tapšana

27.7.10 09:29

Es mēģināšu sakārtot dzīvi. 

24.7.10 23:04

Izbraukājām visu līdz pat Engurei, atpakaļceļā noslīkām krusā, apgāztos kokos un lietū. 

24.7.10 10:20

Ja ne tāda maita, es būtu ideāla, kā man teica, un man vienmēr ļoti nepatīkami to atcerēties, jo egoismam var atrast skaistākus apzīmējumus.

21.7.10 22:56

Pagaidu risinājums precīzi pēc manis paredzētā scenārija. 

19.7.10 18:40

Esmu tāda dura, nekad nestrebju karstu tas saucas, bet vajadzētu, vajadzētu aizbraukt, pateikt visu, ko domāju, un aizbraukt uz neatgriešanos, bet, ko es, es visu dienu ņemos ar tām nolādētajām upenēm, prātoju, ka nekad mūžā negribētu būt mājsaimniece un ka man nav spēka un laika vilkties uz garāžu pakaļ mašīnai, iebraukšu pie viņa rīt no rīta, bet tad vairs nebūs tas, es vairs nebūšu dusmīga, tikai apvainojusies, nomurmināšu klusu labrītu, pēc tam būs episks sekss, es aizmirsīšu, kāpēc vispār atbraucu, un tā tas notiek vienmēr, un tas ir neverending story, es saku - apburts aplis.

19.7.10 13:56

Ap krēslas laiku braukšu uz ciemu. Savākt savas mantas. Visas. Un atdot. Viņējās. Līdz pēdējai. Visas.

16.7.10 11:17

Viņš tik daudz mani sāpina, bet tāpat es skatos fotogrāfijas un turpinu jūsmot par viņa rokām, kā var cilvēkam būt tik seksīgas rokas, es nesaprotu - tik stipras, tik skaisti veidotas un maigas, tāds laskovij zverj kā zemfiras dziesmā. Vēl viņam ir fantastiska gaume (un mani viedie padomi), neviens man pazīstams vīrietis neprot apģērbties kā viņš, un vīrieši ar labu gaumi ir ļoti reta parādība mūsdienās, lielākajai daļai vispār nav izpratnes, kas ir labs stils, pat ne labs stils, runājot vienkāršāk - nav izpratnes par to, kas viņiem piestāv.