|
Thursday, August 27th, 2026
Wednesday, August 26th, 2026
jan09
|
1:13p
ppdl
praktiski prāti domā līdzīgi:
Ko darīt?
1. Lai efektīvāk izmantotu resursus, apvienot AST un ST.
2. Pēc iespējas ātrāk visas AST gaisvada līnijas, kas ir mežā, nomainīt ar kabeļiem.
3. Nodrošināt, lai visi mazie elektroenerģijas ražotāji, varētu strādāt lokāli.
4. Iesaistīties energokopienu veidošanā.
5. Pārskatīt prioritātes , priekšroku dodot investīcijām, lai nodrošinātu klientus ar nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi. (Nevajadzēja būt prioritātei visu klientu skaitītāju pārvietošanai ārpus telpas, jo tā nebija problēma. Prioritātei vajadzēja būt, lai strāva vienmēr līdz skaitītājam nonāktu.)
https://www.la.lv/mes-maksajam-pietiekami-augstus-tarifus-siltumenergetikis-pec-vetras-prasa-godigi-izvertet-kur-paliek-nauda
|
jan09
|
8:04a
dr
dienas raksts:
“Cik gadā pelna (bruto) tie “Sadales tīkla” darbinieki, kuri strādāja, lai novērstu vētras sekas? Piemēram, elektrotehniķis – 20 400 EUR, trašu tīrītājs (spec.tehnikas vadītājs) – 20 280 EUR, autoiekrāvēja vad. – 18 600 EUR. Avots – ST mājas lapā šobrīd esošie sludinājumi (ņēmu range augstāko skaitli, būsim optimistiski).
Tagad par cilvēkiem baltos pletkreklos, kuri izmaksā daudz vairāk un kuri dzen ST parādos (šobrīd – ~360 miljoni EUR). Valde (atbild par uzņēmuma darbību) un padome (teorētiski pārstāv pilsoņu, kā īpašnieku intereses uzraugot valdi):
8 personas, kuras gadā izmaksā 1.13 miljonus EUR jeb 55 elekrotehniķus.
Jautājums – kāpēc vajag 8 cilvēkus valdē un padomē? Turklāt, Latvenergo, kas ir Sadales tīklu īpašnieks, tas tikai savāc jebkādu peļņu un, protams, ka arī Latvenergo ir sava valde un padome (10 gab, citi cilvēki). Augstsprieguma tīkls? Vēl viena valde un padome – 7 gab. Un cik vēl citu mazāka kalibra priekšnieku un puspriekšnieķeļu?
Piedodiet, atvainojiet, bet mēs vairs nevaram atļauties uzturēt šādas dzīres mēra laikā, kurā cilvēki ir bez elektrības vairāk nekā diennakti un kuriem dirš uz galvas, ka paši vainīgi, kāpēc ģeneratorus nav nopirkuši, tak paņem ātro kredītu un parūpējies par sevi, lumpeni, ne gaudo.
Nodokļus maksā? Ā, nu paldies, mēs, valde un padome, knapi galus velkam kopā.”
https://www.la.lv/viens-sadales-tikls-valdes-loceklis-gada-izmaksa-tikpat-cik-55-elektrotehniki-cik-nopelna-laudis-kas-sajas-dienas-mums-atgriez-elektribu?
/nu labā EU/EK tak teica, ka Latvenergo ir ļauns monopolists, un to vajag sadalīt, par ko sūdzēties? katrs sadalītais uzņēmums nāk ar savu vadību un kantori, un attiecīgi katrs kWh nāk ar jaunu uzcenojumu ;)
|
jan09
|
7:38a
jv
jaunas virsotnes
renewables jau ir vakardiena, jaunais pieprasījums ir pēc datu centru speciālistiem.
esmu bijis tikai vienā jaunā bankas datu centrā, attiecīgi tehniski zinu maz par viņiem, bet - tajā centrā liela uzmanība un nauda tika pievērsta biodiversitātei (lai ko tas arī nozīmētu) - tb dabai aiz sienas, krūmiem, dīķim, pīlēm, kas dzīvo teritorijā.
ko es mazliet nesaprotu pie šo centru konstruēšanas - kādēļ aiz sienas (vai žoga) neuzlikt peldbaseinu vai siltumnīcu, lai izmantotu centru saražoto siltumu?
|
divdabis
|
12:28a
es varbūt nerakstu, bet cītīgi lasu.
|
Tuesday, August 25th, 2026
amuks262
|
5:01p
Otrdiena, 25. augusts, Mainca
Sveiki Cibā!
Kopš Aribella ir prom, doma, ka pēc 3 dienām nāksies pamest Maincu ir kļuvusi vēl biedējošāka. Es nevaru arī pastrādāt. Pirms divām dienām man likās, ka ir traki - skatījos rīlus IG, bet nenojautu, ka būs vēl trakāk - nāksies lejupielādēt HER. Nolēmu, ka taču esmu daļa no visas jaunās pasaules un tā ir liela mūsu laika burvība sakontaktēties ar sveišiniekiem internetā. Mani senčusenči tādu iespēju pat nevarēja iztēloties, man ir jāizmanto šis dabas dotais brīnums un jāsatiek kāds, ar ko fiksi pakliedēt vientulību. Un vienmēr kā pašcieņas attaisnojums palīdz mani geju draugi un Grainderis. Manā dzīvē bija daudzas dienas, kurās vienkārši vēlējos būt gejs Grainderī. Un mīļīe! Kopš vakardienas sapnis ir piepildīts. Nu esmu lesbiete HER. Jau vakar vakarā pie manis atbrauca Alice. Viņa ir trans sieviete, kurai priekšā ir skaidrs mērķis. Viņas plānos ir vismaz 10 ķirurģiskās operācijas, no kurām trīs jau ir paveiktas. Viņa strādā par ķīmijas laboranti, daudz pelna, brauc ar vecu, sagrabējušu auto, ilgojas pēc mīlestības un regulāri iet uz skaistumkopšanas procedūrām. Brīnišķīgs tips, tieši manā gaumē ar visu savu savdabību. Alice patiešām ļoti ilgojas pēc mīlestības, un es diezgan ātri pamanīju, ka viņa sāk izturēties arvien sapņaināk. Man tādu sajūtu nebija. Nolēmu, ka pavadīsim lielisku nakti, bet neaudzēsim ziedus, jo es tāpat pēc 3 dienām braukšu prom un nevēlos viņu sāpināt. Lai gan tagad, kad Alice ir prom, apšaubu pati sevi. Negribas drāmu un sirdsapziņas pārmetumus, bet tomēr gribas tieši to. Viņa vakarnakt ieradās ap 21.30. Mēs uzreiz devāmies uz veikalu, nopirkām biezpienu, bezkaloriju garšvielas "salted caramel" un "chocolate chip cookies", mellenes, smūtiju un želejkončas. Tad gājām uz kalnu pīpēt kāsi. Daudz smējāmies, gājām pie manis. Norunājām līdz četriem rītā, bijām nogurušas, gājām gulēt. Nākamajā rītā skatījāmies vācu "Saimnieks meklē sievu", dzērām kafiju un braucām uz centru meklēt jaunas bezkaloriju garšvielu garšas. Pa ceļām atgriezām slimnīcā Aribellas kruķus. Tad bijām C&A, nopirkām viņai jaunu mēteli. Tā pašpārliecinātība, kas uzauga viņas acīs bija tīrs dabas skaistums, jauna piedzimšana. Viņa spoguļojās un es fotogrāfēju. Es novēlu viņai piedzīvot daudz jaunu, skaistu mēteļu. Pieauga sajūta, ka negribas, lai diena beidzas. Un tā ir baisa sajūta. Itkā tev kāds grasītos atņemt roku, itkā tev tūliņ būtu jālien atpakaļ ledusaukstā ūdenī. Vienojāmies, ka aiziesim uz kebabu, ko rekomendēja viņas bijusī. Runājām par politiku, Alice šķita arvien brīvāka un vieglāka. Un man sāka palikt arvien grūtāk un grūtāk. Tad gājām uz mašīnu un viņa centās mani pierunāt braukt pie viņas. Viņa stāstīja par visām savām neatvērtajām bezkaloriju garšvielu burciņām, proteīna kafijām, cigarešu paciņām, kāšiem un maizes cepšanas rīkiem. Viņa stāstīja, ka dzīvo viena un viņai ir tik daudz pledu, ka būtu pilnīgi žēl, ja es neatbrauktu. Tomēr katram piedāvājumam es atradu arvien jaunu attaisnojumu. Viņa teica, ka dos man ritalīnu, lai varu uzrakstīt savas esejas. Tad uzreiz padevos un piekritu, bet tālāk viņā kaut kas noraustījās, un viņa izspļāva: "Ak, bet es negribu tev traucēt eseju rakstīšanu." Un šoreiz es neatbildēju ar "tu netraucētu". Es vienkārši turēju sakostus vaigus un neko neteicu. Viņa mani atveda mājās. Jā, es jūtos vientuļi, bet šķiet, ka varēšu nogrūst to darbos. Ir rudens, iedegšu sveci. 50:10. Neskatīšos telefonā, koncentrēšos un rīt no rīta iešu uz mākslas muzeju. Jāiztīra šī piesmakusī lesbiskā dvēsele.
current mood:  indifferent
current music: The Smiths - Meat is murder
|
slepena
|
3:19p
esmu vilcienā, kas ož kā mīzeļi un Nīderlande. tek dzeltenīga straumīte no pāra ar ratiņiem vai viņiem aizmugurē sēdošā čaļa saulesbrillēs. sapūtos ar pēdējo pilienu fermonu, lai mazāk būtu jājūt.
pārrašanās mājās kļūst grūtākas. visi strādā daudz un neko nenopelna. brīvdienas nevar paņemt, vismaz ne laikam ar mani. bijām vākt dzīvokli. viss (burtiski viss!) peļu sūdos. tualetes spaiņi samarinējuši sūdus čurās. kārtīgās kaudzēs samestās, nekad neizmestās piena pudeles un cigarešu paciņas. grīdas linolejs apaudzis ar piķi. piķis radies no ar asinīm strutojošās kājas. cilvēkam nerūpēja vairs nekas, ne linolejs, ne pats. ābelei viņš rūpēja, bet viņam nerūpēja viņš. nevar izglābt nevienu, kurš negrib palīdzēt sev.
tā arī linoleji apaug ar piķi. tad, pēc nāves, ierodas radinieki, kas nelikās ne zinis par viņu ne dzīvu, ne mirstošu. izārda visu jau esošo bardaku, lai atrastu pensionāra noslēpto, bērēm krāto naudu. viņi rakās un meklēja to naudu kā žurkas, netraucēja pat grīdas ar piķi. netraucēja smaka, kurā ko censties darīt iespējams tikai vemstoties, maskās un cimdos. viņi izrāva ledusskapi no kontaktligzdas, atvēra vaļā durvis un atstāja pūt un smirdēt. tāpat kā radinieki atstāja viņu pūt un smirdēt, tāpat kā pagasts vai sociālie darbinieki, nepildot savu darbu, atstāja viņu pūt, smirdēt un mirt. beigās vākt citu sūdus nācās mums ar ozolu, kā jau ierasts. pat mēs nespējām ar visu tikt galā. vispār, nejau mums arī vajadzētu.
drīz pārradīšos atpakaļ pilsētā. tur cilvēki nezinās par gangrēnas marinādi, kurā kliegdama, spiegdama un vemstīdamās metu ārā segas un spilvenus, kuros viņš nomira. iešu pa ielu smaržodama kā versače! gultu viņš nebija izmantojis gadu minimums, viņš nomira, kur dzīvoja un gulēja - atzveltnes krēslā pretī televizoram, blakus logam. policisti vāca viņa līķi vemstīdamies. vēl neredzēju viņa kapus. es pārradīšos un turpināšu dārgmetālus un dārgakmeņus, līdz dziļākajām dvēseles vārpstiņām sasūkusies ar gangrēnu.
kad biju pavisam maza, vēl gribēju izaugt par plastisko ķirurģi, biju ģimenes māsiņa. masēju visiem muguras, pēdas. atviegloju slimojošo ikdienu ar nesāpīgam, bezzilumu potēm. tad gangrēna bija manas ābeles ābeles ābelei. viņa nekad nemīlēja ne mani, ne ābeli, ne ābeles ābeli. mūsu ābolus viņa neatzina, bet tieši tie āboli beigās aprūpēja viņu ilgi pirms viņas nāves. tā bija mana pirmā saskarsme ar gangrēnu, es devos masēt viņas pēdas. uz mirkli arī mazliet palīdzēja pašsajūtai, varbūt uzlabojās asinsrite. šķita, ka viņa varbūt sāk mūs atzīt. tad viņa nomira.
kādu nedēļu atpakaļ miegā man iedzēla lapsene, pēdā. tikai nesen beidza kasīties. tajā pašā kājā, kuru šogad būšot jaoperē. viena vēl šodien vilcienā mani aplidoja. stulbās mušas arī, savas mušu plaukstas aizdomīgi berzēdamas, neliek mani mierā. dzīvoklī ielido pa vienai un terorizē mani līdz pienāk to dabīgā nāve. situ nost, bet nekad nenositu. viņas kā sūdus saož manī sasēdušās gangrēnas partikulas. tās saož manas neizlietās asaras un neizskumušās skumjas, saož manu ikdienis augošo vēlmi sasniegt visaugstāko neatkarību. gribu būt tik neatkarīga, cik neatkarīgu neviens vēl nav redzējis! tāpēc viņas neliek mani mierā. viņas saož manu vēlmi būt vienai, kaut nevienam pēc manas nāves nebūtu jāvāc mani sūdi, kaut neviena galašas neliptu pie mana piķa.
vienu dienu iegrimu domās par vienu no mušām un, taisīdamās iziet no mājām, sadusmojos. pārņemta ar manā prātā notiekošajām diskusijām un mēmajiem psihiem, neaprēķinādama enerģiju, neapzināti atvēzēju roku pret durvīm un safīrs aizlidoja pa gaisu. nokrita blakus podam ar atvērto vāku, kas ir veiksmīgakā neveiksme pēdējā laikā. gredzens, ko neesmu novilkusi gadiem, kā forma ir saliekusies un pielāgojusies manam nesaudzējošajam dzīvesveidam un pirkstu siltumam, saplīsa. mans saplīsušais zelta orgāns gaida savu operāciju manā krājkasē. esmu atsākusi ģērbt krūšturus, bet tāpat jūtos kaila
|
jan09
|
6:34a
di
dienas intervija:
"Ir divi veidi, kā padarīt pasauli labāku. Pirmkārt, to nepadarīt sliktāku, otrkārt, to uzlabot.
- Nevarēsim izvairīties no lēmumiem par "Rail Baltica". Šobrīd mana sajūta ir tāda, ka to nevajadzēja sākt būvēt, bet kaimiņi jau ir ieguldījuši daudz naudas. Sabiedrība ilgstoši ir maldināta. Cilvēkiem, kas strādāja vadošos amatos institūcijās, kas nodarbojās ar projekta pārvaldību, nevajadzētu ieņemt augstus amatus sabiedriskajā sektorā. Es jūtos pievilts gluži personiski, jo publiski izteicos par šo tēmu un neapzināti maldināju citus. Nebija mana atbildība rēķināt izmaksas, bet to, ka tiek stāstītas pasaciņas, varēja pārliecināties dažu minūšu laikā ar "Google" palīdzību. To, ka es to neizdarīju, vērtēju kā vienu no savām lielākajām kļūdām pēdējā desmitgadē.
- Samazināt lielos nodokļus pašlaik nav un arī nebūs reāli. Te pat var lietot vārdu - praktiski nekad, jo pašlaik 90. gadu dzimstības krituma atbalsis jau ir redzamas paaudzē, kas ir ap 35 gadu vecumu, un 30-40 gadi ir ekonomiski vērtīgākais cilvēku dzīves laiks.
- Francijā ir tāds teiciens, ka vīna bizness ir ļoti vienkāršs, grūti ir tikai pirmie 200 gadi. Ir jāpaiet ļoti ilgam laikam, lai sociālās apdrošināšanas politika sevi apliecinātu, jo ir jāņem vērā visu paaudžu intereses.
- Lai cilvēkiem būtu ko ēst, viņiem būs kaut kas jāpiemaksā pie pensijām no valsts nodokļu ieņēmumiem. Tas ir lielākais Latvijas ilgtermiņa izaicinājums, nevis tikai aizsardzība. Tāpat var sašust, ka reģionos tiek aizvērtas skolas vai slimnīcas, bet, ja mēs salīdzinām ar šāda līmeņa izaicinājumiem, tad tas būs jādara tā vai tā.
- Latvijā nav un nebūs pietiekami daudz cilvēku 42 attīstības centriem. Līdz ar to nepieciešamība pārējai valstij šīs vietas subsidēt samazināsies. Nebūs skolas vispār bez skolēniem. Iespējams, ka daļa valsts ceļu tiks nodoti pašvaldībām vai varbūt pat uzņēmējiem. Viens no slaveniem ciniskiem ekonomistu citātiem ir: "Tas, kas nevar turpināties mūžīgi, neturpināsies.""
https://jauns.lv/raksts/bizness/725329-ekonomists-peteris-strautins-cilveku-domasanu-ietekme-stasti-ko-vini-lasijusi-berniba-par-sunu-ciemu-un-laimes-laci
|
adinkra
|
8:29a
Kaimiņi rajonā ieviesuši gailīti mājsaimniecībā. Tā nu viņš tur vokalizē, bet, ja mans kaimiņš nebūtu teicis, ka tas gailītis, es vēl ilgi neiedomātos.
Visdrīzāk tas ir bēbis, nupat starp visiem tiem ķē ķē ļē ļē sāk parādīties arī pa kikerigāā :D
Jāsmejas katrreiz, kad dzirdu.
|
pretzel
|
6:43a
- 20 kg
ļoti ilgi biju iekš obesity class II, tad ļoti ilgu laiku biju obesity class I. tagad beidzot esmu overweight kategorijā. laikam āķis ir beidzot lūpā, es sāku saprast, ka tajā visā ir savs kaifs. daru visu pati, pielietojot veco labo "mazāk rij un vairāk kusties" metodi. visvairāk priecājos par to, ka saldumus vairs neēdu praktiski nemaz. neko sev neesmu aizliegusi, kādreiz varu kādu šokolādes gabaliņu apēst, vnk neprasās. ir tāda sajūta, ka kaut kas ir mainījies manās garšas kārpiņās. ja kaut ko vispār kārojas, tad kaut ko no zivtiņām... humuss uz ķelmēnu rupjmaizes... man vispār garšo vienkāršs, mājās pagatavots ēdiens. patiesībā visu to pašu ēdu, ko vienmēr esmu ēdusi, tikai daudz mazāk - 55. kumoss garšas ziņā ne ar ko neatšķiras no 5. kumosa. starp citu.
man ļoti palīdz tas, ka iztēlojos, patiešām savā galvā mēģinu uzburt, kā nez dzīvo cilvēki, kuri , manuprāt, gan skaisti dzīvo, gan skaisti izskatās, piemēram: https://www.youtube.com/shorts/5fOrL0tdWLA
ir daudz vieglāk kustēties. no 110 kg laikiem atceros sajūtu, ka veļos kā bumbiņa, nevis eju.
no negatīvā - man vairs nekas īsti neder, viss kļuvis par lielu, maisveidīgs. jaunas drēbes nepērku, jo ceru, ka šis vēl nav viss. tagad mans vecums ir nolasāms, paskatoties uz ādu, kas ir man uz kakla, kā dēļ gribas nēsāt bītlenes, šalles.
ja šo lasa kāds, kuram ir grūti šobrīd noticēt, ka var būt arī citādi... es apsolu, ka var. es patiešām ļoti ilgi nēsāju sev līdzi lielu svaru un neticēju. citi man ticēja, bet kāds no tā labums, ja es pati neticēju? tas notiks tad, kad tam jānotiek, nevis tad, kad citi pat ja saudzīgi, bet tomēr piebikstīs, ka "klau, tā vairs nevar, kaut kam ir jāmainās...".
man patīk domāt, ka tajā visā ir iesaistīts arī kaut kas tāds mistisks (varētu pat teikt, ka haruki-murakamisks), ne gluži ar prātu izskaidrojams.
|
|
