|
Saturday, October 17th, 2026
nelabrit
|
1:18p
Jāpabeidz dzert otro šodienas kafiju un tad jābrauc uz imantu, uz depo veikalu. Man jānopērk kaut kāda savienojuma figņa. Ceru, ka varbūt vēl uzspīdēs saulīte, jo ļoti labprāt to noķertu un atpakaļ ietu ar kājām. Šodien arī neko negribas, lai gan gaļaks noteikti ir mazāks, nekā vakar. Klausos lietuviešu regeju un cenšos savākties starp plutuplasta gabaliem un apģērbiem, kurus atradu sapelējušus. Pēc 2 nedēļām pie manis brauc ciemos ārzemju viesis, tāpēc noteikti līdz tam jāsaved viss kārtībā. Nekārtība ļoti traucē arī man pašai sakoncentrēties.
Vakarpusē jāiet dušā un jāsāk taisīties ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) xxzai4ixx vārda dienas ballītei. Jau sapratu, ko vilkšu mugurā uzreiz pēc dresskoda izlasīšanas, kas, manuprāt, ir laba zīme.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 73%
current music: Ministry of Echology meets Eazystyle MC - Laikas Meilei
|
Friday, October 16th, 2026
honeybee
|
2:00p
Pašcenzūras gadījums:
kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži
|
nelabrit
|
1:24p
Vakardienas projekts pārbīdīt mēbeles ir pagaidām radījis tikai vēl jaunas galvassāpes. Atklāju, ka mana dzīvokļa ārsiena norasojusi (?) Mitruma līmenis gan katru dienu turpina krist, tāpēc domāju, ka līdz nākamajam rudens sākumam atkal esmu drošībā. Pie pašreizējās situācijas īsti arī citu variantu nav. Kārtīgi visu notīrīju ar pelējuma noņēmēju un varbūt no tā arī bik apštirījos. Pēc tam biju teātrī, kur paralēli centos sakoordinēt loģistiku ar ļoti par laiku relaksētiem cilvēkiem (with peace and love). Pēc tam atkal nevarēju naktī iemigt, lai gan biju divās garās vakara pastaigās.
Šodien jāpabeidz nodarboties ar mēbeļu pārstumšanu, tad pārmaiņas pēc eju skatīties pati teātra izrādi (dailē vēl pa vienam) un tad pa taisno mums ieplānots nodarboties ar veļasmašīnas dabūšanu dzīvoklī. Vai man šim visam šodien ir enerģija? Ļoti labs jautājums. Tikko vēl nedaudz sastrīdējos par to, ka man negribas, ka man visu laiku izmaksā, kas, tagad šo rakstot, vienkārši šķiet stulba lieta par ko ņemties. Šodiena laikam nav mana diena, bet es turpinu mācīties arī šādās dienās neko pārāk neatcelt un nepārplānot, t.i., ļauties dzīvei.
No negaidīto sarunu ziņām - vakar runājos ar vienu vācieti, kurš jau 18 gadus dzīvo Latvijā, latviski. Viņš pastāstīja, ka suns, kuru gāja vest ārā piemājas patversmē, augustā nomiris. Bijis vēzis. Pēc tam parunājām par to, cik Liepāja forša pilsēta. Izrādās, ka no turienes vēljoprojām kursē prāmji uz Vāciju. Ceļā (jūrā) jāpavada 24h.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 71%
|
Thursday, October 15th, 2026
xxzai4ixx
|
3:26p
vakar bija ļoti interesanta diena
ļoti interesanta diena... ar A. bijām uz Akvarium koncertu, tā varētu būt puse viņa dzimšanas dienas dāvanas. Pēctam ar A. un V. Bibelotā dzērām grādīgos, ēdām siļķes un marinētas figņas, V. dzēra tarhūnu, un spēlējām Amsterdamas kārtis ar Hot beibēm, ko man reiz atveda Annija. Normāli sadzēros, bet nebiju dzērusi vairāk nekā nedēļu. Ļoti jautri. Mašīnā ceļā uz A. mājām klausījāmies Silver Mt. Zion un citas lieliskas grupas. Nezināju, ka tie ir tie paši cilvēki kas Godspeed you! Black emperor. Bet tas nav pārsteidzoši. Bildējāmies zem liela urbja. Teicu, ka gribu vārda dienā biezas krāsainas zeķubikses vai kulonu, vai kilogramu marcipāna. Tagad domāju, ka ir citas lietas ko es gribētu, piemēram, 2000 sākuma digitālā mazā kamera ar zipeni. Ā, un ceturtais variants bija "A surprise!!". A. teica V., ka esot lūdzies dievam par tādu sievieti kā es, kas ir ļoti interesanti, visas braukšanas (vai arī nebraukšanas?) sakarā. Esmu atvērta visām iespējām. Aizmigām ap četriem, no rīta braucu uz darbu ar taxi. Naktī stundu pavadījām vadu, striķu un fireball žņaugos (is this TMI? -- man 5. novembrī RAA space -- matīsa ielā 8 -- būs erotiskās dzejas darbnīča, es praktizēju).
Šodien esmu darbā, pirmo reizi pārdevu lampu. Kājas nogurušas no augstpapēžu kurpēm. Mājās būs jāpārģērbjas un tad jātiek uz 1983 pēc velosipēda, ko atstāju tur pēc Atkāzām. Dievs dod, ka tas tur ir. Tad braukšu pie A., līdzi jāpaņem kūpināto kaulu gaļas zupas izlase, lai varu vārīt zupu un kompis, lai varu strādāt datora darbus klusumā un mierā tālu prom no centra. Sestdien svinu svētkus, būs jānopērk pudele tekilas un jāatrod kostīms.
|
nelabrit
|
1:35p
Šodien rītu sāku ar diktātu latviešu valodā, jo šodien ir Valsts valodas diena!! Sveicu!! Man šķiet šajā pasākumā esmu piedalījos biežāk, kā nepiedalījusies, bet šogad diktāts likās ļoti ātrs. Vai arī mana roka ir palikusi lēnāka. Jebkurā gadījumā, jūtos ar sevi apmierināta un vēl pat neesmu brokastojusi.
Vēl no labām ziņām - kuru katru dienu N un L man piegādās veļasmašīnu. Ļoti priecājos par domu, ka man vairs nebūs jāizmanto laundromāta pakalpojumi. Protams, tur bija arī kaut kas romantisks sēdēt 1-1,5h skaļu veļasmašīnu ieskautam. Bieži lasīju grāmatu, bet tikpat bieži man gadījās runāties ar cilvēkiem. Atsevišķi izņēmumi ir bijuši interesanti, bet pārsvarā tomēr šīs interakcijas mani ir nogurdinājušas. Es negribu tādai lietai, kā drēbju mazgāšana, pievienot vienmēr socializēšanos. Vakar pepco ar mani pārdevēja sāka pārspriest diy idejas suņu pavadai (pēc būtības smukam striķim), kas bija nocenota pa 55 centiem. Ko man darīt? Es esmu praktisks cilvēks un, protams, uzreiz sāku ģenerēt ar viņu kopā idejas. BET kā viņa zināja, ka ar mani varēs TĀ parunāties?? Pēc tam rimi ārzemnieks man jautāja rekomendāciju alus izvēlei. Es tikai gāju garām. Agrāk šis nebija tik traki. Jūtos tā, it kā nejauši būtu atvērusi kaut kādu portālu. Man kaut kā šādi ir jau bijis tikai vēl vienu reizi dzīvē. Tas bija tolaik, kad tikko sāku dzīvot patstāvīgi līdz šķiet filosofijas 1.kursa beigām. Ļoti interesanti, kā šis viss šoreiz attīstīsies.
Tā kā veļasmašīna tomēr ir lielā sadzīves tehnika, tad attiecīgi man ir nepieciešams pārkārtot arī virtuvi. Šodien plānoju pārstumpt ledusskapi, ko neesmu darījusi, šķiet, kopš šeit sāku dzīvot. Tas noteikti būs fun. Pēc tam vakarā jābūt teātra haltūrā. Vēl, protams, būtu labi sākt izsūtīt CV lielos apjomos, jo galu galā apkures sezona ir sākusies. Šķiet, ka kaut ko varbūt vēl piemirstu, bet gan jau atcerēšos.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 74%
|
slepena
|
12:42a
Pirmdiena bija jauka diena, jo sadzirdēju ieteikumu, ka ir jācieš, lai labi darītu to, ko tobrīd gribējās darīt. Tā darītājiem nav lemts būt kompānijā. To gan nevarētu pateikt kurš katrs un kā pagadās, lai ziņojums sistēmā saglabātos pareizi. Tīri normāli arī beigās sanāca, lai gan tobrīd vēl diži necietu. Man ir grūti būt nekustīgai to darot, redzēju kā daži sāka kustēties ar mani, lai gan vēroja mani tikai ar pakausi. Sajutos kā viena no ūdenszālēm kopīgā ūdenī. Turpmākās vairākas stundas turpināju atgādināt sev, ka man ir jācieš. Pēc pāris stundām arī sākās ciešanas, likās, ka beidzot nomiršu.
Tiklīdz atlabu no neprognozētajām ciešanām, devos pie ārstes, jo gribēju nosūtījumu uz alerģijām. Pēdējās nedēļās kasos. Kukaiņi tie noteikti nav, jo zinu kā ir, kad ir jebkuri no kukaiņiem. Kā izdzeru antihistamīnus, tā ir normāli. Analīzes varēšu nodot tikai pēc nedēļas, tāpēc gulēšana atkrīt. Teica, ka jaunākā no manām cistām, Ratkus, varētu būt no kādas infekcijas, kas kādreiz tikusi līdz smadzenēm. Domāju, ka tās ir muļķības, bet nosūtīja vēl pie neiroķirurga. Man pietiek ar jau esošajām cistām, cerams, ka tagad nebūs jāčakarējas arī ar šo jaunpienācēju. Vēl teica, ka man vajag pārbaudīt redzeslauku. Rīt pirmo reizi došos pie citas psihoterapeites.
Vakardien paveicu diezgan. Biju pirmo reizi ieklausīties kādā sievietē, ar kuru mums ir dīvaini daudz kopīgā, sākot no pieredzēm līdz atrašanās vietām un personvārdiem. Pēdējā laikā sāku vairāk izbaudīt to cilvēku klātbūtni, kuri agrāk saistīja mazāk. Vienkārši tāpēc, ka esmu vīlusies visos, kuru klātbūtne šķita vilinoša. Bijām pusdienot ar draudzeni, kurai jau kādu laiku cenšos stāstīt mazāk, jo spēju pareģot, ko viņa atbildēs un zināt, ka man tas nepatiks. Viņa ir pirmā, kurai atzinu, ka jau kādu laiku lūdzu Dievu aiziet, lai gan viss it kā ir kārtībā. Viņa atbildēja, ka viņai esot līdzīgi, bet tās gan jau esot tās planētas retrogrādā vai tamlīdzīgi. Gan jau arī fakts, ka neatceros pēdējo reizi, kad nemurgoju. Mani sapņi sen ir pazuduši, ir tikai murgi. Esmu ļoti vīlusies tik daudzos, un man joprojām sāp, lai gan viņi vairs nerūp. Iepriecina gan tas, ka vilšanās uzkurina un atbrīvo. Pieļauju, pēc pabēdāšanās būšu spējīga visu rūgtumu translēt jaunās vērtībās vēlreiz. Līdz vēlam vakaram elpošana bija sliktāka. Lai atbrīvotu vietu dzīvoklī briketēm, nācās daudz ko mest ārā. Laikam esmu kļuvusi par vācēju, jo piepildīju trīs miskastes un joprojām ir ko kārtot. Depozīta arī daudz, bet tuvākais depozīta punkts tagad ir tālāk.
Mēnešreizes vasarā bija katru mēnesi, bet atkal vairs nav. Gaidu, gaidu, kad atnāks, bet nenāk. Vienmēr, kad iztrūkst, liekas, ka emocionālās svārstības tāpat ir, tikai skumjākas. Ja sākas, tad drīzāk izjūtu enerģijas pieplūdi, it kā būtu kaut ko paņēmusi un kļūstu ļoti produktīva. Šodien jūtos ļoti nelaimīga. Miegs ir ļoti nekvalitatīvs, un ar kasīšanos iemigt ir izaicinoši. No miega zālēm nevis vienkārši murgoju, bet murgoju drudžaini un pa vairākiem murgiem pēc kārtas. Reti raudu, bet šovakar apraudājos, jo visticamāk mūžīgi būšu viena un nekad neko nesasniegšu. Pašlaik ciešanas mani nekur tālu neaizved, šodien neesmu paveikusi gandrīz neko no tā, kas šķita svarīgākais man pašai. Visdrīzāk, cerams pēc pāris dienām vai nedēļas rakstīšu pilnīgu pretstatu šim. Sestdien došos apciemot krēslu zagli, vismaz tas ir jauki.
|
Wednesday, October 14th, 2026
kochka
|
9:11p
Kāda saruna par visa sākumu
Nav jau tā, ka es speciāli noklausītos svešas sarunas, bet mani piesaistīja astoņdesmit gadu vecās sievietes sparīgais izsauciens: "Tagad es jums pierādīšu, ka reinkarnācija nav iespējama!" Saruna laikam īsti nekur neaizveda un nedaudz noskrēja no sliedēm. Bet varbūt pierādījuma izklāsts tur nebija galvenais.
( Dialogs, kurā viena sarunbiedre bija ļoti nepacietīga un bieži pārtrauca runātāju )
|
nelabrit
|
7:58p
Spied uz attēlas, lai atvērtu mini pleijera lodziņā!
|
nelabrit
|
2:52p
ak, cik skumīgi... tikko uzzināja, ka kopš aprīļa mainījušies noteikumi un kā bezdarbniekam jāizvēlas starp pabalstu un autoratlīdzības saņemšanu. Summai pat nav nozīmes. Man stāstīja situāciju, kur cilvēks šo nezinot saņēmis 30 eur (!!!!) autoratlīdzību un tā pazaudējis 600 eur (!!!!) bezdarbnieka pabalstu. Sistēma šo info ielasot automātiski no vid un neesot pat nekāds brīdinājums.
|
nelabrit
|
12:35p
Labrīt, mīlīši!
Par laimi šodien jūtos jau daudz labāk, nekā vakardien. Vakardiena gan bija tāda patizla. Mēģināšu tajā neko daudz neielasīt, lai gan šodien jūtu sevī zināmu neapmierinātību. Jebkurā gadījumā, viena interesanta lieta, kas notika: biju alepo, kur ar mums sāka komunikāciju igauņu vīrietis. Sākumā runājām par braukšanas kultūras atšķirībām, tad par nelegālajiem migrantiem un tad tā arī veiksmīgi atvadījāmies. Taču pēc vairākām stundām viņu sastapu atkal jau nakts tumsā. Uzvaras parkā. Praktiski jau pie savām mājām. Ja viņš mani nebūtu uzrunājis, tad būtu pagājusi garām pat nepamanot. Protams, ka viņš bija ļoti pārsteigts, ka mēs te tagad nakts vidū runājamies igauniski, bet mums bija ļoti jauka saruna par Tartu un kur man vēl patīk Pārdaugavā pastaigāties. Tieši nesen biju domājusi par to, kā lai izdomā veidus, kā papraktizēt valodu. Ienācu mājās un ļoti tāpēc nopriecājos. Suns arī kārtīgi tika izstaidzināts. Droši vien tāpēc arī šodien jūtos labāk.
Pēc apmēram stundas vēl jāiezvanas bezdarbnieku konsultācijā. Droši vien pēc tam atkal sajutīšos slikti. Atkarīgs par ko viņi šoreiz būs nolēmuši uzbraukt augumā. Vismaz zinu, ka ne uz ilgu, jo pēcpusdienā man ieplānots satikt L. Līdz tam laikam gan vēl jāpabeidz rakstīt vienu vēstuli, kuras saņēmējs, protams, arī dzīvo Igaunijā. Ja šis šādi turpināsies, tad man nekas cits neatliks, kā sākt šīs visas uztvert par lielām zīmēm un iemesliem maniem darba atteikumiem Latvijā.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 77%
|
xxzai4ixx
|
11:21a
labdien
vakar vedu A. kaltētus priežu pumpurus, citronu, ingveru un piparmētras. centrā nav ūdens, un, ja ir, tad tikai auksts, bet aizvakar bija mana pirmā jiu-jitzu nodarbība un man ļoti vajadzēja nomazgāt sviedrus (iegansti satikt mīļoto:)))
Kopš esmu pieņēmusi to, ka zinu dienu, kad nomiršu (aptuvenu laiku, kad viņš dosies prom), mani atkal ir pārņēmis miers un spēja izbaudīt tagadni bez lielām dusmām vai sāpēm. Tajā ir kaut kas absurds, protams. Speed-running 5 stages of grief while still in a relationship = new way to deal with traumatized brain OCD?? lol
jiutitzu bija NENORMĀLI forši un kruta staprcitu, kad man ienāks nauda es samaksāšu tos 60 eiro par mēneša abonementu un sākšu iet regulāri 2x nedēļā. Tas ir basically rubaks. Vakarā stundu staipījāmies un meditējām, kad man galvā kā mantra sāka skanēt "jāiet laukā pīpēt cigareti jāiet laukā pīpēt cigareti" -- tieši tajā brīdī arī A bija atvēris savas meditējošās acis. "I am planning on rolling a cigarette and smoking it outside. You don't have to join". "No, I love stuff like this. Also, this is about the time when V. usually drives by for a smoke". Kad paskatījāmies telefonā, atklājām, ka V. tieši pirms brīža ir atsūtījis ziņu, ka ir piebraucis Gulbju ielā uz smēķi. Business as usual.
V. mašīnā klausījās kaut ko, kas man atgādināja spaisa tripu 2012 gadā. Mēs nolēmām doties apgaitā ap šoseju, mežu, Bišumuižu. Tunelī mēs atklājām rezonansi specifiskās vietās, kur, piesitot ar kāju pie zemes, ņirboņa noskan cauri visiem griestiem, brīžam arī atbalss -- bet ne visos punktos. Tur mēs pavadījām kādu labu laiku, tad gājām tumsā cauri mežam. Laukā, kur vienā no pirmajiem randiņiem mani aizveda A., atcerējos, ka toreiz uz brīdi domāju, ka šis ir slazds un mani tūlīt nogalinās, jo tas spots ir tāds aizdomīgs, ar kaudzi gumijas riepu un saplaisājušu asfaltu. Tad mēs pīpējām cigaretes un runājām par DNA un iesprostotību laikā un telpā, kā arī par to, vai ir bezgalīgs iespējamību daudzums un vai tam ir nozīme, ja uzmanība un pieredze var pastāvēt pavērsta tikai pret vienu punktu.
Ļoti jauki. Laba pastaiga. No rīta nosnoozoju visus modinātajus bet par brīnumu pamodos gana laicīgi, lai aši uzvilktu savu zelta kleitu no humpalām un ar taksi aizbrauktu uz darbu, kur jau trīs minūtes vēlāk ievēlās tūristu bars, vēloties iegādāties ģipša atlējumus un organiskas, skaisti iepakotas ziepes.
|
Tuesday, October 13th, 2026
divdabis
|
11:38p
last fm
zoomeri / zilleniāļi pakāpeniski ieplūst cibā, bet nākamā saite, ko vajag cilvēkiem izmantot, ir last.fm. tas ir brīnišķīgs oldschool mūzikas tracker / sociālais tīkls (nosacīti). man last.fm jau ir kopš paša pandēmijas sākuma, tāpēc izsekot statistikai un manai mūzikas gaumei ir diezgan cool.
mans profils:
last.fm/user/homosapisiens
current music: Son Lux - Let Me Follow
|
kochka
|
6:54p
Mirklis pirms izkāpšanas no autobusa
"Viņš baidījās mērīt temperatūru, bet nebaidījās dzert zāles."
Tā autobusā maza meitene kādam klasesbiedram stāstīja par savu saslimušo brāli.
|
nelabrit
|
1:22p
Šorīt pamodos kaut kur ap pus septiņiem, bet biju tādā pus miega, pus apziņas stāvoklī, ļoti nosvīdusi. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu kaut ko tādu piedzīvojusi. Kad pamodos pa īstam pēc divpadsmitiem, tad izjutu lielu apjukuma sajūtu. Pēc brokastīm un kafijas sāk palikt lēnām labāk. Pagaidām pie šī vainošu alkohola lietošanu. Man gan jāsāk mosties, jo vakarā plānots satikt M un B, kā arī no rīta vēl pienāca e-pasts, ka šodienas laikā obligāti nva jāiesūta sava darba meklētāja dienasgrāmata. Domāju, ka izdzeršu līdz galam kafiju un tad uz kādu brītiņu iešu pagulēt čokurā.
Vismaz viena arī pozitīva ziņa - APKURE IR PIESLĒGTA!!!
|
Monday, October 12th, 2026
nelabrit
|
4:03p
- iegāju dušā
- izsūcu grīdas
- nomazgāju logus
- sakārtoju nākamās nedēļas plānus
- izveidoju google doc kaut kam foršam
gribējās vienkārši pierakstīt, cik šodien labi uzvedos; pašlaik vēl cepju biezpiena plācenīšus, nedaudz vēlāk iešu socializēties
bučas!!
|
sramgni
|
12:43p
helios
USS Preble firing her HELIOS laser system.
|
nelabrit
|
12:08p
Šorīt modos vairākas reizes līdz ap plkst. 10:00 nolēmu celties. Uzreiz ieraudzīju, ka pienācis e-pasts par darba atteikumu un vēl pienākusi viena ļoti pozitīva ziņa, kuru gan te nedžinksošu (kā šo vārdu vispār raksta??). Krč, pagaidām viss šķiet līdzsvarā, lai gan jūtu, ka sāk jau piezagties uztraukums par darbu. Tāpēc visu laiku cenšos sev atgādināt, ka viss ir kārtībā. Īstas problēmas varētu sākties tikai ar janvāri. Nav jau arī gluži tā, ka es tikai sēdētu mājās un kaut ko gurķotos. Nezinu, varbūt vienkārši mans ķermenis sāk aklimatizēties tumsai, varbūt mitruma pelējuma sporas nolēmušas sākt augt tieši manī vai varbūt viss tiešām būs kārtībā.
current music: Alessi Brothers - Seabird
|
Sunday, October 11th, 2026
motna
|
9:27p
cau
šodien drēbes īpaši smird pēc fritiera bet es vēl domāju par to gājēju pāreju pie centrāltirgus trolejbusa un parasto busu pieturas. nogaidīju transportu 11 minūtes un tā vietā lai ietu uz nākamo pieturu ar kājām kā parasti, es skatījos uz luksaforu intereses pēc. šo 11 minūšu laikā gājējiem zaļā gaisma iedegās veselu vienu reizi. es tagad nezinu vai tam vispār ir pārdomāta jēga, jo tā pāreja nav krustojumā bet cilvēku gan ir daudz, it īpaši pie pieturas kur kāds transports pienāk katru minūti haloooo rakstu satiksmes ministrijai un jautāšu kādēļ mana nodokļos maksātā nauda tiek tērēta uz luksafora cosplay un gan jau pie vainas rail baltic
|
slepena
|
8:36p
Šodien horoskopu aplikācija teica, lai dodos mājās, slēdzu ārā telefonu un guļu. Pamodos un devos pastrādāt, cerēju, ka šodiena būs viena no retajām reizēm, kad būšu tur viena. Nebiju gan, bija vairāk cilvēku nekā cerēju. Man nav problēmu neiekļauties kompānijās, man patīk būt neredzamai. Man nepatīk, kad mani cenšas iekļaut un tad iestājas klusums. Aizejot iztēlojos, ka viņi atviegloti nopūtās un teica, kā var iekļaut cilvēku, kurš negrib iekļauties? Es gribētu iekļauties, bet ne jau aiz žēluma. Tad jau labāk izlikties neredzamai, aiziet vēlot labu un cerot, ka nākamreiz tomēr būšu viena. Kompānijās gandrīz vienmēr esmu visjaunākā, vai arī pārējie ir jau iepriekš pazīstami, bet es vienkārši tur esmu. Man patīk neskatīties cilvēkiem acīs, kamēr neuzticos viņiem. Man patīk mēnešiem noklausīties pirms izlemt, vai vēlos paskatīties acīs. Man nepatīk runāt, ja nav nekā vērtīga ko pateikt. Ko vispār var pateikt cilvēkiem, kurus jau kaut kas vieno? Pārāk daudz norunātu plānu manā klātbūtnē, kuros nav manis. Ko man teikt? Vienkārši biju priecīga, ka netiku uzlūgta aiz žēluma. Tā nu devos prom, domājot, ka vajadzēja doties mājās jau agrāk. Lija lietus, bet lietussarga nebija.
Izgāju cauri tunelim. Vairāki vīrieši gar sienām gulēja savās nokārtajās rokās. Muzikants vāca nost savu aprīkojumu. Tuneli piepildīja dūmakaina gaisma. Kāda seniore lūdza garāmgājējus, izstiepusi papīra glāzīti. Autobuss pie gājēju pārejas apšļakstīja puišus. Nopirku saldēto picu un čipsus. Parkā ir kāda māja, kas man atgādina pirmās mīlestības māju, lai gan nelīdzinās. Vienmēr tai uzmetot aci ceru, ka tur mīt kāds, kuru man ir jāsatiek. Iztēlojos, ka kādreiz viņu satikšu un uzzināšu, ka dzīvo netālu no manis. Mani uzlūgs ciemos, un tā būs tā māja. Tur noteikti būtu silti, man nebūtu jāiet tālu mājās. Lietū pat nepaspētu izmirkt dodoties uz mājām, bet neviens negribētu, lai dodos, tāpēc es tur paliktu ilgāk. Pārrados mājās. Dzeru tomātu sulu no kristāla glāzes. Uzzvanīju ābelei, nekas ko viņa teica mani neiepriecināja un nenomierināja. Nevajadzēja zvanīt, horoskops teica, ka jāatslēdz telefonu. Man nav jāpaļaujas uz nevienu, lai dotu man laimi. Vēdinu dzīvokli. Varbūt šodien esmu mēreni nelaimīga, varbūt apkārtējie vēlas no manis ātrāk atvadīties. Varbūt kaut kur mani gaida kāds, pie kura nevēlētos palikt es. Šausmas. Vismaz ne es viena šovakar esmu nelaimīgi neiekļauta. Man ir dota dāvana iekurināt krāsni, būs silti. Kungiem gar tuneļa sienām ir auksti. Šaubos, ka seniores glāze ir pilna. Rīt uz darbu nedošos. Pēc ārsta došos mājās. Lai Jums visiem ir jauks vakars!
|
Saturday, October 10th, 2026
kochka
|
10:36p
Stāvēt stingri uz zemes
"Grāmatām pašām nav maģiska spēka. Šis spēks ir tajā, kas grāmatās pateikts, tajā, kas visuma gabaliņus mūsu priekšā sadiedz vienotā veselā."
|
slepena
|
8:23p
Šodien bojāju visiem garastāvokli ar savu slikto garastāvokli. Esmu murgs tuvākajiem, ja todien neesmu pārspējusi pati sevi. Šodien uzvaru tikai kārtīs. Uzkrāsoju sarkanas lūpas un aizgāju nopirkt kurināmos kubiņus, sulu un kladi ar glaunu dāmu, ko man absolūti nevajag. Pārnācu mājās joprojām neapmierināta un uzvilkta, tāpēc devos pirkt ziedus, ko sen neesmu pirkusi pati sev. Ar ziedu pirkšanu vienmēr atsāku savas skaidrā būšanas. Nopirku trīs kātus ar sarkanām krizantēmām, dzeltenu ziedu, kas atgādina tropisku ezi un nelielu efeju podiņā. Līdzšinējie augi sen nav laistīti. Savukārt, ja laistu regulāri, tie mirst. Augt un ziedēt negrib jebkurā gadījumā. Jaunie puķupodi un melnzeme jau vairākus mēnešus gaida augošu mēnesi. Kad būs augošs mēness? Es nepaskatīšos. Pārnācu mājās.
Dzeru tomātu sulu no kristāla glāzes. Vēdinu dzīvokli, pirms kurināt krāsni. Iznesu kompostu. Kājās ābeles mammas adītās vilnas zeķes. Sarkani mirgodams lādējas vibrators. Nesaklātajā gultā vāļājas silikona krāns. Netālu, ozdama pēc pelējuma, žūst masa. Vēl pāris reizes uzvarēju kārtīs. Romantiski nelietderīgs vakars. Šogad jāizstādās piecās vietās. Kāpēc? Man ir bail no papīra. Nesaprotu, kā un kāpēc atrodos visur, kur atrodos. Ai, neņemiet mani vērā, pēc pāris mēnešiem tāpat viduvēji lepošos ar sevi. Man vienkārši vajag papīkstēt. Saņemšos pēdējā mirklī un nožēlošu, ka nebiju saņēmusies tagad. Tāpat beigās viss būs mistiskā kārtībā.
|
nelabrit
|
8:28p
Šodienai pēc plāna bija jābūt busy busy busy, bet ap pusdienlaiku mana enerģija jau bija iztērējusies. Dienu sāku teātrī, kur sākās galvassāpes, lai gan nebija pat daudz cilvēku. Pēc tam uz īsu brīdi satiku I ar kuru kopā aizgājām vēlās brokastīs uz mārtiņa beķereju, kur beidzot bija mana mīļākā brokoļu bulciņa. Tad man bija plānots doties uz Valodu festivālu, bet sevī nejutu vajadzīgo enerģiju un programmā arī redzēju, ka palikusi tikai viena man interesējoša diskusija. Uz atvadām teicu, ka braukšu uz centru tikai, ja kāds man privāti uzrakstīs un uzaicinās. Ienākot mājās tieši saņēmu ziņu no K ar piedāvājumu iedzert tēju, kam attiecīgi nevarēju nemaz atteikt. Aši devos uz tramvaju un braucu uz centru. Papļāpājām kkc un mājup nolēmu iet ar kājām, bet līdz mājām nenonācu. Augstā mitruma dēļ nemaz negribu tur tik ātri doties. Vismaz uz vakaru galvassāpes mazinājušās.
|
slepena
|
4:37p
Cerēju šodien pamosties agri, bet cerību nebija, jo aizmigu pirms astoņiem. Šķiet, ka nemurgoju, bet pamodos ar eksistenciālu tukšumu vēderā, kam nevaru atrast iemeslu. Brokastu vakariņās ēdīšu omleti ar spinātiem un siera grilmaizi ar ķiploku sviestu. Jāsāk atkal mēģināt ēst pilnvērtīgi. Pēc katras izlemšanas nedzert ir sajūta, it kā sāktu visu no paša sākuma. Nebeidzama vilšanās sevī. Vai tas ir tas, kā man pietrūkst, kad ilgstoši nedzeru? Apzinos, ka iepriekš noteikti bija daudz smagāk, tikai to esmu izslēgusi no atmiņas. Mēģināšu padarīt ko lietderīgu, turiet par mani īkšķus. Šovakar jādzer miega zāles cerībā, ka tomēr no rītdienas atkal būs iespēja pamēģināt būt cīrulim. Jānopērk kurināmie kubiņi, šovakar atkal iekurināšu krāsni. Varētu nopirkt arī tomātu sulu
|
slepena
|
3:05a
Vakar devos dzert ar kolēģiem. Tā kā tas bija pirmais tāda veida saiets mūsu starpā, nevarēju atteikt. Pie reizes izlēmu uzdzīvot. Dzēru visus meitenīgos kokteilīšus, kurus vienmēr gribās dzert, bet nedzeru, jo nedzeru, vai pēc viena aliņa vajadzētu doties mājās vai vienkārši nav naudas. Naudas nebija arī vakar, bet mēs jau zinām, ka dzērājiem nauda atradīsies! Dzēru, dzēru, dzēru un turpināju dzert uz, nu, gandrīz tukša kuņģa. Man ļoti nepatīk ēst cilvēkos. Ja ēdīšu starp cilvēkiem, tad cilvēkam ir jābūt ļoti uzticamam, vai arī jābūt pietiekami lielai paziņu grupai, kur vieglāk būs būt neredzamai. Ar bijušo bija sekss varbūt vairākkārt, pirms ēdu viņa klātbūtnē. Ja reiz ēdīšu cilvēkos, tad ēdienam ir jābūt ļoti parocīgam, ko var ēst veikli, kam nav lielas varbūtības, ka kas kritīs, tecēs vai skanēs pārāk skaļi. Nedrīkst būt klusums, vēlams, lai kāds čāpstina. Es nevaru apēst pēdējo mutīti gandrīz nekad. Ja to cenšos darīt, tad ir regulāri jāiet spļaut ārā, jo it kā aizveras barības vads un aizliedz to kumosu norīt. Tā ir pieņemami darīt tikai mājās. Pēc gandrīz katra kumosa ir jānoslauka pirkstu galus salvetē. Dzērienus gan var dzert daudz un ilgi, nepastāv daudz risku. Arī ja notek vai izlīst, tas nav tik pazemojoši kā tad, ja notek vai nokrīt ēdiens. Tas arī pievienojās iemesliem, kāpēc agrāk katru dienu daudz dzēru un ēdu labākajā gadījumā reizi dienā.
Tā nu es dzēru vakardienu tā, it kā tas būtu pilna laika darbs. Tā vietā būtu varējusi darbā nopelnīt tikpat vai vairāk. Vai atmaksājās? Kašķējos. Runāju pārāk daudz, atklāju pārāk daudz, redzēju pārāk daudz. Ienīstu apsēsties starp cilvēkiem, ar kuriem viss it kā ir kārtībā, un tad sadzirdēt pārāk daudz. Ieraudzīt kurš kuram patīk. Saprast, ka daudzi todien nepatīk. Sadzirdēt kā cilvēki izliekas. Apklust pietiekami, lai sadzirdētu, ko citi nepasaka. Tad atkal pateikt pārāk daudz. Ieraudzīt kā citi redz mani. Izjust uz savas ādas citu jau izpaustās aizdomas, ko esmu attaisnojusi. Izlikties. Noklusēt. Tad pārāk stipri nenoklusēt un nožēlot. Uzzināt, ka kādam, kurš simpatizēja uz veselām vairākām stundām, ir otra pusīte. Nopirkt vēl vienu dzērienu. Jautāt cigaretes, kad pašai beidzas un nauda jau ir nodzerta. Daudzi atteikumi. Redzēt, cik pārāki cilvēki sajūtas. Redzēt, kā uzmanības dalījums mainās pēc personīgās izdevības. Tad kāds atkal izliekas. Tad izliekos es. Vērot kā dzīvība un cerība apslāpst citos. Just kā dzīvība un cerība apslāpst manī. Jau sen būtu jādodas mājās, bet vēl jāpagaida, varbūt kas uzlabosies. Sākt smirdēt. Tad rodas sajūta, ka acis iet konusā, tad katra uz savu pusi. Citi kļūst pārāk emocionāli. Es kļūstu pārāk emocionāla. Runāt ar cilvēkiem, kuri negrib ar tevi runāt. Iztērēt pārāk daudz naudas. Muldēt. Iedzert vēl. Saprast, ka nekas šovakar neuzlabosies, vajadzēja doties mājās jau iepriekšējā bārā.
Esmu priecīga, ka beigās vismaz atteicu doties uz klubu. Būtu nodzērusi vēl apkures naudu. Dodoties prom devos pie ābeles. Visa Rīga vakar šķita jocīga un neuzticama. Varbūt tāpēc, ka tā jutos, varbūt tāpēc, ka dzēru, bet varbūt tā vienkārši bija. Varbūt visa Rīga bija piedzērusies. Braucu pirmajā transportā, centos izturēt divdesmit pieturas neaizmiegot. Vēroju pretī sēdošo pāri, domāju, ka viņiem noteikti ir brīnišķīgi garlaicīgs vakars. Viņi aizbrauks mājās, pasēdēs katrs savā telefonā un aizmigs blakus. Viņus rīt sagaidīs brīnišķīgi ierasts rīts. Viņi sabučosies un dosies, kur dosies. Vēroju atspulgā meiteni. Man šķiet, ka viņa kaut ko domāja par mani. Drīzāk neko labu, bet šķiet, ka viņa arī saprata. Pārsēdos nākamajā transportā, ar ko nekad nebraucu. Visi tur bija jocīgi, jocīga biju arī es. Tad pie manis pienāca jauna meitene, skaista, iespējams, ka jaunāka par mani. Nezinu, ko viņa bija paņēmusi, nelikās dzērusi, drīzāk kādas dārzeņojošās ripas. Prasīja, vai nevaru uzzvanīt uz numuru, iedeva lapiņu. Nevarēju saprast, kādā valodā viņa runā, tāpēc runāju visās pēc kārtas. Joprojām nesapratu. Mēģināju zvanīt vienreiz, tad otrreiz. Bet tur tikai septiņi cipari. Pateicu, ka nepareizi uzrakstīts numurs. Viņa aizgāja. Piegāju atpakaļ pie viņas. Viņa tomēr runāja krieviski. Viņai bija lapiņas ar uzrakstītiem numuriem mazā, puscaurspīdīgā trauciņā un divi Actimel rokā. Knapi klātesoša prasīju, vai viņa dzīvo Rīgā. Knapi klātesoša viņa atbildēja, ka jā. Es teicu, lūdzu, dodies mājās. Viņa teica, ko viņa tagad, būdama pusceļā, griezīsies un pusstundu brauks atpakaļ. Es viņai teicu tici man, tā būs labāk, dodies mājās un guli. Līdzjūtīgi uzpliķēju uz pleca un tajā pašā mirklī bija jāskrien ārā.
Mani visbiežāk atrod kāds, kuram ir vajadzīga palīdzība tad, kad esmu pietiekami piedzērusies, lai nebūtu spējīga būt sakarīga palīdzība. Ceru, ka melnmatainā meitene ar septiņu ciparu numuru izguļ savas ripas vai ko pie velna viņa bija paņēmusi. Ceru, ka blondā sieviete aiz manis bija sakarīgāka palīdzība par mani. Arī pagājušogad blandījos naktī pa Rīgu, piedzērusies ar pudeli somā. Šķērsojot gājēju pāreju, zebrai pa vidu mani apstādināja sieviete raudot, kurai palīdzību atteica garāmejošais vīŗietis. Viņa man jautāja, vai varot uzzvanīt. Mirkli apspriedu, bet kā es vispār varētu atteikt? Dzirdēju, ka viņa raudādama, mierinošā manierē saka savai meitai, lai nenāk pretī, lai neuztraucās, ka mamma drīz atnāks, mamma nav tālu. Kad viņa deva telefonu atpakaļ, prasīju, kas atgadījās. Viņa teica, ka viņas draugs izmeta viņu no mašīnas. Skaista sieviete bija, kopta. Šķiet, ka botokss arī viņai bija. Pateicu, ka viņa izklausījās pēc labas mammas, piedāvāju samīļoties, bet viņa atteica. Neilgu laiku atpakaļ, "Raudosas Sieviet÷# Meita" no manām kontaktpersonām pievienojās Telegramam.
Lai gan knapi turējos nomodā, šķiet, ka no malas nenolasītos, cik biju izdzērusi un cik traki patiesībā bija. Tiklīdz iegāju pie ābeles, viss tapa skaidrs. Parasti noturu sevi līdz kam līdzīgam mājām, bet nonākot tur cita opera. Kaut ko apēdu, ierakstīju teikumu Cibā un aizmigu. Visu nakti murgoju. Vienā no murgiem pie manis pieskrēja skaista, maniakāli noskaņota meitene, smalka ar tumši sarkaniem, spīdīgiem matiem līdz pleciem. Viņa mani nogāza uz asfalta, izrāva matu un aizskrēja. Nopratu, ka viņa grasās mani nolādēt, tāpēc skrēju viņai pakaļ, nogāzu un atņēmu savu matu. Viņa histēriski smējās. Aina mainījās, un mani izsekoja vairāki, dažādu lielumu vīrieši. Kaut kur devāmies ar ābeli sabiedriskajā transportā un mani pārņēma nāvīgas bailes, jo zināju, ka viņi grib mani nogalināt. Murgā sapratu, ka neesmu nomodā. Dzirdēju, cik lēni sitas mana sirds. Bija klusi un neomulīgi, kā būt aizdomīgā tunelī, vienatnē. Daļa manis gribēja turpināt murgot, jo gribēju zināt turpinājumu, bet man bija tik ļoti bail, ka uz pāris minūtēm pamodos, lai tas beigtos. Tad atkal aizmigu. Bija nākamais murgs. Tajā paliels zīdainis gulēja uz trotuāra pie gājēju pārejas, gluži kā nesen redzētā, mirusī kaija, kas man atgādināja Svēto Cecīliju, ko redzēju pretī bērnudārzam. Zilais, mirušais un apbružātais bērniņš gulēja uz ietves un visi staigāja tam garām un pāri, nelikdamies ne zinis.
Pamodos, nomazgājos, apēdu tomātmaizītes. Nožēlodama pagājušo dienu un savu lēmumu nomocīta, devos savā dienā, jo tā solījās būt laba. Bija arī. Saule bija minimāla un bija minimāls lietus un fantastisks vēsums paģirām. Uz mirkli ievīdējās varavīksne. Devos uz pasākumu, kam pieteicos jau sen atpakaļ. Tas bija labs pasākums. Jutās kā kultūras nams, bet labāk. Norunājām, ka turpināsim kopīgi apmeklēt tamlīdzīgus pasākumus. Tā bija veselīga un vērtīga vides maiņa. Satiku sen nesatikto, mīļo draudzeni un paķiķinājāmies. Nokļuvu mājās, dzīvoklis bija visai kāŗtīgs. Pagatavoju ēdienu vairākām dienām, kas nav ieilgušā pēdējā laika pusfabrikāti. Arī ķiploku sviestu turpmākajām sviestmaizēm. Izlēmu, ka no šodienas nedzeršu kā minimums mēnesi. Māc gan šaubas, ka nedzeršu Liepājā, ko plānoju apmeklēt pēc pāris nedēļām. Ja dzeršu, tad ceru, ka ne tērējot pati savu naudu. Vēl vairāk ceru, ka vispār nedzeršu. Nevaru pārdzīvot, cik daudz iztērēju vakar. Šovakar paēdu pilnvērtīgas vakariņas pirmo reizi ilgā laikā un pirmo reizi šoruden iekurināju krāsni. Ceru šonakt nemurgot. Horoskops saka, ka šīs dienas ir labas dienas pārmaiņu ieviešanai
|
Friday, October 9th, 2026
buzmura
|
6:43p
lietaini pelēks un tukšs piektdienas vakars
|
sramgni
|
5:05p
tap
Man nepatīk tēja ar pienu.
|
xxzai4ixx
|
2:43p
xxx
vasja vakar staastiija ka neviens cits tik labi kaa vinjsh nemaak taisiit kokus. "I can make four types of trees in one day, he can make one type of tree in a week". Lielisks character-element. Tad ar Antonu braucam gar koku ielu, garam pabrauca WOODBALTIC fuure un viss saka smarzot pec pirts, jo braucaam gar Finiera razotni. Pattern recognition apparatus turned on: TREES
Tas ir taapat kaa taas numura ziimes, 23:23 un citi laiki (vakar pilii Antona telefona paraadijas 22:22 un vinjsh aizlika prieksaa plaukstu lai to no manis pasleeptu un mees smeejaamies par to ka vinsh SLEEPJ NO MANIS CIPARUS.) Veel es vakar biju paliidzeet Libertam remonteet sienas. Veel viikendaa Adrians apreceejaas, Somu draudzene staavoklii, omas kaimins Kolja iebraucis ar masiinu kokaa un nomiris. Divi mani comi iemiileejusies beibees, kas dziivo aarzemees, viena draudzene kopaa ar puisi, kas varbuut dosies uz aarzemeem, es, iespeejams, arii miilu viirieti, kuram buus jaadodas.
bet ir, kaa ir: realitaate ir labaaka par deluuzijaam un padara sexu daudz kaisliigaaku.
saapes ir saapes bet caur vinjaam naak kaut kas ljoti erotisks, ja nostaajies taam pretii aci pret aci kaa skatoties aciis pasham Shivam.
|
nelabrit
|
1:11p
Mitruma nosūcējs cītīgi strādā bez apstājas jau otro dienu pēc kārtas, bet mitruma līmenis turpina saglabāties ap 80%. Mājas whatsapp čata balsojumā tika nobalsots atlikt apkures pieslēgšanu līdz nedēļas beigām. Ļoti ceru, ka nav plānots veidot tagad vēl vienu balsojumu. Un vispār šodien līdz plkst. 18:00 ir vētra. Kuram gan negribētos patverties no vētras siltās un apkurinātās telpās? Man personīgi ļooooti gribētos. Ar sildītāju tomēr nav iespējams tā iesildīt.
Brokastīs dzēru kafiju un ēdu mini cīsiņus mīklā. Tagad mēģinu izdomāt, ko lai tādu padara līdz vakaram. Mans ķermenis jūtas neizstaipīts un prāts nepamodies, tāpēc jūtos gatava tikai mierīgām aktivitātēm. Piemēram, varētu uzvārīt vēl vienu kafiju. Domāju, ka mani arī nedaudz nogurdina doma, ka nākamā diena (bez šodienas), kurā man būs 0 darīšanu ir tikai nākamsvētdien. Aizvien vairāk sāku noticēt domai, ka ziema vienkārši nekad nepienāks.
No citām ziņām - šodien saņēmu 1 e-pastu, kurā informēja, ka kandidātus izskatīs tuvāko 2 nedēļu laikā, un 1 e-pastu, kurā man darbs atteikts. Intuitīvi vēlos kādu nedēļu vēl nogaidīt pirms atkal sāku nodarboties ar CV izsūtīšanu. Man arī nākamnedēļ būs pienākusi nākamā bezdarbnieku konsultācija. No vienas puses, jūtu, ka esmu atpūtusies un domāju, ka lielāko daļu izdegšanas simptomu pilnīgi noteikti man būs izdevies apārstēt pa šiem mēnešiem, bet no otras puses - dzīve ir uzņēmusi pašlaik tādu pagriezienu, kas radījis manī skaidrību, ka vismaz tuvākajā laikā noteikti vēl nesākšu dzīvot dzīvesveidu "darbs - mājas - darbs". Un tas ir labi. Mans iekšējais pusaudzis pašlaik jūtas samīļots.
current music: Superkoloritas – Giedra
|
buzmura
|
12:39p
drīz lapu kokos nebūs tas atgādinājums vēl ilgāk uz tām paskatīties
|
buzmura
|
12:03p
ieradies ciklons, liels vējš
|
Thursday, October 8th, 2026
slepena
|
11:42p
Kaut es nekad nedzertu
|
kochka
|
11:28p
Let's encrypt!
Vai punktiņi arī var būt šifrs? Tad jau kādas svešvalodas alfabēta izdziedāšana arī sanāk kā jauna šifra apgūšana. Un tā jau pavisam drīz varēs izveidot ideālo labirintu, kur nekad neko vairs nevarēs atrast.
|
krissodze
|
10:19p
"un tavās ceriņzaru delnās zilās ugunīs deg skumjas melnas" i.z.
|
nelabrit
|
8:48p
Šodiena pagājusi ļoti relaksētā gaisotnē. Pa dienu biju “ēnot” potenciāli jauno darba vietu. Ļoti patika gan cilvēki, gan telpas, tāpēc ceru, ka mani paņems. Rezultāti nākamās nedēļas laikā. Pēc tam izgāju skaistā pastaigā un baudīju saulīti. Varēja mierīgi pat iet t-kreklā. Vakarā kopā ar L noskatījāmies ērkšķu epizodi, bet tagad atnācu apsveicināties uz pili, kurā ir arī šodien super mierīga atmosfēra. Kaut kā viss rit tik mierīgu garu uz priekšu, ka nav nemaz iespējams skumt, lai gan jūtu pakrūtē nelielu smagumu. Varbūt tas no augstā mitruma līmeņa dzīvoklī.
|
pu4huxx
|
7:38p
šonedēļ atveseļojos un mani pārņēm glūmīguma (varētu teikt, ka drūmums, bet drūms ir tāda tumšāka emocija, kurpretī angļo "gloomy" asociatīvi sapārojas ar glumumu un tas jau ir kaut kas tuvāks) sajūta.
current mood:  gloomy
|
xxzai4ixx
|
4:27p
tikko sapratu ka A. ir tuvāk tam dzīves punktam, kādā biju es, kad satiku Māru, nekā punktam, kurā es esmu tagad; značit, Māras dotais padomiņš un viņas spēja mani mīlēt mani nu ir padarījusi spējīgu 2 double it and give it to the next person. Amazing perspective. Mīlestības prakses.
|
buzmura
|
2:20p
šodien ārā ir ļoti silta, saulaina un skaista diena, tam par godu uzvilku savu spilgtāko jaku, kas sastāv no laškrāsas un gaiša ultramarīna kombinācijas
par to priecājos
visādi citādi esmu izslimojusi savādo vīrusu, pēc kā jutos ļoti dumja vairākas dienas, tagad vēroju uzlabojumus - varu padarīt darbus, vienīgi gribu tos visus darīt vienlaikus
|
xxzai4ixx
|
1:42a
this is a shroom's world
"...Your human instrument tells you what you don't know all the time. And if you're not willing for that state to exist, of not knowing, but sensing something, you'll never get the information it's trying to give you.
Say, that you are in a bad job that is not good for you at all, and you have this giant gut feeling to leave. You have this giant feeling inside of you that you hate it, that you want something different -- but you let a practical external thing tell you: "well, this is stable, that crazy, etc." -- not treating the thing inside of you as real at all. And then, as soon as you quit that job there's like a random fucking huge oppurtinity for you -- or you're finally able to do the thing that you wanted to do for 20 years, and now you can do it.
That big feeling that is pushing against the reality around you, that feels different that the reality around you is how we get bigger in ourselves. That's how we discover more of ourselves" (@yeshuanix ig).
Man apnika transkribēt, noskatieties paši.
Sēdēju tikko uz paklāja pie spoguļa un paijāju sev pleciņus un domāju par to, ka es tiešām esmu apziņa, būtība, kas iemiesojas šajā ķermenī, kurš ir dzīvnieks. Kurš man dod signālus, kurš man jāsaprot un jāsajūt un jāsaklausa tāpat, kā es to darītu ar suni, kaķi vai citu dzīvu būtni.
Man jāmīl šis dzīvnieks -- let the animal of your body love what it loves.
Varbūt es esmu sēne kas iemiesojusies šajā ķermenī, es tiešām domāju, ka apziņas esamība un sēnes ir kaut kā saistītas -- ''jesus was a mushroom, a-ha". mēs dzīvojam sēņu pasaulē, tās bija pirms mums un padarīs mūs par neko, kad satrūdēs mūsu miesas. This is a shrooms world, we are just living it it.
P.S. labs veids kā atturēties no alkohola ir pie brokastīm apēst naga galu kaltētas mušmires.
buča
current mood:  chipper
|
Wednesday, October 7th, 2026
mazinais_ezis
|
6:03p
Ģimenes mācības!!!
Es tik tā sāku domāt - nav tā, ka tomēr paaudze, kurai tā arī nav iemācīts kā tad īsti rodas bērni, cenšas kaut ko bīdīt demogrāfijas jautājumos, paši neko nesaprotot? Super basic līmenī, mēs varam runāt par prastu seksu kā reprodukcijas rīku, bet sekss ir tikai viena daļa no visa procesa. Ģimenes būvēšana arī šobrīd šķiet absolūti sakropļota, un tieši no tradicionālo ģimeņu aizstāvju puses - nomainītā ģimenes definīcija uz vecākiem un bērniem, izslēdzot plašāko ģimenes un dzimtas klātesamību, diez vai motivē cilvēkus turpināt vairošanos. Lai kā vīrieši gribētu sevi pielīdzināt alfa tēviņiem un vientuļajiem vilkiem un kam vēl ne, tas vienkārši tā nestrādā. Tas pat tā nestrādā starp vilkiem. Teiktu - vilku reālās attiecības kāds konservatīvais politiķis nosauktu par komunismu.
Personīgi aizvien mazāk gribas radīt bērnu, apzinoties to kādā stāvoklī šobrīd ir pasaule un sabiedrība. Kāpēc, lai es gribētu radīt bērnu, ja tas nozīmē, ka viņam nāksies doties vidē, kas viņu degradēs un varbūt pat iznīcinās? Kāpēc, lai es gribētu radīt dzīvibu sabiedrībā, kurai ir nospļauties par visu dzīvo? Mēs romantizējam iznīcību, bet gaidam demogrāfijas kāpumu. Pieņemam pasaules mēroga lēmumus, kas turpina palielināt vidējo stresa līmeni un brīnamies, par cilvēka nespēju vairoties. Mūsu iepazīšanās spēja ir samazināta līdz eigēniķu slapjajiem sapņiem un pat, ja tev izdodas no tā izkļūt, tava dzīve tiks pakārtota milijardiera izdevīgumam līdz tam brīdim, kad būsi izsūkts sauss un vairs nespēsi sarunāties ar savu mīļoto.
Kaušanās par to, vai tā ir progresīvo vai konservatīvo spēku vaina, manuprāt, ir vienkārši brīnišķīgs veids kā novērst uzmanību no fakta, ka mēs pašiznīcinamies. Nevienam nav laika domāt. Domāšana ir privilēģija, kuru paši esam atdevuši paļaujoties uz algoritmiem un MI sniegtajām atbildēm. Kaut kādā mērā jau tas savelkas arī ar to laimes lāča gaidīšanu, kas gan laikam arī skaitās anormāli baisā komunistiskā propoganda.
Vai sociāla regresija ir rezultās super mega lielajam sociālajam stresam ko izjūtam kara dēļ?
Personīgi ekonomiskajā lejupslīdē vainoju mileniāļus, jo tas kāds šobrīd ir darba tirgus ir absolūti degradējoši. Viss kas mileniāļu paaudzei interesē ir nauda. Ja tu kādam maksā, tad tas ir ok viņu nodarbināt līdz spēku izsīkumam, un pēc tam vēl pārmest, ka kāds vairojas par daudz vai vairojas par maz. Visi dzīves guru ir alkoholismu aizvietojuši ar darbaholismu un savā izdegumā ir kļuvuši antisociāli.
Varbūt šis ir psihotiski, gan jau es varētu dabūt kādu brīnumainu diagnozi, kas neatbilst ar reālo dzīvi, piemēram bpd
current mood:  apathetic
|
sramgni
|
3:52p
p
Are you gonna pick that shit up when it all comes tumbling down.
|
nelabrit
|
1:01p
Šodien pamodos ļoti laicīgi, jo man plkst. 10:00 zvanīja, lai uzaicinātu uz nākamo kārtu darba "intervijai". Interviju lieku pēdiņās, jo tā būšot vairāk ēnošana ar kopīgām pusdienām. Interesanti un tā jau forši, bet tiešām labprāt būtu pagulējusi nedaudz ilgāk. Šovakar arī ieplānotas veselas divas tikšanās. Dzīve vienlaikus ir ļoti piepildīta un laiks iet uz priekšu ļoti strauji, bet no otras puses knapi izjūtu šo straujumu. Viss šķiet virzās uz priekšu ļoti dabīgi. Mana vienīgā lielā problēma pašlaik ir miega traucējumi, bet sāku jau šo pieņemt savā dzīvē, kā jebkuru citu neērtību.
|
Tuesday, October 6th, 2026
citaantonija
|
12:20a
Pazudušais R burts
Reizēm dzīvē mēdzu izdomāt dīvainas atrunas, taču sapņos tās kļūst vēl absurdākas. Kad man pārmeta, ka labs teksts ir pārvērsts par sprediķi, atbildēju, ka klaviatūrai nedarbojās r taustinš un tāpēc teksts ir tik maigs, bez neviena r burta.
|
Monday, October 5th, 2026
mazinais_ezis
|
9:11p
Autopilots
Es kustos pilnīgā autopilotā, es nesaprotu, kā es kaut ko vispār paspēju izdarīt. Steiga liekas nereāla, un es vispār nespēju uz neko nokoncentrēties. Rītdien nodošu asinsanalīzes, varbūt tur atklāsies lielais noslēpums, nogurumam un autopilotam. Man gan ir pārliecība, ka pie vainas ir kaut kāda mana sūdainā personība, vai arī psihiskie traucējumi. Visu priekšvēlēšanu laiku biju tik notrigerēts, ka rītu sāku ar bimbāšanu. Man tas viss ir tik šausmīgi apnicis, tas ir vājprāts, bet jo vairākes daru, jo vairāk es nogurstu. Jūtos kā kāmis kurš iesprūdis savā ritenī un varu tikai skriet un skriet un skriet un skriet. Visa ir tik šausmīgi par daudz, par daudz. Jāiet drīz skatīties filma. Sāp pēdas no tā cik daudz staigāts. Esmu gatavs atplīst, bet zinu, ka pa nakti atkal modīšos augšā.
current mood:  tired
|
nelabrit
|
2:23p
Braucu atpakaļ uz mājām. Man uz pēdas ir liela tulzna un šodien laiks ārā vairāk atgādina pastaigu pa lietus mākoni. Soļu skaitītājs rāda, ka pa šīm 3 dienām nostaigāti kopumā 44km. Noteikti bija vērts jau otro vasaru pēc kārtas trenēties braukt velo uz izturību, jo reāli kājas nesāp. Pati esmu patīkami pārsteigta, jo tas nozīmē, ka varētu mierīgi mēģināt īstenot domu par došanos pārgājienā pa zaļo dzelzsceļu maršrutā Tartu —> Rīga.
Īpaši gan par šodienas izpalikušo pastaigāšanos nepārdzīvoju, jo pēc diviem mēnešiem tāpat jau atkal mazas darīšanas Tartu. Gribētu vēl līdz tam laikam paspēt aizbraukt uz Lietuvu. Tīri līdzsvaram.
Mēģinu tagad izdomāt, ko, lai jums uzraksta par Pērnavu un Tallinnu, bet galva pašlaik tāda tukša. Dzelteno lapu noteikti vairāk ir Rīgā. Lielāko daļu kastaņus, ko salasīju uzreiz sanāca arī atdāvināt tālāk.
Pērnavā pirmo reizi biju un nakšņoju Rääma rajonā, kas atrodas otrpus upei. Tur bez dzīvojamajām mājām nekā cita īsti arī nav, bet man tieši vislabāk patīk pa tādiem rajoniem pabūt. Vēl pabiju tur öövalge gaismu festivālā. Sākumā domāju, ka būs līdzīgi Staro Rīga pasākums, bet izrādījās, ka katrs objekts ir mini izrāde, kur vai nu iesaistīti akrobāti vai cilvēki taisa ēnas uz projekcijām.
Tallina atkal ir mana mīļākā pilsēta Igaunijā, tāpēc tur vienmēr esmu arī gatava atgriezties. Šoreiz pašai negaidīti sanāca izstaigāt jaunu rajonu Veerenni, kas varētu būt mans otrs mīļākais rajons. Uzreiz aiz Kopli. Protams, centrs (un ne tikai) arī tur ir skaists. Jāatzīst gan, ka laikam visas pilsētas izskatās īpaši skaisti rudenī. Vai arī man tāds tieši šodien trāpījies noskaņojums.
|
kochka
|
12:18p
Uzraksts nr. 23
Par ko man jācieš?
|
krissodze
|
8:23a
Kopš vakardienas man pa visu ķermeni ir sarkani pleķi, kas kasās un izskatās, ka mani viesnīcā latgale sakodušas kkadas blaktis. Drausmīgi. Brauciens bija labs, bet šis gan nepatīkami. To be fair, tā viesnīca kaut kā tā arī izskatījās, ka tā var notikt
|
Sunday, October 4th, 2026
kochka
|
11:54p
Lasot šo, jutu, cik reizēm man joprojām pietrūkst vecmāmiņas
- Pitagorieši uzskatīja, ka ēdiens ir veids, kā pasauli var pieņemt un atgrūst.
- Ko? - jautāja Ome Amigorena.
- Pasauli, - teica Šaša.
- Un kā man tagad dzīvot? Ja visapkārt vieni vienīgi idioti?
Idioti neatsaucās.
- Ir viens labs paņēmiens, kā atmest. Tikai vajag gribēt.
- ...
- Vajag nesmēķēt līdz pusdienām. Bet pēc pusdienām domās pārskatīt dienas pirmo pusi... un to, cik reizes tai dienas pirmajā pusē gribējās.
- Ko?
- Smēķēt. Un pēc tam vajag tās reizes saskaitīt. Un uz papīra lapas uzzīmēt tikpat daudz punktiņu.
- Es nemāku zīmēt.
- Punktiņus māk zīmēt visi. Un vakarā visu vajag atkārtot vēlreiz: cik reizes gribēji smēķēt un cik reizes aizsmēķēji... un apakšā uzzīmēt vēl vienu punktiņu rindu. Un pēc tam tās rindas salīdzināt.
- Es nemāku salīdzināt! Tagad man ir skaidrs, kāpēc tevi izmeta.
- Ļoti interesanti, kāpēc.
- Tāpēc, ka tu esi tāda... - Ome Amigorena nevarēja atrast īstos vārdus. - Drūma. Galīgā nūģene!
Pateica un aizgāja uz savu istabu.
(..)
"Ģimene ir vieta, kur cits citu audzina, lai arī necer, ka kaut kas varētu mainīties."
(..)
"Atradināt Omi Amigorenu no cigaretēm var, tikai jokojot.
Nekādā gadījumā ar varu.
Un visi visu laiku jokojas.
Jau nelabi metas."
Undine Radzevičūte "Zivis un pūķi"
|
|