Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2006-07-20 09:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Džeinai, sev pašai un vēl daudziem citiem...

Ja esi vecākais bērns ģimenē...


... vienā jaukā dienā tavas labās dienas beidzas. Konfektes rotaļlietas, uzmanību nu nākas dalīt. Tu vairs neesi princesīte/princis, vienīgais un galvenais ģimenē (un tātad arī pasaulē). Tagad ir: „kuš, brālītis/māsiņa guļ”, „nē, saulīt, tagad nespēlēsimies, esmu nogurusi”...

Tagad galvenais ir mazulis, un tev ir jāpieliek milzīgas pūles, lai tevi vispār pamanītu: dzinn – krūzīte pret grīdu, „nu paskaties, paskaties, ko es uzzīmēju!” Un tas sīcis! Kā sāk kājām skriet, tā tikai tipina pakaļ. Brīžam tu viņu nīsti ar visas savas mazās sirds spēku. Un tak mazais ar kādu septīto prātu to jūt: paslepus – sesks tāds! – iekož tev rokā vai salauž tavu mīļāko mantiņu. Un tu taisnās dusmās – atklāti, nenogaidot piemērotus apstākļus – blaukš! Un tūliņ seko: kā nav kauna mazākam pāri darīt?! Kaktā! Un vēl – arvien biežāk tu dzirdi: „tu esi vecāks, tātad gudrāks, un gudrākais piekāpjas!” Vāh! :(

Nē, pēc tam, kad paaugsieties, jums būs kopīgas intereses, izklaides un varbūt pat draugi, un izrādīsies, ka tu to mazo kverpli pat mīli. A osadok ta ostalsja...

Un vēlāk, jau pieaudzis tu vienmēr centīsies, lai visi tieši uz tevi skatās, tik tevī klausās. Centīsies pierādīt, ka esi labs. „Mīliet, mīliet taču mani!”

 

Un vēl – par mums, tiem, kas dzimuši mēnesi, trīs vai piecus pēc kāzām. Nu nav, nav tā, ka vecāki mūs nemīlēja (un nemīl)! Mīlēja un varbūt pat vairāk kā tos pārējos...:) Bet! Tā ir cita paaudze, viņiem vēl ir ieaudzināta TĀ attieksme pret „bandu bērniem”. Un viņi izjuta kaunu un vainu tā „ne gluži likumīgā” bērna priekšā. Un kā mēs izturamies pret tiem, kā priekšā jūtamies vainīgi? M? Pareizi... Galvenais ir uzvesties tā, lai tagad tas otrs sajūtas vainīgs! Spogulis... Un ja vēl arī ģimenes dzīve nav padevusies, tad daļa vainas tiek neapzināti uzvelta bērnam: "Tikai tevis dēļ mēs vispār apprecējāmies...":(

Starp citu - vientuļo māmiņu bērniem tas visbiežāk tiek aiztaupīts...

Es nesaku, ka tas ir likums! Es nesaku, ka tas notiek vienmēr un ar visiem. Čto vižu, o tom poju! ;)))



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2006-07-20 10:37 (saite)
mana māsa ir pusotru gadu jaunāka par mani. cik atceros, vienmēr esmu uztvērusi viņu kā kaut ko pašsaprotamu. bet tai pieaugušākai man vajadzēja būt gan. es skaitījos liela kopš piedzima mana māsa (tātad no pusotra gada vecuma), viņa gan krietni vēlāk sāka skaitīties liela. un komplekss un aizvainojums nezinkāpēc izveidojies viņai. viņai gribas būt tai gudrākai un labākai jo redz es esot daudzināta par pieaugušāku. šķiet viņa joprojām nevar man to piedot.
un vēl ko gribētu pie šī raksta piebilst. nez gan, varbūt citiem tā nav. bet, cik varu spriest pēc sevis, vecāki ar katru bērnu mācās būt vecāki un ar katru nākamo bērnu viņi "uzvedās" savādāk. es tiku audzināta stingrāk nekā manas māsas, nu un tagad to var ļoti pat manīt. manai jaunākajai māsai vispār nepastāv tāds "nedrīkst" un "nē". viņa pat lepojas ar to,ka panāk to ko vēlas jebkādiem līdzekļiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2006-07-20 10:40 (saite)
ā un jā. vēl atceros, ka reizēm mana vidējā (tā, kura pusotru gadu jaunāka) māsa kaut ko nezināja un prasīja man. es reizēm arī kaut ko nezināju. KĀ viņa tad dusmojās un psihoja :D
un jā, es arī iekļuvu mammas puncī pirms kāzām. gan divus mēnešus pirms, bet tomēr. ar tēvu man tā vai tā attiecības tādas sarežģītākas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kuminjsh
2006-07-20 10:41 (saite)
Katram sava pieredze!:) Paldies par padalīsanos:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?