Atcerējos;>
Visā tai vīramāšu lietā kaut kas ir;>
21.12. braucu mājās pārpildītā trambulī. Vienā pieturā iekāpj 3 pusauga skuķi, viena tūliņ iemetas sēdēt tai priekšējā invalīdu-bērnu beņķī, pārējās nostājas blakus. Tai pat pieturā kā pēdējais ieraušas pavecs onkulis un palūdz (jā, palūdz, pie kam pieklājīgi, neuzbraucot), lai šo palaižot apsēsties, jo esot grūši stāvēt. Skuķi zvaigājot pasūta šo bekot: viņām ar neesot nekāda prieka stāvēt un vispār - dzert vaig mazāk. Protams, sarunā tūliņ iesaistījās visādi babuļi: sak, nav smuki tā darīt. Babuļi tika pasūtīti vēl sirsnīgāk. Un tajā brīdī es gluži neapzināti paliecos uz priekšu, lai kārtīgi nopētītu tos meitukus un IEGAUMĒTU viņu feisus, nodomājot: "Nu, nu, ta tik lai Juniors kādu dien atved man tevi atrādīt, tad es tev TĀDU jautru dzīvi sarīkošu, TĀDU jautru dzīvi!" Nja, līdz šim nebiju pie sevis tādas lietas ievērojusi;>