Klaviermūzika, ja domā par visu akadēmisko muzīku, tomēr ir specifiska lieta. Vismaz manā saprašanā. Vai nu man nav paveicies, vai arī tas vienkārši nav man. Tomēr vakardienas Šimkusam ar Vaska Gadalaikiem Cēsīs bija daudz spēcīgu mirkļu. Tas ir, ja turēja acis ciet. Ja turēja acis vaļā, tad gribot negribot bija jānospriež, ka Vestardam ir divas sejas izteiksmes:
1. Eu, man laiž cauri elektrību!
2. Eu, es tūlīt beigšu!
Reizēm abas kopā.
Ļoti grūti sev iestāstīt, ka tas nav feiks.
Un ļoti nepatīkami apzināties, ka daļai no publikas, tas arī patīk.