Manuprāt...
vēsture vispār nav nekāda zinātne, tā - subjektīvas versijas par tēmu. Kā tai nemirstīgā unpy piemērā (tb ne jau unpy ir nemirstīgs, bet piemērs, protams;)) par cūkas zādzību Pampāļu pagastā pirms pārs nedēļām: it kā visas darbojošās personas zināmas, motīvi un fakti noskaidroti, tak tāpat nekas līdz galam nav skaidrs. Un ko tur runāt par 10, 20, 65 vai 200 gadus seniem notikumiem?
"Bet NoPelniemBagāti vēsturnieki..." - jūs teiksiet. Ha! Un vēlvienreiz HA! Ir tāda bildīte, kas sastāv no miljonpadsmit ķiņķēziņiem. Bet ir ļaudis, kas saka - tur 2 delfīni redzami. Nu nevaru es tos delfīnus ieraudzīt, lai kā acis pārgrieztu! Ne-va-ru! Un tad tie pārējie smejas un saka, ka es losene. Bet ja nu man būtu 2 augstākās izglītības un doktora grāds ķiņķēziņu pētīšanā, m? Un tad es saku - nifiga tur delfīnu nav! Uz psihušku jūs - kretīnus, kam rēgojas! Un tā arī paliktu, kamēr uzrastos kāds ar 3 atestātiem un akadēmiķa grādu un pārdebatētu mani;> Tak što viss ir subjektīvs;)


Un brīžam man rodas aizdomas, ka ar fiziku, ķīmiju un matemātiku arī tās lietas īsteni tīras nav...;>