lasitajs ([info]lasitajs) rakstīja,
@ 2020-03-13 22:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šonedēļ sāku jaunu projektu.

Slēptais mugurkauls šai lietai ir Ziedoņa dzejolis, kurš jau sen bija nobēdzināts pie Svarīgajiem Tekstiem:

Es tieši uz ielas eju tev klāt,
Es gribu ar tevi parunāt,
Es gribu tev paskatīties acīs.
Es zinu, ka sacīs,
Ka tā nav pieņemts.
Lai teic, lai saka!
Ak, šī pieklājības spīdošā laka,
Kas cilvēkus ilgi vēl norobežos,
Kas cilvēkus pārvērš galantos ežos!
Vai drīkst tā uz ielas pieiet un teikt:
– Tu esi skaists, bet tu esi blēdis! –
Vai cilvēks var cilvēkam pieiet klāt
Un atzīties: – Šodien es neesmu ēdis. –
Un ko sacīs ļaudis un paša sirds,
Ja viņš pie svešiem cilvēkiem aizies
Un pieklauvēs: – Vai tu vari man
Iedot gabalu maizes? –
Ko sacīs ļaudis? Vai projām trieks
Un teiks, ka nav nekāda došana?
Un ko sacīs paša sirds par sevi?
Ka tā ir ubagošana?
Kāpēc tu domā,
Ka vārdi, teikti uz ielas,
Nav patiesi un nav īsteni?
Un kāpēc tu gaidi, lai atnāk kāds trešais
Un mūs drauga dzīvoklī iepazīstina?
Es iešu uz ielas katram klāt,
Kurā cilvēka dvēseles gaismu redz,
Un teikšu: – Es arī ilgi biju
Ļaužu norobežotības aizturēts.
Es arī ļoti ilgi biju
Starp tuviniekiem ieslēgts,
Pie desmit tuviem draugiem un paziņām
Kā pie desmit stabiņiem pieslēgts. –
Bet tagad tieši uz ielas iešu tev klāt:
– Kā tu dzīvo, un kā tu cīnies?
Es gribu ar tevi parunāt. –
----------------
Par ko tu brīnies?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]jim
2020-03-14 15:27 (saite)
Akadēmiski elektroniska kameropera izklausās bezbožna stilīgi. Good luck! Vientulības tēmai šis mēra laiks vispār varētu būt ļoti piemērots. Es par savu projektu nākotni visai daudz domāju, un par kinoindustrijas spēju atkopties pēc gaidāmajiem ekonomiskajiem vājprātiem. Un par tēmām, kādas nākotnē vajadzēs mākslai.

Par mūsdienu komunikāciju, jā, tas ir abpusgriezīgs zobens. Vienlaikus tā dod tik daudz iespēju sajust saikni ar cilvēkiem, gan draugi, gan svešinieki ar visām pasaules zināšanām, atbalstu un padomu ir viena klikšķa attālumā; reizē tā visa tomēr ir pseidokomunikācija, jo mēs tā neesam smadzenēs saslēgti, ka spētu par autentisku kontaktu uztvert kaut ko, kas norisinās virtuālā, pliki intelektuālā saziņas telpā. Autentisks kontakts ir fiziska klātbūtne. Bet nu vecos kodus, to pašu uzprasīšanos ciemos vai iedzert kafiju, jau neviens nav atcēlis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lasitajs
2020-03-14 15:33 (saite)
Piespiedīšu sevi sākt izmantot vecos kodus.

Vēl viena lieta, ko iedomājos, lasot Mālera vēstules. Vēstuļu rakstīšana ir piespiedusi viņu domāt, novest līdz galam intelektuālus pavedienus. Tāpēc jau arī pagātnes dižgaru vēstulēm ir vērtība, tāpēc viņas izdod. Rotaļājos ar domu, ka vajadzētu vēstuļu draugu, ar kuru polemizēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?