Ja ir kaut kas, kas mani padara reāli niknu, tad bezbērnu ļautiņu teksti, kuros par bērniem tiek rakstīts kā par tādiem mājdzīvniekiem, par milzīgu traucēkli, bremzi un sazin vai ko. Un ne jau par kādiem svešiem brēkuļiem tramvajā, bet Saviem Potenciālajiem bērniem. Tad man patiešām gribas iekomentēt tikai vienu vārdu: "Zoss!" vai "Kretīns!"
Kaut gan patiesībā tā ir visas sabiedrības attieksme: sak, grūtniecība ir kaut kas leprai līdzīgs; sieviete stāvoklī "Pati vainīga, DURA! Un majta arī, jo noteikti tas ir Plāns ka ieriebt kādam bikšainim!"; a bērni tas vispār ir užass un lielākā nelaime.
Bet ticiet-neticiet: bērni tas ir visforšākais, kas var būt! Un dod Dies' Jums to uzzināt:)