lauska ([info]lauska) rakstīja,
@ 2010-07-19 11:16:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:dziesma, ikdiena

Man pēc tās elektrotraumas tāda dīvaina juška visu laiku, es agrāk bez problēmām varēju uzrikšot uz piekto stāvu, pēc notikuma savukārt, ja eju vecajā tempā, mani augšā gandrīz piemeklē infarkts tā kritiski paātrinātā pulsa un elpas trūkuma dēļ. Turklāt man pat šī rīta nosacītais dzestrumiņš uzdzen reiboņus un karstuma viļņus it kā man tuvotos menopauze, laikam jāaiziet līdz sirsniņārstam, lai izdomā, ko ar to aritmiju darīt.

Nu ja, bet es jau atkal aizrāvos, runājot par neinteresantu huiņu, kas, kā zināms, allaž bijis mans mīļākais temats, jo kā nekā viss patiešām svarīgais, ko šorīt gribēju jums pavēstīt, ir, ka šorīt man pa galvu maļas Lenona Woman, acīmredzot mana zemapziņa jau atkal sirgst ar uzmanības trūkumu, un vispār jau tai dziesmai nav ne vainas, man tikai nepatīk viņa balss - nu kā vīrietis var kaut ko tādu dziedāt tik sievišķīgā balsī.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]tie_puteksni
2010-07-19 13:51 (saite)
Ārsti jau ir teikuši, ka pēc elektrotraumām sekas nav redzamas uzreiz, bet gan pēc laika. Strāva ir tāda savāda lieta, bet pie sirsniņārsta aiziet var. Noguldīs uz galda, saslēgs vadus un pāris minūtēs rezultati būs gatavi :)

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?