Šodien rītu sāku ar diktātu latviešu valodā, jo šodien ir Valsts valodas diena!! Sveicu!! Man šķiet šajā pasākumā esmu piedalījos biežāk, kā nepiedalījusies, bet šogad diktāts likās ļoti ātrs. Vai arī mana roka ir palikusi lēnāka. Jebkurā gadījumā, jūtos ar sevi apmierināta un vēl pat neesmu brokastojusi.
Vēl no labām ziņām - kuru katru dienu N un L man piegādās veļasmašīnu. Ļoti priecājos par domu, ka man vairs nebūs jāizmanto laundromāta pakalpojumi. Protams, tur bija arī kaut kas romantisks sēdēt 1-1,5h skaļu veļasmašīnu ieskautam. Bieži lasīju grāmatu, bet tikpat bieži man gadījās runāties ar cilvēkiem. Atsevišķi izņēmumi ir bijuši interesanti, bet pārsvarā tomēr šīs interakcijas mani ir nogurdinājušas. Es negribu tādai lietai, kā drēbju mazgāšana, pievienot vienmēr socializēšanos. Vakar pepco ar mani pārdevēja sāka pārspriest diy idejas suņu pavadai (pēc būtības smukam striķim), kas bija nocenota pa 55 centiem. Ko man darīt? Es esmu praktisks cilvēks un, protams, uzreiz sāku ģenerēt ar viņu kopā idejas. BET kā viņa zināja, ka ar mani varēs TĀ parunāties?? Pēc tam rimi ārzemnieks man jautāja rekomendāciju alus izvēlei. Es tikai gāju garām. Agrāk šis nebija tik traki. Jūtos tā, it kā nejauši būtu atvērusi kaut kādu portālu. Man kaut kā šādi ir jau bijis tikai vēl vienu reizi dzīvē. Tas bija tolaik, kad tikko sāku dzīvot patstāvīgi līdz šķiet filosofijas 1.kursa beigām. Ļoti interesanti, kā šis viss šoreiz attīstīsies.
Tā kā veļasmašīna tomēr ir lielā sadzīves tehnika, tad attiecīgi man ir nepieciešams pārkārtot arī virtuvi. Šodien plānoju pārstumpt ledusskapi, ko neesmu darījusi, šķiet, kopš šeit sāku dzīvot. Tas noteikti būs fun. Pēc tam vakarā jābūt teātra haltūrā. Vēl, protams, būtu labi sākt izsūtīt CV lielos apjomos, jo galu galā apkures sezona ir sākusies. Šķiet, ka kaut ko varbūt vēl piemirstu, bet gan jau atcerēšos.
Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 74%
Pirmdiena bija jauka diena, jo sadzirdēju ieteikumu, ka ir jācieš, lai labi darītu to, ko tobrīd gribējās darīt. Tā darītājiem nav lemts būt kompānijā. To gan nevarētu pateikt kurš katrs un kā pagadās, lai ziņojums sistēmā saglabātos pareizi. Tīri normāli arī beigās sanāca, lai gan tobrīd vēl diži necietu. Man ir grūti būt nekustīgai to darot, redzēju kā daži sāka kustēties ar mani, lai gan vēroja mani tikai ar pakausi. Sajutos kā viena no ūdenszālēm kopīgā ūdenī. Turpmākās vairākas stundas turpināju atgādināt sev, ka man ir jācieš. Pēc pāris stundām arī sākās ciešanas, likās, ka beidzot nomiršu.
Tiklīdz atlabu no neprognozētajām ciešanām, devos pie ārstes, jo gribēju nosūtījumu uz alerģijām. Pēdējās nedēļās kasos. Kukaiņi tie noteikti nav, jo zinu kā ir, kad ir jebkuri no kukaiņiem. Kā izdzeru antihistamīnus, tā ir normāli. Analīzes varēšu nodot tikai pēc nedēļas, tāpēc gulēšana atkrīt. Teica, ka jaunākā no manām cistām, Ratkus, varētu būt no kādas infekcijas, kas kādreiz tikusi līdz smadzenēm. Domāju, ka tās ir muļķības, bet nosūtīja vēl pie neiroķirurga. Man pietiek ar jau esošajām cistām, cerams, ka tagad nebūs jāčakarējas arī ar šo jaunpienācēju. Vēl teica, ka man vajag pārbaudīt redzeslauku. Rīt pirmo reizi došos pie citas psihoterapeites.
Vakardien paveicu diezgan. Biju pirmo reizi ieklausīties kādā sievietē, ar kuru mums ir dīvaini daudz kopīgā, sākot no pieredzēm līdz atrašanās vietām un personvārdiem. Pēdējā laikā sāku vairāk izbaudīt to cilvēku klātbūtni, kuri agrāk saistīja mazāk. Vienkārši tāpēc, ka esmu vīlusies visos, kuru klātbūtne šķita vilinoša. Bijām pusdienot ar draudzeni, kurai jau kādu laiku cenšos stāstīt mazāk, jo spēju pareģot, ko viņa atbildēs un zināt, ka man tas nepatiks. Viņa ir pirmā, kurai atzinu, ka jau kādu laiku lūdzu Dievu aiziet, lai gan viss it kā ir kārtībā. Viņa atbildēja, ka viņai esot līdzīgi, bet tās gan jau esot tās planētas retrogrādā vai tamlīdzīgi. Gan jau arī fakts, ka neatceros pēdējo reizi, kad nemurgoju. Mani sapņi sen ir pazuduši, ir tikai murgi. Esmu ļoti vīlusies tik daudzos, un man joprojām sāp, lai gan viņi vairs nerūp. Iepriecina gan tas, ka vilšanās uzkurina un atbrīvo. Pieļauju, pēc pabēdāšanās būšu spējīga visu rūgtumu translēt jaunās vērtībās vēlreiz. Līdz vēlam vakaram elpošana bija sliktāka. Lai atbrīvotu vietu dzīvoklī briketēm, nācās daudz ko mest ārā. Laikam esmu kļuvusi par vācēju, jo piepildīju trīs miskastes un joprojām ir ko kārtot. Depozīta arī daudz, bet tuvākais depozīta punkts tagad ir tālāk.
Mēnešreizes vasarā bija katru mēnesi, bet atkal vairs nav. Gaidu, gaidu, kad atnāks, bet nenāk. Vienmēr, kad iztrūkst, liekas, ka emocionālās svārstības tāpat ir, tikai skumjākas. Ja sākas, tad drīzāk izjūtu enerģijas pieplūdi, it kā būtu kaut ko paņēmusi un kļūstu ļoti produktīva. Šodien jūtos ļoti nelaimīga. Miegs ir ļoti nekvalitatīvs, un ar kasīšanos iemigt ir izaicinoši. No miega zālēm nevis vienkārši murgoju, bet murgoju drudžaini un pa vairākiem murgiem pēc kārtas. Reti raudu, bet šovakar apraudājos, jo visticamāk mūžīgi būšu viena un nekad neko nesasniegšu. Pašlaik ciešanas mani nekur tālu neaizved, šodien neesmu paveikusi gandrīz neko no tā, kas šķita svarīgākais man pašai. Visdrīzāk, cerams pēc pāris dienām vai nedēļas rakstīšu pilnīgu pretstatu šim. Sestdien došos apciemot krēslu zagli, vismaz tas ir jauki.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
skumji
