lauska (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} lauska) rakstīja,@ 2010-06-11 22:57:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Man ir paradums nepievērst uzmanību lietām, kuras neatzīstu par uzmanības vērtām, bet šodien vilcienā Sloka - Rīga bija neiespējami nedzirdēt un pirmo reizi mūžā nepārliecināties, ka anekdotes par treniņbiksēs tērptiem jauniešiem ir realitāte.
Saruna apmēram šāda:
- Čo, bļe, ti nahuj, bļe? (agresīvi pagrūž sarunu biedru)
- Pašol ti nahuj, bļe, sovsem ahujel! (grūž pretī)
- Davai, bļe, hvatit vam hujetj! (iejaucas trešais, cenšas nomierināt)
Es biju uz pakaļas ne jau tāpēc, ka ausis sāka vīt, bet tāpēc, ka saruna bija acīmredzami bezjēdzīga, un es, goda vārds, pirmo reizi dzirdēju cilvēkus ar tik trūcīgu vārdu krājumu. Pilnīgi žēl nabadziņu palika.
