tapšana

мне нравится, что вы больны не мной

25.7.10 23:01

Pilnmēness vai es vienkārši no visiem tiem saviem sūdiem sāku gļukot - šodien gandrīz uzbraucu dzērājam, vecajam lopam, kas negaidīti izskrēja uz ceļa, labi, ka man bremzes strādā, un, ak Dievs, pieļāvu vēl vienu absolūti šausmīgu, absolūti blondu kļūdu uz Garciema dzelzceļa pārbrauktuves. Nesaprotu, kā tādai neaptēstai idiotei vispār uzdrošinājās iedot tiesības. Un man taču parasti sokas forši, es braucu prātīgi un pieklājīgi, un nesaprotu, kas šodien bija, laikam vajag savu privāto dzīvi ņemt vieglāk, kā Latvijas popmūzikas karalis dzied, pretējā gadījumā es spēju adekvāti reaģēt zaudēšu pavisam.
Kad piestāju, sēdēju un bimbāju mašīnā, un domāju, bļeģ, kas ir ar tevi, dzīve. 

21.7.10 23:29

Šodien pa ceļam uz lidostu klausījos radio 101, tāds sūds, come on, Grēviņš bezsakarā muld un liek kaut kādus gaļimus remixus, dienā kāds no tiem radio čaļiem gan lika normālu mūziku, īpaši priecīgi, kad sāka skanēt goran gora, es tajā mirklī tieši jutos ārprātīgi aizskarta, ka visa šoseja, sākot no Carnikavas pagrieziena, līdz pat Kalngalei, nē, līdz pat Garciema pārbrauktuvei, ir nobērta ar granti un maksimālais ātrums ir tikai 50 km/h - tur aiz pagrieziena sākumā ir 70, es jau iemetu trešajā, plānoju baigo uzrāvienu taisīt, skatos, bļe, kaut kāda grants visur sabērta. Tad nu lēnām vilkos, šķembas no pretimbraucošajiem lidoja man, nabadzītei, virsū, un nodevos liriskām pārdomām par attiecībām un taisnīguma trūkumu šajā pasaulē.
Nu ja, bet es atkal pārmetos uz citu tēmu, patiesībā jau viss, ko gribēju teikt - man nepatīk tas jaunais radio, dienā vēl tā, miju ar swh rock, bet vakarā, mājās braucot, man Grēviņš tik ļoti zajebal, ka sāku klausīties visu pēc kārtas un noķēru vienu ļoti krutu, popsīgu krievu hītu par to, ka odinočestvo svoloč, odiončestva cyka, un sasmējos, jo atmiņā atausa omīte, kurai par svoločiem īpašs stāsts.

19.7.10 00:01

Oh, honey, I`m home - noguris, tikko tikai beidzis mazgāt un griezt visu to kaudzi zaļumu, rabarberu, piparmētru etc., rīt savukārt jāsaldē upenes un jādomā, kur likt tās tonnas lociņu. Divas dienas leišos ir tieši laikā, visu var paspēt: pastrīdēties, pasmieties, ogas saēsties un salasīt, šašlikus uzcept, uz veikalu aizbraukt un pa kapiem pavazāties vienpadsmitos vakarā. Kas interesanti, pirmo reizi mūžā pūtu alkometrā, apjuku, to aparātu ieraugot, lietuviešu ments, tāds jauns, simpātisks puisis, savukārt atjokoja, ka pie viņiem jau sen vairs nav aparātu ar trubiņu kā Latvijā, šeitan ir tādi, kur vienkārši jāuzpūš virsū, vai nav kruti, ko. 
Un, mājās atbraucot, nespēju ne nopriecāties, es kļūstu arvien drošāka un labāka, 330 km un tikai viena kļūda, tiesa visnotaļ riskanata - uzsāku apdzīšanu, nemanot, ka priekšā pārbrauktuve, savā joslā atgriezos 100 metrus no pārbrauktuves, samazināju ātrumu uz 70, tad 50, kā zīmēs norādīts, bet, pirmkārt, apdzīt, cik tur tos metrus pirms pārbrauktuvēm, nedrīkst, otrkārt, es pat nepametu acis uz luksoforu, nemaz nerunājot par sliedēm. Stulbi, nu, sūdi taču varēja sanākt. Bet, ko nu par to, Volfītis beidzot ir savaldīts, labi, ka nomainīja tos gultņus, beidzot riteņi klausa stūrei uz vārda.
Nu jā, un es domāju, tas būtu forši, ja es kādreiz dzīvotu Lietuvā, dīvaini, bet tur viss notiek kaut kā sirsnīgāk kā šeit.


upd: un, ak dievs, ak dievs, tās pareizi noregulētās lampas ir kaut kas superīgs, ieslēdzu tālās, ceļš kā uz paplātes, kā kinozālē, pirms tam tā īsti nemaz nesapratu, kāpēc tādas vajadzīgas, nebija diezko lielāks vēriens kā tuvajām, bet tagad, ak jel, visu laiku sajūsmināti slēdzu iekšā un ārā, varbūt tāpēc menti apturēja un lika alkometrā pūst :D

17.7.10 00:53

Rīt jūdzu Volfīti, atkal uz Lietuvu pie omas avenēs, mazulis šodien servisā bija, lampas noregulētas, gultņi or smth. riepām nomainīti, tagad vairs nevajadzētu vilkt uz kreiso pusi, pretējā gadījumā man stūre arī taisnos ceļa posmos nedaudz iegriezta pa labi vienmēr bija, pašai savukārt  tāds viegls reibonis šovakar, karstums un slāpes, ja saproti. Prasītos seksa vai ballītes.

27.6.10 16:23

Man šonakt sapnī bija nepatikšanas ar CP, jo pārlieku agresīvi šķērsoju dzelzceļa pārbrauktuvi, bet pēc idejas man tiešām ir nelielas problēmas ar sliedēm - es bieži aizmirstu pagriezt galvu, pārliecināties, vai nenāk tramvajs, nu jā, un vēl jau zīmes, kuras es brīžiem nepamanu, un aklā zona, par kuru, starp citu, pēc diviem gandrīz notikušiem CSN es atceros arvien biežāk un biežāk. 
Kad instruktore mācīja, likās huiņa tā zona, ko viņa te pārspīlē, bet kad gandrīz iemaucu vienai mašīnai sānos, tāpēc ka spogulī ceļš tīrs, sabijos kā mazais. 
Ja paskaita, tad, ja ne citu, pieredzējušāku, vadītāju spēja reaģēt uz manām kļūdām, es būtu iekūlusies jau četrās vieglās avārijās - divās aklās zonas dēļ, divās tāpēc, ka spogulī sāku skatīties tikai pēc manevra uzsākšanas. 
Un vēl es nemāku parkoties, parkojos kā caca - šķībi, greizi, nepareizi - un, ja man nedod Dievs, tagad vajadzētu kaut kur izpildīt paralēlo parkošanos starp mašīnām, būtu sūdi vagā - es ne drusciņ vairs neatceros tos soļus, bet mašīnu just es nejūtu, nav man tādas domāšanas, lai es loģiski spētu izspriest, kur man tagad stūre jāgriež, lai ielīstu tur vai šur, tas kaut vai tās atpakaļgaitas dēļ, kurā es, protams, braucu nesalīdzināmi labāk kā pirmo reizi, kad mēģināju, bet nesalīdzināmi sliktāk kā uz priekšu. Kad man jābrauc atpakaļgaitā, es parasti pirms tam pasēžu un padomāju, kur man labāk griezt stūri, bet tik bieži mani plāni izrādās nekam nederīgi, ka es liekos sev vienkārši tupa kā zābaks.
Vispār tik dīvaini, ka braucu - atceros, kad mācījos, likās, apčurāšos, ja mašīnā būšu viena pati, un, pirmo reizi braucot, es patiešām biju pārmīzusi jēgu, bet tagad savukārt liekas, es nesalīdzināmi labāk braucu, kad neviena nav blakus un uzmanība netiek novērsta, es pagūstu konsekventi darboties ar ātrumkārbu, gana maigi strādāt ar sajūgu un pamanīt zīmes. 
Un vispār, kā klabē lasīju, es aptuveni pirms gada šajās dienās pirmo reizi mūžā piesēdos pie stūres manuālai mašīnai, un automāts man joprojām nepatīk - Jāņos izbraukājos ar m. automātu un sapratu, ka tas nav man :)
Tags:

27.6.10 13:58

izlasīju brošūru par degvielas ekonomiju, nākamreiz mēģināšu manevrēt pa ceļu neitrālajā, un nekad iepriekš nebiju aizdomājusies - no taupības viedokļa labāk ir braukt ar iespējami augstāku pārnesumu, es otrādi visu laiku posīju uz tahometru un līdz pēdējam brīdim nepārlieku, tad taču vismaz kaut kāds uzrāviens manam 1,6 motoriņam
Tags:
Powered by Sviesta Ciba