Garastāvoklis:	disappointed
Mūzika:	Johann Sebastian Bach - Air

Svētdiena, 27. septembris. Cēsis.
Esmu Ruckas muižā. Man blakus guļ Alise un beidzot ir svētdiena - brīvdiena. Alise brauks prom otrdien. Ir traki. Gluži kā precēts pāris, kur mīlestība jau sen pazudusi. Bet starp mums tā vienkārši nekad nav bijusi. Un man likās, ka es varu būt ar kādu, kuru vienkārši nemīlu, domāju, ka manī ir driskas svētuma, labuma, skaistuma un no tā visa es varēšu salipināt kopā kaut ko, kas turēsies un augs, bet nē. Ja nav, tad nav. Es jūtos ļauna. Piemēram, šorīt. Jau vakar vakarā ļoti uzkrītoši ar lielām mutes kustībām paziņoju, ka rīt vēlos izgulēties. Pulkstenis is 9.00 un es jau dzirdu kā viņa slampē pa istabu. Nu kas tas par sviestu. Es gribēju izgulēties. Un ar mīlestību to visu pieņemt ir vieglāk. Bez mīlestības es jūtos kā ļaunā pamāte. Un Alise nav viegls cilvēks. Viņa vēlas uzmanību visu laiku. Piemēram, tagad viņa guļ man blakus un blenž man sejā. Un bieži mirkšķina, lai tik es paskatītos uz viņu. Un nē, es neskatīšos. Es rakstu Cibas ierakstu. Cēsīs ir rudens, vēlos ieiet dušā, un iet staigāties. Aizvakar palikām Jūrmalā. Staigājāmies naktī pa gluži izslaucīto pilsētu. Es dziedāju Friday Night līdz apraudājos. Vairs nekad. Vairs nekad.