|
Monday, August 17th, 2026
krissodze
|
4:40p
Mamma atsūtīja dzimšanas dienas apsveikumu ar MI sļuru. Nu nevaru es ar to paaudzi....
|
(ir ko piebilst)
buzmura
|
9:19a
all I want from you is, well,… simple – the Other, that is, the world. you can show me the world.
cigarettes smell of freedom and creativity, they are footnotes for life
(SV)
|
(ir ko piebilst) Sunday, August 16th, 2026
krissodze
|
11:50p
Pēdējās minūtes esot 23 gadus vecam.
Tā. Vispār man gribas iet gulēt, bet laikam katru gadu sagaidu tos 17. augusta 1:12, kas ir fiksēts kā mans dzimšanas datums un laiks. Dīvaina sajūta. Vēljoprojām liekas, ka neesmu neko jēdzīgu izdarījis, tomēr kaut kas jau ir palicis apkārtējo atmiņās un prātos, tātad nav tik slikti. Galvā nesakarīgi vērpj dančus domu karuseļi (turklāt, tie ir īpaši karuseļi ar rokām, tātad viņi visi tik tiešām griežas un dara to kopīgi sadevušies rokās), bet es skatos ekrānā un skaitu minūtes. Ceru, ka nākamais gads būs okei un es tomēr pabeigšu visu iesākto beidzot, lai virzītos kaut kur tālāk. Un vēl ceru, ka beidzot nejutīšos tik ļoti pazaudēts dzīvē, tajā pašā laikā - saglabāt šo bezgalīgo bērna stāvokli, kad nezinu, kas tad vispār ir tā apkārtējā pasaule. Un mazāk ļauna. Un mieru visām mirušo kvīru dvēselēm. Un mieru visām dzīvo kvīru dvēselēm. Lai visas iekšējās pretrunas salūzt un mēs varam dzīvot dejojot.
current mood:  hopeful
current music: https://open.spotify.com/track/2T8yuUKl1nhmtaIocqWo4i?si=eRa
|
(9 comments | ir ko piebilst)
divdabis
|
11:01p
2019.gads
joprojām lēnā garā eju cauri pagātnes foto, tvītiem utt., lai veidotu savus memuārus. tikko iesāku iet cauri 2019.gada novembrim, kas bija viens no man fundamentālākjaiem posmiem manā dzīvē. man bija 18, un es biju neglābjami iemīlējusies vienā no tuvākajiem saviem draugiem, ar ko man bija pirmais skūpsts Kronvalda parkā, kamēr skanēja Tame Impala - Currents albums. man sāka veidoties gaume, piemēram, ļoti spēcīgi ietekmēja Berlīnes mūra 30. gadu krišanas gadadienas izstāde, kurā uzzināju par NSRD eksistenci. tas bija maģisks, bet arī sarežģīts laiks. jo dziļāk grimu mīlas straumē, jo realitāte sapratu, cik maz es sapratu. tajā pašā laikā gandrīz 7 gadus vēlāk es joprojām sapņoju par romantiku, kas ir kā saldenās 2000. gadu mīlas komēdijās. bet kas mīl, tas eksistē. un tas ir pats galvenais
current mood:  nostalgic
current music: Tricky - Strugglin
|
(ir ko piebilst)
krissodze
|
10:05p
statement
jobanais tolstojevskis
|
(ir ko piebilst)
kvancis
|
10:45a
Sāku lasīt Ilzes Jansones "Sapņus pilnos teikumos". Lasītāju klubā visi sūdzas un rūc par to, ka darbs grūti lasāms. Tiešām ļoti klamzīgi, slikti uzrakstīts. Garākas pārdomas uzrakstīšu pēc izlasīšanas.
|
(ir ko piebilst) Saturday, August 15th, 2026
buzmura
|
1:23p
Grieķijas dienasgrāmata II
Joprojām Miliesa
6. jūlijs 11.53Viss ir atšķrīgs no tā, kas tas ir, katru mirkli.
13.21 Make the map, and not the tracing.
13.55 Ontoloģiska transformācija, kuru izraisa vārdi (Ostina performatīvi). Nomainot attiecības ar ārpasauli, mainās arī visas pārējās relācijas, nav tik svarīgas šīs iekšējās ģimenes dinamikas.
14.25 Satricinoša sapratne par plato. Plato ir spriedze, nebeidzamā iekāre, kas turpinās. Tas veidojas vibrējošajā spriedzē, savstarpējībā, kurai nav iznākuma. Tai nav sākuma un beigu, es vienmēr biju te. Nebeidzamā anticipācija – cik ilgi varēsim izturēt līdz būs lūzums?
Vai iekāre ir jānogalina? Vai tā ir tūlītēji jāapmierina?
|
(ir ko piebilst)
kvancis
|
12:34p
Jautājums tiem, kuri nēsā baltas drēbes. Kā jūs balināt? Ar kādiem līdzekļiem un kādām tehnikām? Esmu mēģinājis visu ko, pēdējo reizi mani eksperimenti beidzās ar rozā pleķiem.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
xxzai4ixx
|
6:22a
diena, kad ūdens jūrā bija dzīvsudraba krāsā
"They wanted to turn us into Christians, but they forgot that we are Czechs" [Kači]
"Cunt is in your heart"
"I must remember this"
|
(ir ko piebilst)
xxzai4ixx
|
6:21a
at the bar
"How's that—I had forgotten about this sentence," says Vasja. "I will use it more now." "How's that," I echo.
|
(ir ko piebilst)
xxzai4ixx
|
5:44a
mīļo dienasgrāmatiņ
Mēs ieraudzījām mežmalas klajumā zirgu baru un nolēmām arī pamēģināt kādu brīdi sazināties, neizmantojot balsi. Kad nonācām līdz upei, sākās negaiss, tāpēc bučojāmies, apseguši galvas ar debeszilo guļammaisu.
Jau trīs vakarus mēs kopā un atsevišķi rakstam. Desmit minūtes apziņas plūsma. Trīsdesmit minūtes teksts, kas izriet no viena punctum. Viņam ir trīs nedēļu atvaļinājums un apņemšanās katru dienu uzrakstīt vismaz vienu rindiņu. Sākumā viņš pārdzīvoja, ka var uzrakstīt knapi divas rindiņas, bet es viņu nomierināju, sakot, ka, manuprāt, divas rindiņas jau ir ļoti daudz, jau viena rindiņa ir afigenna. Šovakar mēs esam katrs savā pilsētā, bet es tāpat uzņemu taimeri, jo man ir nepieciešama šī prakse, šis ieradums.
Ja rituālu atkārto četrdesmit dienas pēc kārtas, tad taciņa no neirona uz neironu jau kļūst pamanāma tumšajā miglas biežņā, kas brīžam iesūcas smadzeņu rievās; nē, tās drīzāk ir asas kāpas; nē, tomēr mežs; nē. Tas nav šobrīd tik svarīgi. Četrdesmit dienas. Pēc tam tas nekļūst pavisam viegli, bet tas tik viegli arī no prāta nepazūd, tev vairs nav jāuzliek atgādinājuma taimeris, tev nav jārunā ar sevi skaļi balsī un jāsaka: "mīļā sirds, tagad mēs paņemam pildspalvu un rakstam".
Es zinu, ka tas strādā, jo ar šādu metodi es izskoloju savas smadzenes pēc gatavošanas nomazgāt traukus. To es sāku darīt pirms diviem gadiem, reģistrējot katru trauku mazgāšanas reizi ieradumu izsekošanas tabulā, kas ar naglu bija piesista pie manas istabas sienas, tieši virs galda. Kad trauki nomazgāti, var ar oranžu marķieri aizkrāsot kvadrātiņu. Kvadrātiņu aizkrāsot ir forši. Dienās, kad ieradums izlaists, paliek tukšums, un tev uz to jāskatās. Pēc pusgada es kalendārīti biju piepildījusi, jaunu nenopirku, šodien, pirms došanās mājup, bez nekādas piepūles vai pretestības nomazgāju visus netīros traukus un jutos tik jauki, ka varu palīdzēt tik praktiskā veidā. Cik daudz cilvēku man tā ir palīdzējuši -- neskaitāmi.
Četrdesmit dienas katru dienu rakstīt četrdesmit minūtes. Vienalga, ko. Bez mērķa, nesakarīgi, vienkārši tāpēc, lai neapstātos, lai būtu vieglāk uzsākt to darīt, lai atgrieztos prieks un bauda to darīt. Ak, izglītības iestādes, cik daudz jūs man devāt, cik daudz atņēmāt. Rakstīšanas baudu, lasīšanas baudu. Šajā vasarā es beidzot atkal sāku to just.
Nesen beidzot izlasīju grāmatu no vāka līdz vākam. Vairākus gadus es nespēju, es vienkārši nespēju neko garu palasīt, kaut agrāk lasīju no rīta līdz vakaram. Tagad es to izdarīju, izlasīju Mopasāna "Mūsu sirds" -- gribu lasīt vēl Mopasānu. Gribu lasīt klasiku, gribu 19. to gadsimtu, esmu lasījusi tik daudz un tomēr tik maz.
Mīļo dienasgrāmatiņ. Man padomā ir vēl prakses, ko mēs varētu darīt kopā. Pavadīt kādu laiku acīm aizvērtām ciet. Abi kopā, bet arī citādi -- mēs varam vest viens otru caur pilsētu; vai darīt tā, kā eiropas projektos pireneju kalnos un citur -- viņi šo praksi dēvē par autentisko kustību. vienam cilvēkam acis ir ciet, otram vaļā. Pusstundu cietacainais kustās caur telpu, kamēr vērotājs klusi raugās, pieskata, lai tumsā esošais neiekrīt grāvi vai neiebrauc ar roku skudru pūznī -- apstādinot ne ar roku, ne skaņu, bet izveidojot robežu ar savu ķermeni, pasīvu, klusu. Vai esat tā darījuši? Tā ir brīnišķīga prakse, ciet acīm visa pasaule pilnīgi izmainās, rokas kļūst jūtīgākas, pieslēdzas ausis un oža, telpa ir tik daudz tuvāk.
Cik daudz vietas mēs esam izpētījuši ar acīm vien?
Bērnībā ar māsu mēs mēdzāt ciet acīm tumsā izstaigāt savu istabu, lai pazītu to patiesi labi. Acīm ciet es varu aizmirst savu seju, mīmiku, to, kur jāskatās. Es gribētu varēt būt acīm ciet lielāko tiesu laika. Tāpēc man patīk braukt mašīnu izbraucienos ar cilvēkiem, jo mēs visi skatamies uz priekšu, un uzreiz ir ērti. Vai skatoties filmu. Skatiens ir tik intensīvs, bet neskatīšanās uz sarunu biedru, ja tavas acis ir vaļā liek padomāt, ka skaties uz ko citu; turklāt, ja skaties kaut kur citur, tad tomēr arī redzi ko citu. Es vēlos praktizēt vairāk acīmcietbūšanu.
|
(3 comments | ir ko piebilst) Thursday, August 13th, 2026
buzmura
|
3:29p
fiksēju savu ierašanos šajā vietnē tagad šobrīd
mani pārņem ilgas pēc seniem un tāliem laikiem, kā arī vēlme noslēgties dziļi apziņas nostūros, lai atšķetinātu visu neatšķetināto. tomēr man ir aizdomas, ka īstenībā tas radīs pretējo efektu. t.i. jo vairāk es atsakos no verbalizēšanas, jo grūtāk man iet nākamajās reizēs.
gribu iedzert vīnu ar @kvancis par godu viņa dzimšanas dienai (siltākie sveicieni!!!) šī doma un iecere mani iepriecina
current mood:  curious
|
(2 comments | ir ko piebilst) Wednesday, August 12th, 2026
krissodze
|
1:48p
Sveika ciba, turpmāk nerunāšu ar cibu vairs šādi, bet dzirdēju, ka te tā agrāk darīja.
current mood:  mischievous
|
(ir ko piebilst)
|