mana māsa ir pusotru gadu jaunāka par mani. cik atceros, vienmēr esmu uztvērusi viņu kā kaut ko pašsaprotamu. bet tai pieaugušākai man vajadzēja būt gan. es skaitījos liela kopš piedzima mana māsa (tātad no pusotra gada vecuma), viņa gan krietni vēlāk sāka skaitīties liela. un komplekss un aizvainojums nezinkāpēc izveidojies viņai. viņai gribas būt tai gudrākai un labākai jo redz es esot daudzināta par pieaugušāku. šķiet viņa joprojām nevar man to piedot.
un vēl ko gribētu pie šī raksta piebilst. nez gan, varbūt citiem tā nav. bet, cik varu spriest pēc sevis, vecāki ar katru bērnu mācās būt vecāki un ar katru nākamo bērnu viņi "uzvedās" savādāk. es tiku audzināta stingrāk nekā manas māsas, nu un tagad to var ļoti pat manīt. manai jaunākajai māsai vispār nepastāv tāds "nedrīkst" un "nē". viņa pat lepojas ar to,ka panāk to ko vēlas jebkādiem līdzekļiem.