Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2006-08-22 10:09:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kaitīgo dainu vācelīte;)
Kā zināms (tb presē un grāmatās tā tiek rakstīts): latvisko dzīvesziņu veido tautas dziesmas. Sākot no dzimšanas un "silītes" un beidzot ar 80 gadu jubileju un bērēm vienmēr tiek skandētas un skandētas kādas dainas. Un tās arī pašos pamatos sačakarē katram īstenam latvietim dzīvi!
Uzreiz brīdinu: šeitan es tikai par savām indespudelēm rakstīšu, jo par visiem un katru es nudien nevaru zināt! Bet šīs divas četrrindes jau arī ir makten populāras un ļoti kaitīgas.
1)"Dod, Dieviņi, tā nomirt,
Kā nomira Tēvs, māmiņa:
Tēvs nomira ecēdams,
Māte - maizi mīcīdama."

Nē, nu kas gan var būt skaistāk - iet, kamēr iekrīt ar ģīmi vagā un gatavs! Strādāt, sākot no brīža, kad kājām tipelē, līdz brīdim, kamēr vairs nekust. Strādāt ar pilnu spēku, kamēr dzīslas plīst. Sestdien piemauties, svētdien izgulēties, aizvilkt uz baznīcu un pirmdien atkal visu no gala. Bez atpūtas, par dajebkādu atalgojumu, ka tikai strādāt!
A zinat, kāda būtu kādiem nebūt itāļiem-spāņiem tā tautasdziesma? M?
Māte mira, drāzdamās,
Tēv ar alu aizrijās!"

Un kāpēc? Lūk tāpēc, ka viņi prot dzīvot priecīgi... Nevis tikai vergodami.
2)"Dod, Dieviņi, kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt!"

Tipiska Lielā Latvju Cietēja himna. Ne mēs mākam "mīļi lūgt", nedz arī dāvanas ar prieku pieņemt: uzreiz domājam - kā tik tam dāvinātājam/devējam pretī kaut ko iedot, kā tik atdarīt (atdoties, khekhe;))! Un viena brīdī tam dāvinātajam viss prieks pazūd, un dāvināšana beidzās. Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka ar šito visvairāk sirgst latvju zeltenes;(
Ko es gribēju teikt? A to, ka pie literatūras mācību grāmatu rediģēšanas ir jāķeras pa nopietno, citādi nekādas jēgas arī no turpmākajām paaudzēm nebūs!
;)))


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

kā piesauc, tā klāt
[info]kolanga
2006-09-16 17:53 (saite)
dainas dzīvo tautai līdzi ne jau kā iesaldētas formulas bet mantotā struktūra, formulas ir pārmantošanas mechanisms. dzeja ir daudznozīmīga, arī pretešķīga, tā vienlaikus ir paša izteiksme, kā arī liecinājums par savas kopienas vērtību ij pieredžu plūsmu laiktelpā. sheit ko rakstīju Sveika listservē:
-------------
no rakstiitaa autore vai nu izaicina, vai arii dziljumaa nesaprot dziivaas tautas dziives zinjas/ mantojuma buutiibu, vai pat folkloras archiiva
dainu korpusa kraajuma noziimi.

dainas nav nekaadi sveetie likumi vai gariidznieku sakaartots kanons kas buutu jaaseko bet latvieshu tautas veesturiskaa liidzshineejaa dziives
zinja. senaas rindas var iegroziit, izmantot jaunaa skatiijumaa, kaa arii iists dainu meistars var radiit gluzhi jaunas laikmetiigas dainas - izsakot tieshi to dziives skatu kaads ir kaadam laikmetiigs.

pretruniigas variaacijas dainaas noraada, ka nekad nav bijusi vienmulja viena patiesiiba. katrs to redzeejis mazliet citaadi, izmantojis tradicionaalaas formulas kaadas saglabaajushaas no senseniem laikiem savaa veidaa. formulas ij struktuuras likumiiba notureejusi nepaartrauktiibu/ seciibu izveidojot zhanru bet zhanra ietvaraa ir milziigas iespeejas
izteikties.

dainu garu var tieshi kaa liecina Richs ij Zigriida atjaunot, ja ir iedvesme, griba iedziljinaaties, radosha pieeja. tas arii notika sheit kautvai 2 x 2 ij 3 x 3 nometnees, kas notiek sveetku svineeshanaa Dieva seetaa utt.

apdziedaashanaas tradiicija kurjaa nepiecieshams improvizeet nav pavisam izmirusi liidz pat shodien. protams nepiecieshama muzikaala prasme, iedziljinaashanaas tradiicijaas
.....

V. Rudzīša analīze ir ar interesantiem novērojumiem, tomēr LIELĀS visptverošās teorijas maz vairs cieņā. tautas laiktelpas plūsmēs ir milzīga dažādība. upurmentalitāte ir vienai daļai, sabiezējās īpašos apstākļos. citētā daina nav jāiztulko kā upurmentalitātes, arī ir daudz dzīves spītīgu dainu kas izsaka pavisam pretēju mentalitāti.

aija
-----

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?