|
Monday, September 7th, 2026
pretzel
|
11:15a
kaut ko šādu klausos, kad vajag padomāt ( te viss saldumiņš sākas no 1:23): https://www.youtube.com/watch?v=9MZw6XI-b6Q
pie šīs bieži raudāju augustā: https://www.youtube.com/watch?v=fYDAxEDft5Y
šo ņemu līdzi, kad eju staigāt: https://www.youtube.com/watch?v=E0ILzLD9EiU
šīs dēļ nesen atgriezos spotify, jo vajadzēja klausīties nemitīgi (savāda dziesma šķiet, jo man tā skan kopumā priecīgi, bet ja ieklausās vārdos, tas taču ir briesmīgi skumji, vai tad nē? "I want you but the mirror won't let me", tāpēc cenšos neklausīties vārdos, tikai melodijā: https://www.youtube.com/watch?v=ofywN3NgGqY
es tagad dažreiz norēgojos pati savā dzīvē kā spoku kuģis.
neviens mani nekur nepasveicina. I. daudzi Salacgrīvā pasveicina.
"es mīlu Tevi ar katru dienu par vienu peles pīkstienu vairāk."
vairāk priecātos, ja man būtu viens labs, bet īsts ienaidnieks, nekā virspusēji sirsnīga, bet absolūti neko neizsakoša draudze.
"till human voices wake us, and we drown": https://www.youtube.com/watch?v=c3GN9CqxKAY
tagad es visu pateicu.
tagad es strādāšu.
|
Sunday, September 6th, 2026
snie
|
9:54p
atcerējos, neaizmirsu
kādreiz dzīvojos pa vienu Mastodon serveri. Rakājos vienu dienu LT saistītos tagos un uzgāju kādu čali - katru rītu viņš postēja bildi ar skatu pa logu un novēlēja labu dienu. Atradu arī, ka uztur paša hostētu blogu lietuviski jau padsmit gadu. Raksta par savu dienišķo dzīvīti - viendien dzer kafiju un klausās mūziku, citudien dzer tēju un lasa grāmatu, vēl citu - iet uz veikalu, kaut ko nobildē, paņem aliņu. Viņam invaliditāte sakarā ar F20.0, dala dzīvoklīti ar mammu un vecmammu, kādreiz esot darbiņu strādājis, tagad tikai saņem pensiju, gadi ap 40. Šķiet, visa viņa dzīve griežas ap zāļu vielām, kofeīnu saturošām vielām, klausām- un lasām-vielām.
vienreiz ievēroju postu, kur šis rakstīja, ka kolekcionē pastkartes. Man kā reiz dažas tematiskas no medicīnas muzeja palikušas krājumos, piedāvāju aizsūtīt. Džeks saka jā un iedod savu vārdu, uzvārdu, adresi. Drosmīgi, es nodomāju, internetā svešam cilvēkam stāstīt. Ko tik nevar svešs iesākt ar adresi? Nosūtīt pastkarti, protams.
bet visspilgtāk atmiņā palikusi bilde ar viņa istabu - no grīdas līdz griestiem plaukts, viss pilns ar grāmatām, mūzikas CD, foto albumiem, RasPi piederumiem un cietajiem diskiem. Nonstopā griežas torrenti un soulseek, šēro mūzikas kolekcijas kalnus - ik pa laikam, šis raksta, atkal piekrāts pilns cietnis un jāpiepērk vēl daži terabaiti atmiņas.
tā ir Liela Dzīve, es nodomāju.
|
kochka
|
8:19p
Draudīgs pavērsiens
Vakar gāju garām diviem jauniem cilvēkiem, kuri slēptuvi no lietus bija atraduši zem milzu koka. Dzirdēju tikai puiša teikto: "Tas lietus ir apnicīgs... Es tiešām kādu nolādēšu!"
Nez, vai to kādu viņš izvēlēsies apzināti vai nejauši kādu garāmgājēju?
|
pretzel
|
5:46p
atpakaļceļā autobusā priekšā sēdēju, mani hipnotizēja netālu no vējstikla uztupināts dejojošs kaktuss ar galvā uzmauktu sombrero. Siguļos iekāpa sieviete ar piesēņotu pilnu spainīti baraviku. tā turpinājās dzīve, mana uguns zirga auļojums cauri dienām un naktīm. pavasara spilgtumu nomainīja rudens tuvuma siltais zaļums. bija vienlaikus gan skumji, aiz muguras atstājot kādu ar vāveres saru otiņas balsi, gan arī priecīgi un nepacietīgi, domājot par visu turpmāko.
|
jan09
|
10:05a
cdcin
cilvēka domu ceļi ir neizdibināmi:
pirms dažām dienām tautietis, kas sākot piepelnīties kā DJ, iemeta UK tautiešu grupā lūgumu pēc torrent linkiem ru muzikai.
nemīlētais google izmet tūkstošiem linku sekunžu laikā, iemetu tautietim ar pāris linkiem.
blakusefektam pašam atvilkās daži simti gb remiksu.
kā iet kopā profesionālā Pioneer konsole pa 1.6k naudām, un atbilstošais softs, ar nespēju lietot google?
mosh tā bija ts "partizānu" reklāmas kampaņa, kuru es neatkodu?
https://rutube.ru/video/6b02f575148515c8f34cd261a38d68d3/
https://www.youtube.com/watch?v=6ESGEZMAU1I
|
jan09
|
10:00a
fbp
FB prieks:
"pārdodu dzintaru 65kg, 3500 eur, pašizvešana. līdzi dodu dzimšanas apliecību un ID karti"
|
jan09
|
9:34a
spu
skaistums prasa upurus
kāda zināma angliete, labi pelnoša, un diezgan efektīga, ar krūšu implantiem, nonāca līdz brīdim, kad esošajiem implantiem beidzās termiņš, un nācās mainīt.
izvēlējās pāris numurus lielākus, lai prieks pašai un vīrietim, un citas lai skauž.
pāris mēneši saudzēšanas laiks, lai sadzīst rētas, atgriešanās pie pierastā dzīves ritma, un - pārsteigums
jaunais palielinātais izmērs traucē pilnvērtīgai dzīvei, līdz pat fiziskam diskomfortam
stāv rindā uz nākošo operāciju, mainīs ieliktos maisiņus uz mazākiem
skaistums prasa upurus, un mēdz sāpēt
|
pretzel
|
11:00a
mēs vēlu pamodāmies. ja gultā piemin Dievu, uz svētdienas dievkalpojumu drīkst neiet.
I. joprojām pidžina to gleznu. man patīk detaļas tajā gleznā, bet ne viss kopums. bet es mīlu tās detaļas, tāpēc viss ir labi, viss ir kinda okay.
es saslaucīju grīdas, apčubināju kāpņutelpas palodžu nīkulīgumus, pienesu I. kafijas. jautāju, vai tad, ja pienesu papildus kafiju (divas ir obligātās), man no solītajiem verdzības gadiem kāds automātiski nedzēšas.
saulains, bez piecām minūtēm laimīgs rīts. vēl neesmu devusies prom, bet jau ilgojos.
|
jan09
|
1:17a
pptid
pasaulē .idaru tomēr ir daudz...
.idars, tas ne viemnēr ir apzīmējums par seksuālo orientāciju, bet par spēju sap1st visu, kam tiek klāt.
jauns dzīvs piemērs ir Latvijas bankas "izstrādātais" lauksaimniecības vadlīniju dokuments.
nepietiek ar to, ka šī dekoratīvvo monētu štancēšanu organizēšanas organizācija ar zaudējumiem pārvalda sev uzticēto valsts naudu, bet nekad neaizmirst izmaksāt sev dāsnas prēmijas, nu izrādījies, ka šamie no garlaicības veido "vadlīnijas" dažādām nozarēm. varu saderēt, ka pilnīgi visas ir bezjēdzīgas, bat tikko popularitāti ir ieguvusi viena saistīta ar lauksaimniecību.
un tas ir fascinējoši, izrādās, ka nevajag ne sajēgu par agronomiju, ne lopkopību, ne augseku, nevajag neko, lai pilnībā "noliktu" nozari, un attiecīgi iedotu vadlīnijas visam banku sektoram.
zinu pāris invalīdus, mācījos kopā ekonomistos, diezgan talantīgi biznesā un grāmatvedībā, bet invalīds LB vadībā laikam ir alternatīvi talantīgs, vai vnk .idars.
/...citi nāk vietā, ar dienesta mašinām brauc
|
jan09
|
12:04a
vp
vakara prieks
LV valdošā liekulība:
.idara modra klaiņojošo suņu aizstāvībā mobilizējās kreisie liekuļi, mednieku un policijas šefu "nolēja", kaimiņienei un visiem iesaistītajiem izteica draudus.
lopi klīda pa ciemu, apdraudēja kaimiņus, iespējams, ka noplēsa stirnu, bet bija "nevainīgi"
tagad līdzīgi "nevainīgi" lopiņi Carnikavā esot apdraudējuši bērnus, un piepeši lopi un saimnieks esot vainīgi. ahujeķ ņe staķ, kā tad tā, kas tie par dubultajiem standartiem? kuru uztrauc sūda bērni, ja nabaga sunīši grib vnk paspēlēties?
te tu neesi, te tu pēkšni esi atbildīgs par saviem lopiem, muahaha.
dubultie standarti, kā cssd gadījumā, un pat nav ko .irst pasūtīt!
|
pretzel
|
1:02a
pēdējā laikā jutos mazliet pazudusi. ne īsti kā savā ādā. meklēju kaut ko, kā nav. meklēju, šķiet, mammas gatavotā ēdiena garšu, bet nekur nevarēju atrast. biju uz Lido aizgājusi. viss jau tur garšīgi, bet it kā pārāk garšīgi. piektdien autoostas Narvesenā nopirku sēklu maizīti ar omleti un bekonu, jo nebiju ēdusi visu dienu un laika vairs nebija daudz. pārdevēja pajautāja, vai uzsildīt. teicu, ka tas būtu jauki. un tas bija labākais, kas ar mani ir noticis. nezinu, kas tieši tajā visā. vai tās maizītes garša vai uzsildīšanas fakts, vai vienkārši tas, ka beidzot atcerējos, ka ir jāpaēd... bet es stāvēju, ēdu to maizīti un jutos absolūti laimīgi. I. gatavotā zupa arī bija ļoti garšīga.
grūti pateikt, kas man ir I. kad iepazināmies, viss ātri notika. starp mums. viņš atrakstīja man iepazīšanās portālā. pajautāja, vai man nešķiet, ka mums vajadzētu pamēģināt iepazīties. atbildēju, ka nekādus pamēģinājumus nesaprotu, jo cilvēki vai nu iepazīstas vai arī paliek viens otram sveši. es nepaspēju neko saprast ar prātu. man patīk, ka es joprojām nesaprotu.
tētis zvanīja, runāja tajā klusajā nospriegtas stīgas balsī. R. , kurš ir mans pusbrālis, ir pametis studijas un strādāšot. tā ir sanācis, ka es neko par R. nezinu, pāris reižu esam sasveicinājušies, bet vienmēr mani ir pārsteigusi R. līdzināšanās tētim. man nav pat R. tel. numura. teicu, ka priecājos par R., un tā arī ir.
kamēr biju pastaigāties tagad pa vakaru, I. pabeidza gleznu, kas viņam visu laiku nepatika. pirms iešanas pateicu, kas tur, manuprāt, ir par vainu, un viņš piekrita. un man bija mazliet skumīgi, ka viņš piekrita, jo es no mākslas sajēdzu tieši tik pat, cik no jebkā cita.
mīlu Tevi, I., ja šis ieraksts kādreiz izskalojas kā pudele pie Taviem krastiem.
|
Saturday, September 5th, 2026
jan09
|
10:49p
tinnpuo
tā īsā nakts no piektdienas uz otrdienu:
"Eksistenciāls jautājums zābaku auditorijai (tiem, kam svarīgi Panorāmas sižeti par zābaku izmēriem ento minūšu garumā) starplaikā starp piektdienas un sestdienas šmigošanu.
Ja augstajos amatos esošie (arī zemajos amatos) ir sarāvuši dēlī AirBaltic, Rail Baltica, veselības sistēmu, izglītības sistēmu, demogrāfiju; aizsardzība pa lielam nevar tikt galā pat ar vienu nejaušu dronu; ja uznāk neliela vētra, visa valsts praktiski ir paralizēta; pašus svarīgākos personas datus zog pa labi un pa kreisi - vai tas būtu CSDD, vai Valsts meži, vai citi peži; menti šņauc, dzer, sit nost skolotājus, brauc dzērumā un tad vai nu mūk, vai piesedz viens otru - tad paskaidrojiet, tieši uz ko balstīta ir jūsu izvēle vēlēšanās?
Es nerunāšu par drošības sajūtu, ka pēkšņa uzbrukuma X stundā laikā kāds jums palīdzēs, aizsargās, apziņos, kā rīkoties, kur paglābties utt.?
Vai jūs joprojām naivi ticat, ka varbūt Vācija, varbūt Francija, varbūt Lielbritānija vai varbūt ASV uzreiz metīsies karā ar Krieviju, lai, riskējot ar karu un iznīcību savā valstī, glābtu miniatūru zemes pleķi pie Baltijas jūras, kurš lielākoties dzīvo uz parāda un ir pēdējā vietā ES?"
https://pietiek.com/raksti/eksistencials_jautajums_zabaku_auditorijai/
|
jan09
|
7:13p
adcs
aktuālā degvielas cena shodien:
benzīns - 1.59
dīzelis - 1.80
|
pretzel
|
5:41p
Ar I. sarunājām, ka vārīsim zupu pusdienām. Mani pie teikšanas nelaida. Kad iejaucos, ka man vajag atsevišķi katru vistas stilbiņu vispirms tekošā ūdenī noskalot, sadusmojās un aizsūtīja bekot. Tad bijām sēņot. Tepat vien pastaigājām uz Kuivižu pusi. Tad sāka līt, lija stipri, viss bija balts, es neredzēju, kur iet, jo brilles aizsvīda, bet silts tāds lietus, sēņu lietus tas, tad līdz vīlēm salijuši slapji atnācām mājās. Mani ietina segā, ielika rokās bļodiņu ar vistas zupu. Iepriekš gan bija jāapsola, ka pavadīšu pie I. verdzībā 21 gadu. Man ļoti gribējās ēst, tāpēc nācās vien apsolīt.
|
slepena
|
4:11a
šodien lija lietus, kā biju iecerējusi. ieplānojusi gan nebiju, lietussargu nepaņēmu. izmirku, bet tas bija visai patīkami. pastāvēju zem kastaņa, pastāvēju pie daudzpunktes. darbā paliku viena, daļu klusumā, daļu nē. labu daļu noklausījos kādas svešinieces telefona zvanus, viņa daudz reaģēja ar "jebal" un cerēja, ka nepalika viņas pirkstu nospiedumi. viņa stundu kādu gaidīja mitrā pelēkumā. vēlāk policijas busiņš ilgi kaut kaut ko uz stūra darīja. kopumā aizdomīgs vakars.
pēdējā laikā jūtos vairāk noderīga nekā novērtēta. visdrīzāk kādam noskauda, nemāku priecāties klusi. tāpēc tagad man ir jāiet uzpīpēt biežāk nekā gribētos. jāliek sev kustēties lēnāk nevis izaicināt sevi, cik tad ātri varētu. man ir bieži jānopūšas un esmu klusāka. es biju tik laimīga, tiklīdz neaizgāju uz citu interviju, kur pārbaudes laikā vien saņemtu vairāk nekā tagad, pēc un vēl garantijas. meitene pirms manis esot pelnījusi vairāk nekā es jebkurā mēnesī, it kā par mazāku apjomu. vai man tiešām ir stulbi jābumbulē lieku laiku sliktākā omā? tā vietā varētu efektīvāk un priecīgāk, tā uzvarētāji būtu visi. tad man vēl to un šo pastāstīja, vēl to un šo piebilda, tad viens, tad otrs. ceru, ka kaut kas pozitīvi mainīsies pirms būs jārīkojas pašai.
kas vēl, domāju par acīm. ja tajās skatos, tad to informāciju neievadu un neatceros. saka, ka acis nemelo, bet acis regulāri melo. tāpēc vairumam neskatos, vairākiem piespiežu sevi neskatīties. bet ziniet, kas nemelo? skūpsti! ir cilvēki, ar kuriem skūpsts plūst, ir cilvēki ar kuriem tā vairāk ir nodarbe, ko varētu jau attīstīt. visi, ar kuriem esmu skūpstījusies un skūpsts ir plūdis, tos nenožēloju. bīstamie, no kuriem jāuzmanās, ir tie, ar kuriem ir lielisks sekss, bet skūpstīšanās neiet. nākamreiz, ja ir kādi jautājumi, neskatieties viens otram acīs, bet skūpstieties.
esmu tik skaistā periodā. sapņoju par daudziem, ienīstu vairāk, runāju daudz, nepasaku vairāk. es vairs nepieķeros. nesūtu zīmes, nemeklēju sakritības. tagad sakritības notiek un tām nav nozīmes. man tik brīnišķīgi nekas nepieder. bet jūtu, ka kaut kas nāk, kaut kas ir tepat. skenēju to ik katrā, it visur, bet viss vēl nav skaidrs. cerams, ka tas būs kaut kas, kas palīdzēs man veselīgi gulēt
|
pu4huxx
|
12:33a
⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣀⡄⣄⣀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣠⠖⠋⠁⠀⠀⠀⠉⠓⣆⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣰⢏⡀⠀⢀⣴⣦⠀⠀⣿⠛⢂⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⢠⣿⣘⠛⠀⠈⠙⠛⠀⢸⡟⠤⡟⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⢰⡾⣤⢡⡅⠀⠀⠀⠀⠀⢘⡗⣠⠂⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⢰⠃⢀⡎⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⢨⡇⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⢰⠇⠈⠳⠦⠆⠀⠀⠀⠀⠀⠀⢸⡅⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣐⠃⣄⣀⡀⠀⠘⢧⣄⣰⡀⣠⣄⢸⠇⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⢰⣍⠀⠀⠉⠉⠀⢦⡌⢉⣝⠑⠻⠘⢺⡁⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⢰⠋⠙⣦⡖⣶⣶⠃⠀⠀⢠⡏⠀⠀⠀⠀⢰⡄⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⢀⡏⠳⠶⡞⠂⠙⠇⠖⠃⠀⠜⠀⠀⠀⠀⠀⢸⠄⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠈⣣⡀⠀⠁⠷⠋⣀⠤⡖⠉⣖⠀⠀⠀⠀⠀⢸⡀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⣘⠃⢉⠑⢓⡍⠛⣀⠘⢃⡀⣛⠀⠀⠀⠀⠀⢸⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⣿⢠⡌⠀⣼⠁⢰⣉⣆⠈⣱⠉⠀⠀⠀⠀⠀⢸⠂⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣠⣾⣿⠯⣭⣿⣯⣄⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⡷⠎⠰⠀⢡⡆⠀⡼⠁⢰⡞⠀⠀⠀⠀⠀⢠⠆⠀⠀⠀⠀⣠⣾⡟⠋⠉⠀⠀⠀⢀⣤⣾⣗⠄⠀
⠀⠀⠀⣟⠸⠆⠀⠷⠀⠼⠀⣧⡘⠁⠀⠀⠀⠀⡐⠋⠀⢀⣤⣾⣿⡝⣿⡄⠀⠀⠀⠀⠀⠉⠉⠁⢸⣾⠀
⠀⠀⠀⠿⡀⠸⠀⠀⠸⠄⣸⠃⠀⠀⠀⠀⢀⣼⣿⡴⣿⡿⠿⠉⠀⠀⠯⣧⡀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣿⣿⠀
⠀⠀⠀⣵⠃⢀⠛⠘⡃⠀⠈⣃⣔⣶⣶⣿⣿⡿⢫⡟⠉⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠉⣿⣄⣀⣀⣀⣠⡶⡟⠁⠀⠀
⠀⢠⠄⣯⢠⡌⣤⡼⣑⣶⡿⠟⠟⢺⣿⢹⡘⣇⢸⡇⠀⠀⠀⠀⠀⠀⢀⣤⣾⣿⣿⡿⠭⠃⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠰⢠⢿⡎⣰⠿⠖⠛⠁⠀⠀⠀⠀⢯⣸⠇⣸⠉⣿⠀⠀⢀⣠⣴⣿⡿⠛⠋⠁⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠘⢶⡞⢛⠏⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣹⣶⣿⣴⣿⣶⣾⣿⡿⠛⠁⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⢠⡉⣤⣊⠁⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠸⣿⢿⣿⣵⡿⠯⠛⠁⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⢠⣼⢿⡇⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣄⠀⠀⠀⠀⠀⠸⣻⡇⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠠⢿⣿⣇⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⣿⡇⠀⠀⠀⠀⠀⡿⣇⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⢿⣿⣷⣦⣤⣤⢤⣴⣿⠇⠀⠀⠀⠀⣠⣾⣦⠀⠐⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
⠀⠀⠀⠀⠀⠉⠉⠉⠉⠙⠛⠓⠒⠒⠒⠛⠓⠋⠁⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀⠀
|
Friday, September 4th, 2026
slepena
|
1:44p
šodien nekavēju, vienkārši neierados. ieradīšos darbā, tikai vēlāk. pasūtīju ēst, padzeršu kafiju, paskatīšos kādu latviešu raidījumu, ganjau, ka ēdienkartē randiņš. ļoti ceru, ka lietus neaizies un neuzradīsies saule. šodien galīgi negribu sauli. ceru, ka šodiena būs mierīga un pelēka. lai saule iet tur, kur kādam to vajag.
|
jan09
|
11:20a
adcv
aktuālā degvielas cena vakar:
benzīns - 1.58
dīzelis - 1.79
|
pretzel
|
9:21a
publisks fuj pilsonei Precelei, ka neiestājās dziedāt korī arī šoruden. tāda rīklīte iet zudībā, ka tur pat Kokariem jāsmejas. bet es mājās daudz dziedu, piemēram, šorīt šis pats no sevis ieskanējās galvā un tad jau bija arī youtube jāatrod: https://www.youtube.com/watch?v=wULN5purRZ4
|
slepena
|
2:52a
jā, esmu aplējusi savu datoru ar kafiju. ar pienu un ar cukuru. un es varētu paņemt jaunu datoru (uz nomaksu), bet es nesteigšos, jo vēl var parakstīt, ja taustiņus apzināti sit. iztēlojoties, ka dators ir rakstāmmašīna. ar mani vairs nenotiek dižie brīnumi, ar mani notiek notikumi. katru dienu pēkšņi ir daudz notikumu. šovakar varētu rakstīt tik mežonīgi daudz, bet tik daudz kam būs jāizpaliek daudz un dažādu iemeslu dēļ.
mēģinu ēst pirmo šodienas maltīti. es taisīju brokastis, man vienkārši nepietika laika tās apēst. tāpat ierados ar nokavēšanos. visu dienu somā bija kārba ar rīsiem un saldskābo mērci, ko vakar uztaisīju, lai mēģinātu šodien būt labāka. man nesanāca paēst. padarīju to, ko nākas izdarīt, tad devos atbalstīt. tad, ar vilšanās pēcgaršu, velnišķīgi labi pavadīju laiku. tikpat velnišķīgi daudz arī nomāc bažas, kas ir raksturīgi velnišķīgi labam laikam, bet tāpat nepatīkami.
nu jā, tad es pārrados mājās un sildīju vakardienas rīsus ar saldskābo mērci (ko vakar neapēdu, jo pēc garās dienas, tad tīŗīšanām un kārtošanām un mazgāšanām un kārtošanām (jo es gribēju šodien būt labāka) biju tik pārgurusi, ka nevarēju paēst. vēlāk aizgāju gulēt laicīgi (jo gribēju šodien būt labāka), bet nevarēju stundām iemigt, kamēr pamosties laicīgi vairs nebija opcija. naktī vairākkārt modos ar domu, ka kavēju. šodien es atkal kavēšu.
bet man bija tik skaists vakars... kāda meitene teica, ka nav romantiķe, un atcerējās ko romantisku, ko neviens neromantiķis pēc mēnešiem neatcerētos. kāds man uzticēja savas asaras. maniem sliktajiem notikumiem šodien bija iespēja palīdzēt kādam līdzīgā sliktā situācijā. vēlāk man acu priekšā nokrita maza iespēja kādam mazliet palīdzēt, kas vienmēr ir velnišķīgi labi. ar acīm pārgalvīgi uzbruku vīŗiešiem, kas naktī pārāk stipri nopētīja jaunāku meiteni ejam pa ielu. redzēju daudzas sejas, domāju daudzas domas. biju salda, salda, tik salda un pūkaini, slimi mīļa pārīša klātbūtnē, kādiem būtu jābūt visiem (!) pārīšiem. tik daudz jaunu vai citu seju.
ērtāk būtu izolēties. neizprast un nepielāgoties tik daudzām apkārtnēm, jo tev ir viena apkārtne, ar kuru šovakar būsi. un tāpat rīt, parīt aizparīt. ja mājas justos kā mājas, es neietu tās kompensēt ārpus mājas. ja gulta un miegs justos droši, es nevilcinātos tajā līst un iemigt. es varu tīŗīt, kopt, mest ārā, šķirot, pārbīdīt, kvēpināt cik gribu, bet manas mājas nejūtas kā mājas. es vairs nekur nejūtos kā mājās, līdz galam neizjūtu patvēruma sajūtu. ejot mājās izbaudīju silto septembra vēsumu, sapņoju, kaut es varētu tieši šādā siltā vēsumā aizmigt sagrābtu lapu kaudzē. "projām jāiet, projām jāiet, es nevaru šeit palikt" dziedāja svešinieki nakts tumsā. ieejot dzīvoklī nosalu, gāju karstā dušā. itin nekā kā izdrebēt aukstumu (vai vienkārši dienu) karstā dušā. čukstus mierināju sevi kā bērnu.
nu jā, tad es sildīju tos rīsus krāsnī vienreiz. nepaēdu, iegāju dušā. izdiegoju, iztīrīju zobus. rīsi atdzisa. sildīju krāsnī otrreiz. piedega. sildīju rīsus, ko visu dienu nonēsāju somā. sāku ēst, tie ir auksti. izlēmu, ka vairs nesildīšu. apēdu pāris dakšas. sāku rakstīt šo. rīsi atkal ir pavisam auksti un es joprojām neesmu ēdusi.
vērts piebilst, ka vakar taisītā saldskābā mērce, par spīti maniem vissirdstīŗākajiem centieniem, sanāca negaršīga. lai gan līdz šim esmu uzskatījusi, ka tā ir mana specialitāte, kur nevaru nokļūdīties. vispār vairs neko nesaprotu! bet tāpat bija velnišķīgi laba diena, par spīti vilšanām. es šodien kavēšu. ā, vispār ar mani vakar notika brīnums, bet to varētu apspriest citreiz
|
Thursday, September 3rd, 2026
jan09
|
10:33a
sgus
šurp grāmatas, uz skolu...
4. labojumi 18. Izbūves noteikumos paredz padaudz izmaiņu attiecībā uz PV, BESS un EV chargers, īpaši uz zemējumu un sistēmu aizsardzību, attiecīgi jāpamācās izmaiņas, kas attiecas uz Design engineers un apakšuzņēmējiem.
Un, pie vienām sāpēm, lai nostiprinātu tēmu, autoritāti un CV, prasītos iziet vēl pāris kursus:
- Initial and Periodic Inspection and Testing of Electrical Installations (kurss + eksāmens),
- Design and Verification of Electrical Installations (kurss + eksāmens + projekts).
kopējais cipars ap 2.25k, jāpainteresējas, vai kantoris paņems daļu vai ideālajā variantā visus izdevumus uz sevi...
|
pretzel
|
10:07a
meklēju, kur var dabūt dzeltenus gumijniekus, vēlams ar citas krāsas pumpiņām, jo sapratu, ka gribu šoruden izskatīties pēc koku vardes 😘
|
pretzel
|
7:49a
es nekad nebiju domājusi, ka viss izvērtīsies tā, kā ir izvērties. ka pienāks diena, kad teikšu, ka reizēm pietrūkst to laiku, kad varēju izdomāt domu līdz galam. šorīt esmu krekliņš ar uzrakstu "I prefer my nails and my phone calls short".
man vienmēr bija I. dzīvokļa atslēga. vakar beidzot uztaisīju viņam savas migas atslēgu. apskrēju pusi pilsētas, lai atrastu piekariņu, kam bija jābūt kaut kam ar peli saistītam, jo I. lielākoties sauc mani par peli (man patīk, ka esmu kaut kas tik sīks viņa acīs, un tomēr viņš mani vienmēr pamana). tad nu tas ir piekariņš ar peli - ādas strēmelīte ar tajā iestrādātu smieklīgu peles siluetu, kurš uzrunāja, jo apmēram tā būtu zīmējusi peli, ja man kāds lūgtu uzzīmēt peli. biju domājusi, ka atdošu to viņam rītvakar, bet nenocietos un bildīti aizsūtīju jau šorīt.
nopirku vakar saldētu pangasijas fileju. tā būs pa nakti atkususi. likšu uz pannas, būs pusdienās. nekādi panējumi, nekā tamlīdzīga. mazliet eļļas, varbūt tučtuč sojas mērces. ja gribēsies absolūtas gastronomiskās izvirtības, varbūt arī paciņa saldētu dārzeņu pa virsu.
|
Wednesday, September 2nd, 2026
batutasapni
|
10:11p
man pie mājām uzstatīts milzīgs apvienotā sarkasta plakāts. tur iepriekš bija “esi karavīrs”. man neatraucēja. bet apvienotais saraksts izlēmis šo plakātu izgaismot. pārāk gaiši. nevaru aizmigt, jo man aizkaru nav.
|
pretzel
|
2:22p
sapnī rādījās kailaša kalna virsotne, ko turēju pirkstos kā zemeni, tas sakusa kopā ar kaut kādu šausmīgu steigu, bija jānorij mammas zeltlietas, ko iemīcīju baltmaizes mīkstumā, lai varu to izdarīt, tad kāds teica, lai nenovēršu skatienu, un es pamodos. sāpēja kakls. pulkstenis rādīja 4:44.
|
pretzel
|
6:52a
vakar pabāzu degunu humpalās, jo meklēju dzeltenus gumijniekus, un tur bija tāds.
tur nebija dzeltenu gumijnieku, tāpēc aizbraucu uz Decathlon.
tur bija varianti, bet īsti nebija klikšķa man ar tiem gumijniekiem.
man bija auksti un skumji tajā vietā.
jutos kā korsetē iespiesta starp tiem veikaliem, kuros man patiesībā pilnīgi neko nevajadzēja.
|
slepena
|
2:03a
jā...manas 16 dienas atkrita. vakar devos pavadīt laiku ar ābeli, izdzēru trīs kokteiļus. manu gadiem iemīļoto pussaldo, pussauso sarkanvīnu ir aizstājis cits alkohols. jaunais mīļākais mani padara ķiķinošu un atraisītu nevis raudošu un nelaimīgu. nākamā diena ir nemainīgi briesmīga abiem. šodien pasūtīju ēst un līdz pat vakaram paģirojos. beidzot esmu izpaģirojusies, savākusi dzīvokli, tīra un kaut ko arī paveikusi. apzinos arī to, ka jebkurš alkohols sākumā ir jautrs pa savam, līdz konkrētam mirklim.
uzsāku papildus dienasgrāmatu, ko nelasīs pilnībā neviens. tik daudz dokumentēju savas dienas dažādos formātos, ka pa visu pasauli kopumā būtu atrodamas liecības, visticamāk, vairumam manu dienu. tagad gan ir nakts un man šorīt pat ir jābūt labākai sev. vakarnakt dzērumā esmu notīrījusi spoguli un uzrakstījusi uz tā, ka pasaule ir manās rokās. labi pavadīts laiks izklaidēs nekādīgi neaizvieto nepaveikto. es neprotu labi pavadīt dienu dzerot, nākamo dienu pazaudēt atpaģirojoties bez pārmetumiem sev. šķiet, ka pēc dienas, kurā neko nepaveicu, visa pasaule deg un viss ir sabojāts.
daudz domāju. nez, vai tas pienāks atkal? miers, kas jutās kā tad, kad pārnācu mājās no pulciņiem, krāsns šprakšķēja. mājās sagaidīja cilvēki, smaržoja zupa vai bulciņas. kāds sālīja speķi. skanēja ziņas vai kāds šovs, nekur nebija jāsteidzās, veļa žuva un izžuvusi smaržoja. vai es vēl kādreiz izmantošu karstās līmes pistoli?
arvien mazāk iztēlojos sevi ar kādu. vairs nav par ko domāt. neticu tiem, kurus pazinu vai pazīstu. neticu svešiniekiem. cilvēki kļūst simpātiski arvien retāk, randiņi ir vienkārši nogurdinoši. esmu viena tik sen, ka nejūtos sasniedzama. dzīvoju tik ļoti pa savam, ka nespēju iztēloties cilvēku, ar kuru varētu dzīvot sinhroni. sasniegt arī cenšas tikai tie, pret kuriem neko nejūtu. man patīk būt vienai, bet ir tik garlaicīgi nesapņot par nevienu. ja mani būtu paņēmuši otrā darbā, tad man nebūtu laika domāt par to, ka nav par ko domāt. būtu jauna vide, jauni apstākļi, un man nevajadzētu meklēt neko romantisku, kam pielāgoties.
tomēr ceru, ka mans kādreizējais partneris būs cīrulis un izglābs mani no ielaistajiem miega paradumiem. modinātu mani ar kafiju un bučām, tad es mostos. ceru, ka kaut kad pārradīšos mājās, kur mani nemainīgi gaidīs. mājas jutīsies kā mājas nevis tikai skaista telpa.
reizēm domāju, cik bieži mēs, cibotāji, mēdzam paiet viens otram garām uz ielām? kur mēs škērsojam celus? zivs tuvumā gan negribētu būt, viņam laikam ir blaktis. jebkurā gadījumā, ceru, ka viņam ar viņa blaktīm ir labs vakars. tālāk no manis
|
Tuesday, September 1st, 2026
jan09
|
4:37p
tg
tautas gudriibas:
48 НАРОДНЫХ ВЫСКАЗЫВАНИЙ...
Пoд лежачий камень мы всегда успеем.
Haшему народу уже столько обещано, а ему все мало!
Зaходи тихо, говори четко, проси мало, уходи быстро.
Сeрп и молот – коси и забивай.
Любишь кататься – люби и катайся!
Mне чyжого не надо, поэтому и продаю!
Нaша страна богатых, но временно бедная.
Не болтaйте ерундой.
Ну вот, опять нет повoда не выпить.
Ничто не дается нам так дешево, как хочется.
Не умeешь петь – не пей.
|
Monday, August 31st, 2026
divdabis
|
11:36p
beidzot kaut cik normāli
pēdējā pusotra nedēļa šķita patiesi psihotiska ar nestabilām cilvēku dinamikām. šaubām par dzīvi, šaubām par nākotni.
šodien jutos stabili ar sevi. padarīju darbiņus. sāku savu fotoskolas mājasdarbu. ar kolēģēm bijām uz izstādēm, sāku grāmatu lasīt. zen & productive. kaut vairāk dienu būtu! ok, 2026. gads kopumā jau man bijis tīri labs, bet augusta pēdējās dienas bija bik ??????????
current mood:  calm
current music: boards of canada - the world becomes flash
|
pretzel
|
10:54p
https://www.facebook.com/share/v/19Kgz7R8fV/
savu pirmo 1. septembri īsti neatceros, bet fotogrāfijās redzu, ka esmu viena no retajiem bērniem, kuri nesmaida. šķiet, ka esmu bijusi skeptiski noskaņota pret visu to pasākumu, ko sauc par izglītību, jau tolaik.
skola man neiemācīja neko. ja savos 42 gados kaut ko vispār zinu, tad tikai to, ko man ļāvusi saprast dzīve, kaut gan grābekļi man lielākoties vieni un tie paši, un visiem viņiem ir bijuši vīriešu vārdi.
skolā es iemācījos varbūt tikai būt neredzama. tā ir viena no prasmēm, kas man dzīvē noderējusi visvairāk.
man patika tikai bioloģija, jo bija izcils skolotājs, stundās bija tāds klusums, ka varēja dzirdēt, kā muša spindz.
|
kochka
|
10:40p
Sāku skatīties pasenus raidījuma Literatūre ierakstus
Ļoti iepatikās R. Brieža izteikums, ka dzeja var aizvest uz vietām, kur vēl neesi bijis. Taču nav jābēdā, ja dzeja nepatīk vai ir vienaldzīga, jo tad uz šīm neparastajām vietām var aizvest kas cits. Un tādā gadījumā var saprast, kā var rasties nostalģija vai ilgas pēc pavisam nezināmas pasaules vai neiepazītas zemes.
|
pretzel
|
6:48a
doing a little happy dance in my underwear while listening to Justin Bieber 😂
|
pretzel
|
6:32a
labāk nerakstīšu par to, kā man riebjas atgriezties pie darbiem. pietiek, ka to jau vienreiz uzrakstīju. labāk uzrakstīšu par kaut ko skaistu.
sestdien, kad braucām prom no Salacgrīvas, pirms tam devos pastaigāties. upē bija laiva, tajā bija vīrietis. kad viņš pamanīja, ka velku no somas ārā telefonu, viņš pasniedzās pēc airiem, un tieši tajā brīdī es sapratu, cik skaists ir mākoņu atspīdums upē. gribējās iesaukties, lai nedara tā, lai tikai neķeras klāt airiem, jo tad izbojās atspīdumu... bet tas būtu bijis savādi, ja es būtu kaut ko tādu viņam no tilta uzsaukusi, vai ne? tā nu Jums tagad pašiem jātic, ka vienu brīdi tas bija skaists skats.
autobusā iekāpjot pirmais, ko ievēroju, bija spāres piespraudīte, ko šoferis bija nolicis redzamā vietā, laikam nokritusi kādam pasažierim. es ticu tādām zīmēm no visuma. šo uztvēru kā iedrošinājumu. slikti un droši vien jāsāk uztraukties tad, ja visu tulko kā zīmi no visuma, vai ne?
facebook pievienojos grupai "Woman 40+ Getting leaner, Stronger and healthier".
|
Sunday, August 30th, 2026
pretzel
|
9:58a
tie štrumenti ir paletes nazīši. tādu krāsu sauc par Venēcijas dzelteno. tā smaržo terpentīns.
I. teica, ka jaunākā meitiņa maza būdama reiz esot viņam pajautājusi, kā var dabūt cilvēka krāsu. tas šķiet tik mīlīgs jautājums, ko tikai bērns var uzdot, manuprāt. teicu, ka man arī par to tagad ir jādomā. I. apsolīja kādreiz parādīt, kādas krāsas ir jāsajauc. ar Lauru vēl neesmu iepazinusies, bet Markusu un Paulu esmu satikusi.
es beidzot izgulējos. tas ir viss, kas man bija vajadzīgs. tas lielākoties ir vienīgais, kas man liek justies labi. ja jūtos slikti, tas lielākoties ir neizgulēšanās dēļ. man ir vajadzīgas 7 - 8 stundas miega.
pēdējā atvaļinājuma diena. es negribu atgriezties pie darbiem. tātad esmu vesela.
līst jau tik rudenīgi. savu rudeni atradu jau pirms pāris nedēļām. kad atgriezāmies no garas jūrpastaigas, redzējām to pašu Salacgrīvas bomzi, kurš te vienmēr jau ir priekšā visur, kur vien eju. viņš klusiņām sēdēja netālu no laivu piestātnes, skatienu notēmējis uz Salacas satikšanos ar jūru.
|
pretzel
|
9:57a
exulansis
- n. the tendency to give up trying to talk about an experience because people are unable to relate to it—whether through envy or pity or simple foreignness—which allows it to drift away from the rest of your life story, until the memory itself feels out of place, almost mythical, wandering restlessly in the fog, no longer even looking for a place to land.
|
slepena
|
5:28a
vakarnnakt pārrados mājās, iegāju dušā, sadzēros šķidrumus un biju gatava mosties bez jebkādām sekām. tā nebija. tagad man ir briesmīgi pēc diviem aliem! un labi, ka tā. tā kā šī dzērienu izvirtība atkārtojās ar 12 dienu pauzi, nākamā drīkst atkārtoties ne agrāk par 16 dienām.
ilgā laikā pamodos, iegāju dušā, padzēru kafiju, sataisījos un devos pie jūras. braucot turp cerēju, ka būs auksts vējš, lai varētu to paģiru izdrebēt. nē, jūra bija pavisam rāma, neviļņoja, drīzāk tirpa. apskaudu pāris peldētājus, bet izlēmu, ka tā nebūs gudrākā izvēle, ņemot vērā to, ka tūlīt atsāksies iesāktais un, cerams, iespējams, varbūt, sāksies arī kas jauns! domāju arī par to, ka pastāv reāls risks manas roņošanas beigām.
smiltis bija smalkas un gludas. no mugurpuses, kā debesu pārvalks mācās dūmakaini pelēks lietus mākonis. virs jūras, drūmi maigajās debesīs un baltos mākoņos iestarpinājies bija neliels, tumši, tumši pelēks mākonis. vēroju, kā tas izplešas kā tecēdams pa kapilāriem. gar jūru gāju līdz nākamajai stacijai. smaržoju krastmalā izskalotās dūņas. domāju par to, cik sekli elpoju. man skauž, kad cilvēki man blakus elpo skaļi. viņi izmanto savas plaušas neizjūtot kaunu par to! lūk, tas ir iedvesmojoši. tāpat kā cilvēki, kuri ērti ēd cilvēku grupās. vai pirmajos randiņos. man patīk, kad cilvēki skaļi elpo, elš. man patīk, ka cilvēki svīst un vēl stipri, un nekautrējas par to. ar nosacījumu, ja mazgājas un nesmird. Jūrmala smaržoja kā vētras pēdas, sveķi un degošas lapas. smaržoja kā mājās, bērnībā, bet pavisam, pavisam citur.
atgriežoties pilsētā oda pēc ierastajiem mīzeļiem. agrs vakars bija oficiāli rudenīgi tumšs. jutās ļoti līdzīgi kā pirms aptuveni gada, kad devos uz baznīcu un vakars līdzinājās šim. toreiz baznīcā mācītājs kaut ko runāja par Ievas grēkiem. man šķita, ka viņš man pārmet un mana dzemde sāpīgi pulsēja. es lūdzos, kaut es nebūtu stāvoklī.
pārrados mājās, nomazgājos, galveno sakārtoju, izdzēru kanniņu Liepājas vēja tējas, pagatavoju vakariņas, ēdu trīs stundas no vietas. man šodien nebija jādodas uz baznīcu. šodien neesmu spiesta lūgties vai runāt ar Dievu, bet tāpat to padarīšu. bet, ja es būtu Dievs, es neklausītos meiteni, kura lūdzoties pat nesaliek plaukstas kopā, jo tik kārdinoši ērti ieritinājusies uz spilvena. Dievs ganjau ir labāks par mani, tāpēc arī parunājos ar viņu, pat ja nav kliedzoša vajadzība.
jau gribēju beigt rakstīt, bet atcerējos. maza devos uz kristīgajām nometnēm. vienu no tām reizēm biju istabiņā ar vēl divām meitenēm. mūsu durvis ja aizslēdza, tad mēs iestrēgām. tāpēc tās neslēdzām ciet. kādā no nometnes dienām man izsuta pakaļa un ļoti sūrstēja, prasīju mammai, ko darīt. viņa teica, ka jaguļ bez apenēm, lai elpo. tā arī darīju. tā bija pēdējā nometnes diena. kamēr gulējām, mūsu istabiņā ienāca puiši un apsmērēja sejasnar zobupastām. es pamodos, jo mani ar zobupastu smērēja vispopulārākais puisis nometnē un visā ciematā. viņš patika arī man. mēdzu iedomāties, nez, nebiju nospārdījusies? vai viņš redzēja manu izsutušo pakaļu Dieva nometnē? ceru, ka tomēr nē. esmu priecīga, ka nepiepildījās manas bērnības fantāzijas un nekļuvu par viņa dāmu. tagad viņš ir bijis Gobzema storijos un runā, ka lietojot heroīnu un ko vēl ne. lai gan par mani arī tā vienu brīdi baumoja, bet tā nu gan nav taisnība. morāle ir tāda, ka līdz šim ar pliku pakalu attopos tikai ar tiem, ar kuriem būt nav lemts.
kā, nez, šovakar iet blues? grafititotājam? cerams, ka labi. nez, vai kādreiz kāds uztaisīs grafiti man?
|
Saturday, August 29th, 2026
jan09
|
4:34p
dp
dienas prieks
pāris nedēļas redzu šo joku klīstam pa FB, nolēmu saglabāt:
"100 g degvīna = 40 g alkohola = 8000 neironu nāve smadzenēs...
Šī, plaši izplatītā tēze, mani nemitīgi mocīja pēdējo divu nedēļas nogales, līdz es tiku pie kalkulatora.
No dažādiem cienījamiem avotiem es uzzināju, ka vidējā cilvēka smadzenēs ir aptuveni 86 miljardi neironu.
Daliet šo skaitli ar neironu skaitu, kas tiek zaudēti, izdzerot 100 gramus degvīna, un mēs iegūstam skaitli, kas atbilst 1 075 000 litriem degvīna!!!
Citiem vārdiem sakot, mūsu SMADZEŅU IETILPĪBA ir 1 075 000 litru degvīna!!!
Cik ilgā laikā mēs tās pilnībā IZTUKŠOTU, ja dienā izdzertu 1 litru degvīna?- 2945 GADI."
kbj
|
slepena
|
1:49a
ja vien jūs zinātu, kā man šodien ir gribējies rakstīt! rakstīšanas apstākļi ir apgrūtināti manas šodienas spontānās dabas dēļ un... jo, kad biju mjās, gribēju būt lielā mājsaimniece un pgriezt matraci otrādāk un.... procesā aplēju dtoru ar stipru kafiju ar lielu cukur daudzumu un...pienu. tastatūra ir lipīgi spiežama un neparakstāma. tieši kā norunāju, ka jāņem jaunu datoru uz nomaksu. notikuma sekas atspoguļosies šī ierkst gramatikā. es tās nelabošu. šodiena bija sajūtās izteiksmīga diena. emocijas bija asas, lēmumi neparedzami, vārdi nepārdomāti un apstākļi jūtami.
pamodos kā ierasts, aizbraucu kur jābrauc. tur bija skaļi... tur bija robotu agresija un citplanētiešu cīņas un dažādi citi, ļoti skaļi trokšņi, kas forši salikti kopā. trokšņi skaņas un simfonijas lika man vēlēties būt citur, un ne tur, kur es ar visskaidrāko apziņu izvēlēties atrasties. es aizgāju prom. es pārrados mājās, mani gaidīja veseli divi pasta piedzīvojumi. es izlēmu iet pēc papīrīšiem un alus. pagriezos pa kreisi, tur kā reiz izgāja, lai slēgtu ciet. griezos otrpus lai ietu citur. iegāju citur, un satiku draudzeni. viņa arī pirka alu. mēs aizgājām apskatīt viņas juno vāģi, par ko viņa nosapņoja un nākmjā dienā ar savu drugu devās padarīt to par svu.
vāģis bija ļoti labs. tur radīsies bērns.
atvadījos un devos ar savu alu klausīties melanholiskas, klasiskas melodijas ar skatu uz sauli. aizbraucu tur, bet izdzēru svu alu skatoties uz atlūzušu koku. tobrīd domāju, kā varētu parakstīt, bet nerkstīju. sēdēju, domāju... kur ir mani brīnumi? mēdzu to nodomāt bieži, agrāk brīnumi ar mani notik bieži. bet apzinos, ka tad mn tos vajadzēj vairāk. un tagad ir vairāk cilvēku, kuriem brīnumu vjg vairāk nekā man. un man nav žēl, jo man ir mierīgi, bet tāpat esmu sailgojusies... pēc brīnuma.
pēc alus izlēmu, ka došos meklēt brīnumu pusceļā uz mājām. sazvanīju draugu. uzvedos kā nemēdzu uzvesties. satiku cilvēkus, kurus nemēdzu satikt. redzēju cilvēkus, kurus esmu redzējusi. biju vietās, kur nemēdzu atrsties. šōdien izdzēru divus alus, bet nedomājiet, ka esmu atkal kļuvusi visatļautīga, nepavisam nē! es rēķinu līdz, ticiet mn. vilšanās sevī var būt arī veselīga daļa procesa. un tai ne vienmēr ir jājūtas slikti! varbūt mazliet pārmetu sev, bet es nejutos slikti. es stipri cenšos, tad stipri atpūšos.
man parādās jauni slāņī. vienmēr, tik tālu cik atceros (nekad neatceros tālu), esmu redzējusi sevi kā vienu kopumu. joprojām rezonēju ar vairākiem tiem sevis aspektiem, bet mans kopums mainās. ja ne kopums, tad nokrāsa. liekas pēkšņi jūtos citādāk, domāju savādāk. it kā kaut kas fundamentāls mainītos, bet man vēl nav skaidrs, kas? vai es vispār gribu zināt? cerams, ka jā
pārrados mājās tiešī ar pusnakti. iela bija pilna ar kaķiem un manu mīļāko svešinieci Rīgā, kā ierasts. pārrados mājās un pārdomāju vakara piedzīvojumus, sarunas un izvēles. dažas reāli nepatīk, bet esmu patiešām izbudījusi šō vakaru. runāju ar cilvēkiem ar kuriem nemēdzu runāt, un sarunas mn patiešām patika. man patika, ka draugiem ir jādodas uz darbiem, tāpēc jau vienos biju ārā no dušas, pļumpēdama ūdeni. man patika pateikties Dievam, ka pasargāja mani no pašas jautājumiem.
vakara gaitā biju jutājusi draudzenei, kā man nokļūt pie brīnuma. tad es nepieskāros vairs telefonm, jo dzēru alu, dejoju, pārāk stipri apbrīnoju bārmeni. ceļā mājup sadzirdēju viņas atbildi, ka brīnums šōvakar, visticamāk, nenotiks. un viņai bija absolūt taisnība. nekāds brīnums nenotika. tāpat šis bija mežōnīgi labs vakars ar ļoti labām sliktajām izvēlēm. \
kad gaidīju transportu, redzēju grafiti ar daudzpunkti... un domāju, par ko gan svešinieks jūtas tik daudzpunkte? un tad jutos ļoti... daudzpunkte... reizēm mēdzu nodomāt, vai sober grafititiotājs ir sober? vai viņš to grafitito dienās, kad ir sober? vai tieši pretēji? ceru, ka gan sober, gan daudzpunktei ir jauks vakars.
|
Friday, August 28th, 2026
pretzel
|
9:40a
viss šausmīgi sāp, viss vienlaikus, it kā kopā ar visu to lieko, ko nēsāju sev līdzi, būtu nometusi arī savas bruņas. atbraucu uz Salacgrīvu, lai te padirnētu vēl pēdējās dienas pirms atgriešanās pie darbiem. kā izpaužas dirnēšana? pamodos agri, ietinos pledā un stāvēju uz balkona tik ilgi, kamēr vairs nebija nekā, par ko raudāt. bet tas viss ir uz labu. es to zinu. tas viss ir jāizraud. jāpārsāp.
te jau tagad ir tik kluss. rudenī te laikam viss izmirs.
tā arī šovasar neredzēju spāri.
|
pretzel
|
6:34a
vienu dienu I. man pajautāja, kāda ir dzīves jēga.
es teicu, ka nav dzīvei nekādas īpašās jēgas. mūsu vecākiem bija mazliet garlaicīgi, varbūt arī viņi viens otram pajautāja kaut ko no šī paša jautājuma sērijas, tāpēc nav īsti godīgi, ka mums tagad jādomā, kā nomaksāt visus rēķinus, vai būsim izgulējušies, lai varētu izdarīt to mazumiņu, ko no mums gaida, un jāuztraucas par to, vai otrs cilvēks jūtas laimīgs pirmkārt jau pats sevī un tad vēl arī būdams mums blakus...
es gribu nopirkt sev Kinder olu. simts gadus tā neesmu darījusi. šodien noteikti nopirkšu. vienkārši jau sēžu pie durvīm ieņēmusi zemo startu un gaidu, kad atvērsies veikals. uzrakstīšu, kas tajā olā bija iekšā, labi? es gribētu kādu no muminiem, bet diez vai man tā paveiksies.
|
Thursday, August 27th, 2026
jan09
|
8:14a
dp
dienas prieks:
veselīga uztura rakstu iespaidots, un meklējot produkcijas tirgotājus, uzdūros brīnišķigam uzņēmumam:
"Uzņēmums ... no 1997. gada specializējas ar mehāniski atdalītas vistu gaļas, gaļas konservu un samogona ražošanu..."
/tā teikt, samogons ar zaceni ;)
|
|