Smalkās kaites
Reizēm iemetu acis kādā no daudzām TV skatāmām kriminālhronikām un apskaužu viņas - tās sievietes +/- manā vecumā - taukainiem, izspūrušiem matiem, aplupušiem nagiem, reibuma aizmiglotām acīm.
Jo viņas dzīvo vienkārši, neiespringstot.
Viņas nesūta savus CV uz smalkām firmām un neraud pēc tam, kad atbilde nav tāda, kā cerēts - aiziet līdz tuvākam tirgum un atrod banānu pārdevējas darbu.
Viņas nenoskata katru "piecērtošo" vīrieti ar rentgena skatienu "vai būs gana labs/tīrīgs/rūpīgs/gudrs/uzvedīgs" - dzīvo ar to, kas pietusējis ("nu i kas, ka dzer, varētu padomāt, ka es pati svētā; nu i kas, ka sit, tak pavisam nenosit").
Viņas nepērk kaķim speciālu pārtiku "ne lētāku par..." - pamet to, kas no vakariņām atlicis, sak, nav jau nekāds princis.
Un man ir tādas nelāgas aizdomas, ka viņas ir daudz, daudz laimīgākas par mums - "kārtīgajām": ar pusizmaksāto dzīvokli, kredītkartēm makā, personisko frizieri/masieri/zobārstu/manikīru, izlutinātajiem bērniem/kaķiem, periodiskajām neirozēm, smalkajām diētām un brendotajiem maiķīšiem.

Tikai viens - vismaz es laikam gan nespētu tā pavisam vienkārši, neiespringstot dzīvot, nu nemāku vairs.