Izlasīju Delfos par Mārtiņa Boiko čekas stāstu. Boiko šobrīd ir mūz. akad. profesors, kurš ļoti interesanti un aizrautīgi stāsta par etnomuzikoloģiju. Bet tajos laikos ziņojis par Valda Muktupāvela kontaktiem. Domājot, kā būtu, ja es būtu vecāks, vai PSRS būtu novilkusi ilgāk, līdz es būtu sācis, piemēram, studēt, tad man par sevi nav ilūziju: ja pie manis būtu atnākuši pāris vīri pelēkos uzvalkos, uzspieduši uz bailēm / godkāri / konformismu, es būtu parakstījis papīru, varbūt īsti neapzinoties, ko tas nozīmē. Taču parakstījis būtu un maisos iekšā gan!