kas ar mani līdz šim notikusi (vai varbūt es vienkārši esmu nelabojama optimiste, kas arī ir ļoti ticams variants). 
Jāmetas kaut kur iekšā, ļoti noderīgi būtu pielabot savu ārējo fasādi - tas vēl vairāk uzlabos pašsajūtu - jānokrāso mati varbūt. Ko šovakar? Pārlakot nadziņus un gulēt.

22.7.10 16:14

Sakārtoju drēbju skapi un pirmo reizi pa šiem gadiem saņēmos uz grīdas atstāt kaudzi, kas jāmet ārā. Visādi Bik Bok džemperi, nonēsātas bikses un kas tik vēl ne. Dažas lietas gan ļoti labā stāvoklī, tikai krietni par mazu. Piemēram, XS žaketīte un burvīga toņa lillā, pogājama blūzīte, kas pupos kļuva par mazu jau divas nedēļas pēc nopirkšanas. Jāizdomā, kur tās drēbes likt - lai mašīnu nomazgātu, tik daudz nevajag. 
Par aktuālo karstumu savukārt runājot, man jāiepērk vēl pāris īsiņi šorti, since nospļāvos par saviem kompleksiem, pieņēmu domu, ka tādā karstumā tas patiesi ir ērtākais un smukākais apģērba gabals - vajadzētu baltus, melnus un džinsa, pretējā gadījumā man ļoti jādomā, ko augšā vilkt. Un vēl, tēmu turpinot, man ļoti patīk balta krāsa, kā tas var būt, turklāt manā skapī parādās arvien vairāk krāsainu drēbju, un es nemaz neatceros, kad pēdējoreiz nopirku kaut ko reāli tumšu un drūmu, kas laikam nozīmē, ka esmu tikusi ārā no sevis/citu nicināšanas fāzes.
Powered by Sviesta Ciba