tapšana

мне нравится, что вы больны не мной

30.7.10 12:59

Labi, bet tagad uzdevums sagaidīt sev uz galvas nokrītam naudu - gribu šovakar paciemoties trijās ballītēs. Un man galu galā gribas dzert, cik tad var tikai pārdzīvot, vajag arī uzdzīvot kādreiz.

29.7.10 12:58

Līdz četriem nevarēju iemigt, šodien uz kino un tā, vajag taču pasiekaloties, skatoties uz Džeikobu (nezinu, kāds ir viņa īstais vārds), gribēju baltu kleitu vilkt, bet man te samisējās, rīt savukārt ceru, ka būs foršs vakars kaut kur, vēl tikai neesmu izlēmusi kur, ar ko un par kādu naudu.

Man patīk patikt, lai arī vienmēr ļoti grūti aptvert, kā kāds ar mani varētu vēlēties kopā pavadīt laiku, esmu samērā garlaicīga un dumja, visi pārējie ir tie foršie. Un patiešām - esmu laimīgs cilvēks, ap mani ir tik daudz lielisku ļaužu, sākot ar manām superīgajām draudzenēm, kurām, ak vai, es beidzot esmu gatava atzīties mīlestībā, beidzot ar maniem fantastiski gudrajiem paziņām, kuriem šajā dzīvē nekas nav par grūtu.

A bet pa lielam viss ir kruti, joprojām degradējos, klausīdamās tucinieku, cik tad var tās drūmās pesņas drillēt, man vajag viegluma, un man ir vieglums - my dreams always come true. Esmu gatava veiksmei, esmu gatava jaunai dienai.

29.7.10 00:42

Galva, mana mīļā galva, paldies, ka esi atpakaļ, ir tik patīkami atkal būt domājošai, ne tikai jūtošai. 

Oma lieliska, domāju, kur ballēties nedēļas nogalē, beigušās smaržas un skropstu tuša, rīt vajadzētu iepirkties, peldkostīmu arī derētu nomainīt, gribu ko spilgtu, cik tad var tās melnās lupatas pirkt, un dzīve, ziniet, tomēr ir labākā lieta, kas ar mani līdz šim notikusi (vai varbūt es vienkārši esmu nelabojama optimiste, kas arī ir ļoti ticams variants). 
Jāmetas kaut kur iekšā, ļoti noderīgi būtu pielabot savu ārējo fasādi - tas vēl vairāk uzlabos pašsajūtu - jānokrāso mati varbūt. Ko šovakar? Pārlakot nadziņus un gulēt.

27.7.10 09:29

Es mēģināšu sakārtot dzīvi. 
Sākšu ar ēšanu, tas taču nav normāli, ka pārtieku no cigaretēm un ūdens, un vēl es gribu parunāties ar m., es jūtos nelaimīga, bet viņš nekad nesaprot, par ko cepos, un manas problēmas pavērš tādā gaismā, ka es sajūtos stulba un smieklīga.

26.7.10 12:47

Forši, ka mamma visas manas ērtās vasaras papēž`kurpes ir aizņēmusies un aizvākusi uz darbu, un man pašai šodien būs jāmokās pasaules neērtākajās un grūtāk pieskaņojamākajās kurpēs, kādas vien mājās atrodamas. Bļeģ, nu, kas ir ar tevi, dzīve, ko? :D

25.7.10 23:01

Pilnmēness vai es vienkārši no visiem tiem saviem sūdiem sāku gļukot - šodien gandrīz uzbraucu dzērājam, vecajam lopam, kas negaidīti izskrēja uz ceļa, labi, ka man bremzes strādā, un, ak Dievs, pieļāvu vēl vienu absolūti šausmīgu, absolūti blondu kļūdu uz Garciema dzelzceļa pārbrauktuves. Nesaprotu, kā tādai neaptēstai idiotei vispār uzdrošinājās iedot tiesības. Un man taču parasti sokas forši, es braucu prātīgi un pieklājīgi, un nesaprotu, kas šodien bija, laikam vajag savu privāto dzīvi ņemt vieglāk, kā Latvijas popmūzikas karalis dzied, pretējā gadījumā es spēju adekvāti reaģēt zaudēšu pavisam.
Kad piestāju, sēdēju un bimbāju mašīnā, un domāju, bļeģ, kas ir ar tevi, dzīve. 

24.7.10 23:04

Izbraukājām visu līdz pat Engurei, atpakaļceļā noslīkām krusā, apgāztos kokos un lietū. 
Jūtos no visa, no pasaules un cilvēkiem nogurusi, gribu vairs tikai lācim klēpī ieritināties, lai aizmigtu un pamostos, kā mēs tajos saulainajos rītos modāmies, kad ābeles ziedēja galvgalī, un istabā smaržoja pēc mīlestības.
Ir ļoti, ļoti skumji.

22.7.10 16:14

Sakārtoju drēbju skapi un pirmo reizi pa šiem gadiem saņēmos uz grīdas atstāt kaudzi, kas jāmet ārā. Visādi Bik Bok džemperi, nonēsātas bikses un kas tik vēl ne. Dažas lietas gan ļoti labā stāvoklī, tikai krietni par mazu. Piemēram, XS žaketīte un burvīga toņa lillā, pogājama blūzīte, kas pupos kļuva par mazu jau divas nedēļas pēc nopirkšanas. Jāizdomā, kur tās drēbes likt - lai mašīnu nomazgātu, tik daudz nevajag. 
Par aktuālo karstumu savukārt runājot, man jāiepērk vēl pāris īsiņi šorti, since nospļāvos par saviem kompleksiem, pieņēmu domu, ka tādā karstumā tas patiesi ir ērtākais un smukākais apģērba gabals - vajadzētu baltus, melnus un džinsa, pretējā gadījumā man ļoti jādomā, ko augšā vilkt. Un vēl, tēmu turpinot, man ļoti patīk balta krāsa, kā tas var būt, turklāt manā skapī parādās arvien vairāk krāsainu drēbju, un es nemaz neatceros, kad pēdējoreiz nopirku kaut ko reāli tumšu un drūmu, kas laikam nozīmē, ka esmu tikusi ārā no sevis/citu nicināšanas fāzes.

21.7.10 23:29

Šodien pa ceļam uz lidostu klausījos radio 101, tāds sūds, come on, Grēviņš bezsakarā muld un liek kaut kādus gaļimus remixus, dienā kāds no tiem radio čaļiem gan lika normālu mūziku, īpaši priecīgi, kad sāka skanēt goran gora, es tajā mirklī tieši jutos ārprātīgi aizskarta, ka visa šoseja, sākot no Carnikavas pagrieziena, līdz pat Kalngalei, nē, līdz pat Garciema pārbrauktuvei, ir nobērta ar granti un maksimālais ātrums ir tikai 50 km/h - tur aiz pagrieziena sākumā ir 70, es jau iemetu trešajā, plānoju baigo uzrāvienu taisīt, skatos, bļe, kaut kāda grants visur sabērta. Tad nu lēnām vilkos, šķembas no pretimbraucošajiem lidoja man, nabadzītei, virsū, un nodevos liriskām pārdomām par attiecībām un taisnīguma trūkumu šajā pasaulē.
Nu ja, bet es atkal pārmetos uz citu tēmu, patiesībā jau viss, ko gribēju teikt - man nepatīk tas jaunais radio, dienā vēl tā, miju ar swh rock, bet vakarā, mājās braucot, man Grēviņš tik ļoti zajebal, ka sāku klausīties visu pēc kārtas un noķēru vienu ļoti krutu, popsīgu krievu hītu par to, ka odinočestvo svoloč, odiončestva cyka, un sasmējos, jo atmiņā atausa omīte, kurai par svoločiem īpašs stāsts.

19.7.10 11:16

Man pēc tās elektrotraumas tāda dīvaina juška visu laiku, es agrāk bez problēmām varēju uzrikšot uz piekto stāvu, pēc notikuma savukārt, ja eju vecajā tempā, mani augšā gandrīz piemeklē infarkts tā kritiski paātrinātā pulsa un elpas trūkuma dēļ. Turklāt man pat šī rīta nosacītais dzestrumiņš uzdzen reiboņus un karstuma viļņus it kā man tuvotos menopauze, laikam jāaiziet līdz sirsniņārstam, lai izdomā, ko ar to aritmiju darīt.
Nu ja, bet es jau atkal aizrāvos, runājot par neinteresantu huiņu, kas, kā zināms, allaž bijis mans mīļākais temats, jo kā nekā viss patiešām svarīgais, ko šorīt gribēju jums pavēstīt, ir, ka šorīt man pa galvu maļas Lenona Woman, acīmredzot mana zemapziņa jau atkal sirgst ar uzmanības trūkumu, un vispār jau tai dziesmai nav ne vainas, man tikai nepatīk viņa balss - nu kā vīrietis var kaut ko tādu dziedāt tik sievišķīgā balsī.

19.7.10 00:41

Un, bāc, tas ir neticami, es jau atkal esmu palaidusi garām lietu, man sāk likties, saule manī neglābjami iemīlējusies - ne Lietuvā, ne pa ceļam uz Rīgu, ne Rīgā nekā vairāk par pilināšanu man nelaimējās sajust.
Tags: ,

19.7.10 00:25

Nevaru saprast, vai gads fakultātē, pamatā kontaktējoties ar puišiem, man ir nācis par labu vai sliktu, ja jau vīrieši arvien biežāk mani sāk uztvert kā savējo? Man nav iebildumu, ir interesanti, es tikai par savu sievišķo identitāti raizējos.

17.7.10 00:53

Rīt jūdzu Volfīti, atkal uz Lietuvu pie omas avenēs, mazulis šodien servisā bija, lampas noregulētas, gultņi or smth. riepām nomainīti, tagad vairs nevajadzētu vilkt uz kreiso pusi, pretējā gadījumā man stūre arī taisnos ceļa posmos nedaudz iegriezta pa labi vienmēr bija, pašai savukārt  tāds viegls reibonis šovakar, karstums un slāpes, ja saproti. Prasītos seksa vai ballītes.

16.7.10 10:21

Lūstu un smoku, bet muguru taisnu, sejā smaidu, meikaps un pievilcīgs autfits, krūtis un augstpapēžu kurpes - tik daudz seju, tik daudz šķautņu, un kurš tad vairs var saprast, kas tur zem tām kārtu kārtām, sīpola mizām, un nevajag arī, es visu pati, pati.
Tags:

16.7.10 00:20

Jau nedēļas divas cenšos salīt - vēl ne reizi neesmu trāpījusies lietum ceļā. Atbraucu mājās, tikko lijis, atkal nokavēju, un tā visu laiku, tā dzīvi var nokavēt, tevi un sevi aizmirst un nogalēt, un es vairs nedomāju, es vairs neredzu sapņus, un tie koki tur var stāvēt, man tie vairs netraucē.
Tags: ,
Powered by Sviesta Ciba