Viss ir atšķrīgs no tā, kas tas ir, katru mirkli.
13.21
Make the map, and not the tracing.
13.55
Ontoloģiska transformācija, kuru izraisa vārdi (Ostina performatīvi).
Nomainot attiecības ar ārpasauli, mainās arī visas pārējās relācijas, nav tik svarīgas šīs iekšējās ģimenes dinamikas.
14.25
Satricinoša sapratne par plato. Plato ir spriedze, nebeidzamā iekāre, kas turpinās. Tas veidojas vibrējošajā spriedzē, savstarpējībā, kurai nav iznākuma. Tai nav sākuma un beigu, es vienmēr biju te. Nebeidzamā anticipācija – cik ilgi varēsim izturēt līdz būs lūzums?
Vai iekāre ir jānogalina? Vai tā ir tūlītēji jāapmierina?
curious