amuks262's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 2 most recent journal entries recorded in amuks262's LiveJournal:

    Sunday, September 27th, 2026
    9:54 am
    Svētdiena, 27. septembris. Cēsis.
    Esmu Ruckas muižā. Man blakus guļ Alise un beidzot ir svētdiena - brīvdiena. Alise brauks prom otrdien. Ir traki. Gluži kā precēts pāris, kur mīlestība jau sen pazudusi. Bet starp mums tā vienkārši nekad nav bijusi. Un man likās, ka es varu būt ar kādu, kuru vienkārši nemīlu, domāju, ka manī ir driskas svētuma, labuma, skaistuma un no tā visa es varēšu salipināt kopā kaut ko, kas turēsies un augs, bet nē. Ja nav, tad nav. Es jūtos ļauna. Piemēram, šorīt. Jau vakar vakarā ļoti uzkrītoši ar lielām mutes kustībām paziņoju, ka rīt vēlos izgulēties. Pulkstenis is 9.00 un es jau dzirdu kā viņa slampē pa istabu. Nu kas tas par sviestu. Es gribēju izgulēties. Un ar mīlestību to visu pieņemt ir vieglāk. Bez mīlestības es jūtos kā ļaunā pamāte. Un Alise nav viegls cilvēks. Viņa vēlas uzmanību visu laiku. Piemēram, tagad viņa guļ man blakus un blenž man sejā. Un bieži mirkšķina, lai tik es paskatītos uz viņu. Un nē, es neskatīšos. Es rakstu Cibas ierakstu. Cēsīs ir rudens, vēlos ieiet dušā, un iet staigāties. Aizvakar palikām Jūrmalā. Staigājāmies naktī pa gluži izslaucīto pilsētu. Es dziedāju Friday Night līdz apraudājos. Vairs nekad. Vairs nekad.

    Current Mood: disappointed
    Current Music: Johann Sebastian Bach - Air
    Tuesday, August 25th, 2026
    5:01 pm
    Otrdiena, 25. augusts, Mainca
    Sveiki Cibā!
    Kopš Aribella ir prom, doma, ka pēc 3 dienām nāksies pamest Maincu ir kļuvusi vēl biedējošāka. Es nevaru arī pastrādāt. Pirms divām dienām man likās, ka ir traki - skatījos rīlus IG, bet nenojautu, ka būs vēl trakāk - nāksies lejupielādēt HER. Nolēmu, ka taču esmu daļa no visas jaunās pasaules un tā ir liela mūsu laika burvība sakontaktēties ar sveišiniekiem internetā. Mani senčusenči tādu iespēju pat nevarēja iztēloties, man ir jāizmanto šis dabas dotais brīnums un jāsatiek kāds, ar ko fiksi pakliedēt vientulību. Un vienmēr kā pašcieņas attaisnojums palīdz mani geju draugi un Grainderis. Manā dzīvē bija daudzas dienas, kurās vienkārši vēlējos būt gejs Grainderī. Un mīļīe! Kopš vakardienas sapnis ir piepildīts. Nu esmu lesbiete HER. Jau vakar vakarā pie manis atbrauca Alice. Viņa ir trans sieviete, kurai priekšā ir skaidrs mērķis. Viņas plānos ir vismaz 10 ķirurģiskās operācijas, no kurām trīs jau ir paveiktas. Viņa strādā par ķīmijas laboranti, daudz pelna, brauc ar vecu, sagrabējušu auto, ilgojas pēc mīlestības un regulāri iet uz skaistumkopšanas procedūrām. Brīnišķīgs tips, tieši manā gaumē ar visu savu savdabību. Alice patiešām ļoti ilgojas pēc mīlestības, un es diezgan ātri pamanīju, ka viņa sāk izturēties arvien sapņaināk. Man tādu sajūtu nebija. Nolēmu, ka pavadīsim lielisku nakti, bet neaudzēsim ziedus, jo es tāpat pēc 3 dienām braukšu prom un nevēlos viņu sāpināt. Lai gan tagad, kad Alice ir prom, apšaubu pati sevi. Negribas drāmu un sirdsapziņas pārmetumus, bet tomēr gribas tieši to. Viņa vakarnakt ieradās ap 21.30. Mēs uzreiz devāmies uz veikalu, nopirkām biezpienu, bezkaloriju garšvielas "salted caramel" un "chocolate chip cookies", mellenes, smūtiju un želejkončas. Tad gājām uz kalnu pīpēt kāsi. Daudz smējāmies, gājām pie manis. Norunājām līdz četriem rītā, bijām nogurušas, gājām gulēt. Nākamajā rītā skatījāmies vācu "Saimnieks meklē sievu", dzērām kafiju un braucām uz centru meklēt jaunas bezkaloriju garšvielu garšas. Pa ceļām atgriezām slimnīcā Aribellas kruķus. Tad bijām C&A, nopirkām viņai jaunu mēteli. Tā pašpārliecinātība, kas uzauga viņas acīs bija tīrs dabas skaistums, jauna piedzimšana. Viņa spoguļojās un es fotogrāfēju. Es novēlu viņai piedzīvot daudz jaunu, skaistu mēteļu. Pieauga sajūta, ka negribas, lai diena beidzas. Un tā ir baisa sajūta. Itkā tev kāds grasītos atņemt roku, itkā tev tūliņ būtu jālien atpakaļ ledusaukstā ūdenī. Vienojāmies, ka aiziesim uz kebabu, ko rekomendēja viņas bijusī. Runājām par politiku, Alice šķita arvien brīvāka un vieglāka. Un man sāka palikt arvien grūtāk un grūtāk. Tad gājām uz mašīnu un viņa centās mani pierunāt braukt pie viņas. Viņa stāstīja par visām savām neatvērtajām bezkaloriju garšvielu burciņām, proteīna kafijām, cigarešu paciņām, kāšiem un maizes cepšanas rīkiem. Viņa stāstīja, ka dzīvo viena un viņai ir tik daudz pledu, ka būtu pilnīgi žēl, ja es neatbrauktu. Tomēr katram piedāvājumam es atradu arvien jaunu attaisnojumu. Viņa teica, ka dos man ritalīnu, lai varu uzrakstīt savas esejas. Tad uzreiz padevos un piekritu, bet tālāk viņā kaut kas noraustījās, un viņa izspļāva: "Ak, bet es negribu tev traucēt eseju rakstīšanu." Un šoreiz es neatbildēju ar "tu netraucētu". Es vienkārši turēju sakostus vaigus un neko neteicu. Viņa mani atveda mājās. Jā, es jūtos vientuļi, bet šķiet, ka varēšu nogrūst to darbos. Ir rudens, iedegšu sveci. 50:10. Neskatīšos telefonā, koncentrēšos un rīt no rīta iešu uz mākslas muzeju. Jāiztīra šī piesmakusī lesbiskā dvēsele.

    Current Mood: indifferent
    Current Music: The Smiths - Meat is murder
My Website   About Sviesta Ciba