mīļo dienasgrāmatiņ

Hm.

Šodien tīrības diena darbā. Runājos ar omu pa telefonu, slauku putekļus no plauktiņiem, dalos ar viņu pārdomās par to, ka attiecībām vispār jāpieiet lēnām un uzmanīgi, bez liekas steigas, uz ko viņa atbildēja, ka es runājot kā veca pieredzējusi kundze nevis divdesmitgadīga jaunkundze. "Interesantas lietas tu stāsti, interesantas..."

Nedēļas nogalē biju uz grāmatu svētkiem rakstīt autogrāfus un papļāpāt ar draugiem, vakarā ar K, J un A devāmies uz Gauju uzēst un tad ar mašīnu (cik labi, ka draugiem ir tiesības un auto) uz Hosielas koncertu, pa ceļam klausoties, protams, Clipping. Žēl, ka netika nodziedāta Vilcene un Baltā Haizivs, bet, nu, okei. Disku nepaspēju nopirkt, par to žēl. Pēcāk Č iedzēru vīnu ar Adr un Līgu, runājām par bērnības atmiņām un dienasgrāmatām, vecām fotogrāfijām un to, kā būt vienam veselam. Pēc tam turpināju justies pārāk mentāli uzkurināta, tāpēc uzrakstīju E., un galu galā nonācu viņas mākslas studijā kur, kamēr viņa saldi čučēja, līdz sešiem rītā sāku mest melnrakstu jau sen briestošam rakstam par modelēšanu LMA un dažādiem ar to saistītiem ētiskas dabas jautājumiem. No rīta devos mājās, jutos tāda mierīga un atslābināta, nolēmu, ka, tā kā ir brīvdiena, varu arī neiet gulēt bet vāļāties pa savu lielo, silto paklāju un klausīties mūziku un sakurīties. Kaut kad palīdu zem siltām segām, kaut kad piekāpa A no tirgus atvedis ogu bulciņu un žāvētu gaļu, runājām par to, ko vēlamies no attiecībām un par to, ka varbūt mums ir jāsaskaņo mūsu tempi, jo es esmu ļoti intensīva un viņš kā jau visi vīrieši manā dzīvē ir uzmanīgi un lēni. tad mēs pačučējām, vakarā skatījos ofisu, šodien esmu darbiņā. ir ok!

Kaut kas ir atrisinājis. Es jūtu level-up. Ir notikusi kāda notikumu attīstība.
Man negribas iet gulēt. Trijos jābūt LNB, Vienos trīsdesmit, tātad, jāiet dušā. Vēl jāpaēd.
Tātad jāceļas divpadsmitos. Trīs stundas miega. Okei. Bet kādreiz rakstniekam vajag arī laiku rakstīt! Kad sāku, nevaru to vienkārši izbeigt desmitos vakarā. Vai nu es daudz atpūšos un krāju spēkus, vai arī -- un es to nedaru TIK bieži -- vai arī es pieslēdzos tekstam, tekstam, tekstam, tekstam, to neinteresē laiks vai miegs, tagad ir brīdis, kad notiek teksts un es gribētu atbrīvoties no kaut kādas mini trauksmes vai vainas sajūtas par to.
Tas ir okei rakstniekam dažu labu reizi cauru nakti negulēt un no rīta rakstīt, jo visbiežāk tieši bezmiega nakšu rītos es beidzot jūtu gana lielu pasaules mieru lai varētu pieslēgties tekstam, tekstam, tekstam, ārpus laika.

Es gribētu tādā apsnigušā kotedžā mežā kādas nedēļas trīs vai divpadsmit ziemā ieiet pilnīgā bezlaika rakstīšanas pasaulē, tikai rakstīt, ēst, pīpēt, gulēt, kad nāk miegs, mīlēties, sēdēt zem egles, rakstīt, nekad neskatīties pulkstenī, iziet ārpus laika

ceturtdien pretī pilij pieķēdēju savu riteni un ceru, ka tas vēl tur mani gaida.

novembris, kā jau vienmēr, ir novembris. no grūtsirdības un melanholijas neizglāba ne D vitamīns, ne B vitamīns, ne jiu jitsu uz kuru neesmu bijusi nedēļu un man nav spēka. Jūtos ļoti skumja, bet tādā veidā, kādā skumja ir ābele, kurai jāatvadās no lapām, jau atkal jāatvadās no lapām un jācenšas nedomāt par to, kā skanēja vējš tām cauri šalkojot vasarā, kā krita gaisma un kādas ēnas tā zīmēja zālē.
Normālas novembra skumjas. Ļauties, nenodzerties, satikt draugus, katru dienu iziet no mājas, runāties, rakstīt, neielīst pārāk dziļi migā, nedomāt bēdīgas domas, tad jau labāk pierakstīt bēdīgas domas.

Nopirku 'zelta teļu', Līva Z. teica, ka man jādabū arī 'divpadsmit krēsli'. Vakar biju radio runāt par internetu un literatūru, nākošsestdien varēs klausīties. Izņēmu jaunos ziemas zābakus, kurus pasūtīju no vinted, tie nāca no Polijas un ir tieši tādi, kādus iztēlojos. Vakarā Aleponijā iepazināmies ar Poli, kuram ir baltkrievu saknes, un viņu ļoti aizrāva šie zābaki, tie esot eskimosu zābaki, tad mēs runājām par žečpošpolitu un dzeju, jo viņš ļoti ļoti cienot dzejniekus un, protams, tikko bija iepazinies ar Kormaku. Pēc brīža atnāca kolāžu A.R.., kurš, izrādās, visu šo kompāniju bija saticis jau no rīta; Kormaks paziņoja, ka tikko stāstījis Poļiem par 'maskava - gailīši', protams, man somā bija tieši šī grāmata, jo 'varbūt es esmu tik ļoti daudz elīna vendija ka visa pasaule sāk kļūt par elīnu vendiju' pēcāk prātoja A.R. Viss ir viens. Dzēru portvīnu un lūdzu bārmenim skaistu glāzīti ar kātiņu.

plānojām taisīt kolāžas bet beigās skatījāmies diapozitīvus un tad uzzīmējām ļoti skaistu zīmējumu; paralēli runājot par cipariem un sapņiem. Ir tāda atkritumu kaste, uz kuras vāka gluži kā Pepijas dobumā viņš regulāri atrodot mistiskas lietas. Līva mudināja viņu atdot man trīs ķīniešu tējas kastītes, tā nu man tagad ir trīs ķīniešu tējas kastītes. Nakts vidū saņēmu ziņu no V, pieprasot atbildi par mašīnu numurzīmēm, will not elaborate. Ejot gulēt, iztēlojos, ka pār mani plūst gaisma un Dievs mani sargā, jo es jūtos ļoti apjukusi, bet

nesen notrūka mans sarkanais diedziņš un es esmu uzpinusi jaunu. Ariadnaa ariadnaa

Šovakar laikam iešu uz Bolderāju satikt Au., kaut kas jāpaēd pa ceļam jo pārtieku no banāniem un piena spēka.

(Saruna ar klientu paviljonā)
-- We also sell stamps here, you know
-- They are probably expensive
-- They are
-- I remember the days...
-- I do too. And they are not even pretty anymore. No birds. And think about the stamp collectors!
-- I never even thought about that... you know, there is a Latin saying -- Sic transit gloria mundi (Thus passes the glory of the world)
-- And it starts with stamps
-- It starts with stamps...

O, mēness. O, asinis. Jūs esat klāt. Auuuu! Gaudo vilcene. Viņa šovakar uzvārīja frikadeļu zupu un pabaroja Lauriņu

Apmēram precīzi diennakti pēc tam, kad nolēmu uz kādu laiku paņemt pauzi uz cipariem (visu laiku pamanu mašīnu numurzīmes) es, protams, uz Elizabetes ielas citu citai blakus ieraugu trīs mašīnas ar numuru 6000

Ļoti gaidu, kad man ieskaitīs naudu, jo man ļoti vajag jaunas drēbes. Gribu nopirkt termoveļu Dekatlonā, vēl man vajag siltas, krāsainas zeķubikses; man saplīsa rāvējslēdzis labajām džinsām -- jāsalabo tās un jādabū vēlvienas rezerves bikses, jo tagad esmu galīgi bez bixām (ha hā).
Vēl es gribētu atrast vismaz trīs jaunus drēbju komplektus, kurus vilkt dienās, kad jābūt laukā no mājas vai darbā, jo esmu jau izsmēlusi savu kolekciju (un esmu atdevusi gandrīz visas savas drēbes -- Bīstos pārlieku ātri nonēsāt savu smalko plūmju krāsas kostīmu.

Sajutos bēdīgi un pārvliku kurpes, tagad bēdājos itāļu firmas augstpapēžu kurpēs ar zelta sprādzi uz purngala.

pirmdien netiku uz jiu-jitzu treniņu, jo klepoju. un rīt netikšu, jo jau jūtu, kā kuru katru brīdi sāksies mēnešreizes. Jūtu to tajā, kā naktī jau sākās pirmās kontrakcijas dzemdē, tajā, cik smagi un aptveroši ir emocionāli afektīvie stāvokļi. Tie tiešām uznāk kā mākonis, vai drīzāk -- mākoņu mētelis? Tā ir kā bieza savāda vilna, kas piepeši apņem visu ķermeni, bet tai ir nomākušās(?galotne) mākoņa īpašības. Es jūtu, kā tās mani aptver, piespiež pie zemes, piepilda ausis, tajā ir savāds komforts, tas ir kā ielīst maigi zumošā bišu pūznī, tikai bez dzeloņiem.
Varbūt tajā ir komforts, lai gan tas ir sāpīgs komforts. Dažbrīd mākonim piemīt superspēja kā ar skābi noēst visu manu metaforiskās, psiholoģiskās ādas aizsargkārtu, un es esmu pilnīgi nodīrāta, atvērta pilnīgi visiem impulsiem, kurus pasaule spējīga dot -- tie pat nav jādod personīgi man, tie kā nejauši vēji dauza ar pletnēm (cik DRAMATISKI) -- vienlaikus arī nav dramatiski.
Kaut kāda racionalitāte, dzimusi caur ciešanām, man ļauj šos stāvokļus pārdzīvot arvien vieglāk, bez ilgstošām sekām. Atmiņas par to, kā bija pirms astoņiem, piemēram, gadiem, šķiet kā atmiņas par kādu citu cilvēku. Manas kājas turas pie zemes, man ir mugurkauls, man ir miesa, man ir audi, tie manis satur kopā un pietur pie zemes.

Tajā ir kaut kāds spēks. Es zinu, ka varu izturēt.
Bet viss tāpat ir netaisnīgi un es gribētu, lai kāds mani pažēlo un saprot, ka esmu mazliet nabadziņš brīžam.

PMS - PilnMēnesS????

Šī diena ir strauji uzlabojusies. Normālu dopamīna būstu iedeva apsveikums no Liberta par KKF, (es jau biju paspējusi aizmirst, ka šodien paziņo rezultātus) un jē!! kā tomēr nauda var uzlabot garastāvokli nabaga māxliniekam.... Tomēr noskaņojumu vēl jo noturīgi labvēlīgāku padarīja rimtie tīrīšanas darbi paviljonā indiešu mūzikas pavadībā -- ar putekļu slotiņu slaucīju putekļus no itāļu kapara lampām un bronzas svečturiem no Holandes, koka skapjiem ar ziedu izgrebumiem no divdesmitā gadsimta sākuma.... ņam ņam ņam ņam ņam. Cilvēku nebija daudz, E man iemācīja, kā aplīmēt dāvanu kastītes ar filigrānām zelta uzlīmītēm. Zelts, zelts zelts. moņi moņi moņi!

ok es negribu izklausities traka, bet tikko tiriju darba tualeti un tad izlida milzigs zirneklis un man ir loti loti bail no zirnekliem vai ne un es stavu atverusi durvis aiz vinam un man reali bail nevaru pakusteties un vins ir liels nu ka divi ikski vismaz un tad es saku vinam teikt yo zirnekli es tiesam negribu tev darit pari bet man no tevis ir LOTI bail un ja tu man tuvosies es tevi nogalinasu bet es NEGRIBU tevi nogalinat tapec butu labak ja tu pazustu no manam acim un es tevi neredzetu jo manas bailes ir LIELAS un ja tu man tuvosies es tevi NOGALINASU tapec ludzu ludzu ielien kaut kada ala



un goda vards vins nema un aizlida aiz sienas fliizes

Šodien nāk bimba. Šodien jāstrādā. Jūtos tā, it kā man nebūtu ādas, varbūt tāda knapa membrāniņa kā mandarīna daiviņai. Nē, pat tā ir biezāka.
Visu nedēļas nogali gulēju un klepoju. Visu nedēļas nogali biju midziņā, aliņā, prom prom prom. Visu nedēļas nogali ēdām vārītas olas un raudājām, tad gulējām un klepojām, tad masējām kājiņas, rociņas, sprandu un muguru, dibena muskuļus, drīz zināsim visus viensotra muskuļus labāk par savējiem.

Šonakt pilnmēness, modos nakts vidū, bet vai tad tā ir mošanās nakts vidū un vai tas skaitās kā pusmiegs, un cik miega man ir bijis un vai esmu izgulējusies vai ne, ja esmu visu nedēļas nogali bijusi pus-nomodā, pus-guļus? Mēs saspiežam viens otra rokas un tās savienojas kā elektrības vadi, ir vieglāk sasildīt to, ko esi aptvēris ar savām plaukstām, piespiedis ciešī klāt.

Šodien ir šūpas, nāk raudiens, sēžu aiz kases un jūtos ievainojama un trausla, jūtos kā visplānākā stikla trauciņš, stikla putniņš, stikla svilpaunieks kurā raud vējš. Gribu ielīst lielā sudraba olā, gribu no visa paslēpties, gribu, lai man apkārt ir bruņas, gribu, lai bruņas ir taisītas no tavām rokām un kājām un vēdera, gribu raudāt.

Braucu ar taksi uz darbu, aizvakar naktī lūdzu tev atvest no naktspastaigas naktspuķes un tu tumsā salasīji pušķi ar kādām sešām dažādām oktobra puķēm (šobrīd no manām acīm aktīvi spiežas asaras; ak esmu tik viegli aizkustināma šodien), tostarp Impatiens glandulifera, invazīvs, skaists, mežonīgs augs, kas pie mums atnācis no Himalaju kalniem un zied no Maija līdz rudens salnām. Tā ziedi izskatās kā mazas orhidejas, augustā mēs gulējām zem to krūmiem Salacas krastā un skatījāmies, kā kamenes lien iekšā makstveidīgajos ziedos, nu, galu galā, visi ziedi ir seksuāli orgāni; ko Žižeks tur teica reiz par puķēm?

es paņēmu taksī līdzi vienu zariņu rozā krizantēmas. Skatos uz to un mēģinu nebimbāt. No rīta bučojāmies, tu biji izkāpis no dušas un no tevis vēl pilēja ūdens, gandrīz kā bučoties lietū. Ieelpa-izelpa-ieelpa. Šodien un rīt strādāju, varat apciemot.

Citā sapnī man rokās bija magone, liela kā milzu lotoss, nē, gigantisks lietussargs. Pamodos un jutos ļoti mierīga un laimīga.

Vakar ļoti noguru darbā, visu dienu šuvu ar sudraba diedziņu cenu zīmītes stikla vitrāžàm un sudraba rotām no Turcijas. Mugura sāpēja tā, ka gribējās kaukt. Nākošnedēļ pirmdien un otrdien arī darbiņš, jàatceras paņemt līdzi DAUDZ ēdiena, lai nemirstu badā.
Vakarā beidzot izmazgāju vārdadienas glāzes, uzsūcu paklāju. Piekāpa Laura J. ar aliņiem, pabesījāmies par to, kā instagrama algoritmi piecas minūtes pēc tava konflikta attiecībās, tā vietā, lai dotu tev maizi un izpriecas, rāda 1001 video par “conflict resolution”, “dating with anxious and avoidant attachment”, “this message has FOUND you!!!” — tu paklausīgi klausies, jo tajā taro beibes pārliecinātajā balss tonī ir kaut kas mierinošs.

Sapnī biju tādā kà klasē, kur kāda dāma no Dienāfrikas valsts lika mums, stāvot kàjās, sist ritmu, līdzīgu, kādu mēdz sist uz šamaņu bungām. “Mūsu tikums ir atcerēties, kā būt zivij un čūskai - skumjas laist vaļā, nebīties raudāt - bet dusmas sargāt un uzmanīt”.

Lūk

Vakar mežmalā dziedājām karaoke radiohed un zemfiru 15€ mikrofonā kas spîd četrās krāsās (precīzāk; man pazuda balss un es parubījos, fonā skanot mazliet greizam radiohead; jutos kā bērnībā, kad aizmiedz auto un tevi aiznes līdz gultai; līdz gultai mani neaizveda, bet uzmodos, dzirdot, kā Antons un Vasja ļoti čukstus sarunājas un klusi piebrauc ar mašīnu pie pašàm mājas durvīm, lai nebūtu tālu jāiet)

Kaut kāda jancīga nedēļa. Nav pavisam slikti, nav arī pavisam lieliski. BET, man arī ir sācies PMS, kas noteikti ietekmē to, kā uztveru apkārtējo pasauli. Treniņi reāli palīdz, lai gan šodien man, sēžot paviljonā (un staigājot) sāp stilbi un dibens, + balss kaut kāda puspazudusi. Vārdu sakot, ķermenis nav pašā labākajā formā. Ļoti ilgi arī gulēju, vakar labi izbimbājos, tas nomierināja. Ēdu maizes ar salo un šprotēm un olām. Šodien gan tikai kuskusu ar sviestu un līdz vakaram neko citu īsti ne, tas nav labi, man jāēd vairāk. Man liekas.
Vēl man mazliet sāp galva, laikam esmu apauksejusies, bet neko darīt, jānostrādā šodien un rīt, lai varu nedēļas nogali pavadīt mierīgi B-muižā.

Šodien uz darbu atcerējos paņemt ne tikai kafiju, bet arī medu. Žēl, ka nav piena, bet te nav arī ledusskapja.

Laukā izskatās apmācies un vējains. Izejot no mājām satiku Māru, kura katru rītu pirms darba Medicīnas muzejā pie manas mājas durvīm atstāj savu e-skūteri. Tas bija jauki, viņu satikt. Vakar atradu baltu putna spalvu kaut kur Daugavas malā pie Krasta ielas, vietā, ko nekad agrāk nebiju ievērojusi. Aizvakar satiku Patrīciju, mums bija ĻOTI produktīva saruna, tagad gaidu jau otro dienu, kad ex libris atbildēs uz epastu (kļūstu nepacietīga)

Pagaidām šitā, pusvienpadsmit no rīta, pagaidām neviens veikalā nav bijis, gaidu, kad padzisīs kafija.

vispaar juutos sodien kaa iista sieviete:

shodien man kaajaas sarkanas zekjubikses, vilnas svaarcinji liidz pusceliitim kas cieshi apjozti ar jostinju ap vidukli; pliivojosha bluuze ar V veida dekoltee kam paari paarsegts lapsas kazhocinjsh; ap kaklu rota -- sudraba kraasas kjeediitee sakaarti sarkani kjirshu paariishi. shaada paaskataa vakaraa doshos uz otro jiu-jitzu nodarbiibu.

:)

vaarda diennaa bija daudz muuzikas, tika speeleets brieza rags, sintezatori, akordeons un citi instrumenti. dzeeraam tekilu, dejojaam, daudz runaajaam, eedaam olu salatu grozinjus un tiramisu. vakars beidzaas ljoti erotiski ap astonjiem riitaa. jau otro dienu juutos sausmiigi beediigi, peecballiites skumjas jo bija tik jautri un jauki + saacies PMS. seezu darbinaa juugendstila paviljonaa un ceru, ka paaries. loku kastiites. gribas ielist A vedera un tur palikt uz dzivi drosiba bet esmu liela stipra meitene. ljoti skaistas freezijas. daudz muminu lietu. jasanemas vakara aiziet uz jiujitzu.


ja redzat so zinu sodien 19.oktobrii (manaa istaja varda diena) drosi piekaapiet riga art noveau paviljona strelnieku iela ar kaut ko garsigu vai bez kaut ka garsiga jo man liekas ka es saksu raudat

ļoti interesanta diena... ar A. bijām uz Akvarium koncertu, tā varētu būt puse viņa dzimšanas dienas dāvanas. Pēctam ar A. un V. Bibelotā dzērām grādīgos, ēdām siļķes un marinētas figņas, V. dzēra tarhūnu, un spēlējām Amsterdamas kārtis ar Hot beibēm, ko man reiz atveda Annija. Normāli sadzēros, bet nebiju dzērusi vairāk nekā nedēļu. Ļoti jautri. Mašīnā ceļā uz A. mājām klausījāmies Silver Mt. Zion un citas lieliskas grupas. Nezināju, ka tie ir tie paši cilvēki kas Godspeed you! Black emperor. Bet tas nav pārsteidzoši. Bildējāmies zem liela urbja. Teicu, ka gribu vārda dienā biezas krāsainas zeķubikses vai kulonu, vai kilogramu marcipāna. Tagad domāju, ka ir citas lietas ko es gribētu, piemēram, 2000 sākuma digitālā mazā kamera ar zipeni. Ā, un ceturtais variants bija "A surprise!!". A. teica V., ka esot lūdzies dievam par tādu sievieti kā es, kas ir ļoti interesanti, visas braukšanas (vai arī nebraukšanas?) sakarā. Esmu atvērta visām iespējām. Aizmigām ap četriem, no rīta braucu uz darbu ar taxi. Naktī stundu pavadījām vadu, striķu un fireball žņaugos (is this TMI? -- man 5. novembrī RAA space -- matīsa ielā 8 -- būs erotiskās dzejas darbnīča, es praktizēju).

Šodien esmu darbā, pirmo reizi pārdevu lampu. Kājas nogurušas no augstpapēžu kurpēm. Mājās būs jāpārģērbjas un tad jātiek uz 1983 pēc velosipēda, ko atstāju tur pēc Atkāzām. Dievs dod, ka tas tur ir. Tad braukšu pie A., līdzi jāpaņem kūpināto kaulu gaļas zupas izlase, lai varu vārīt zupu un kompis, lai varu strādāt datora darbus klusumā un mierā tālu prom no centra. Sestdien svinu svētkus, būs jānopērk pudele tekilas un jāatrod kostīms.