Māte, protams, māksliniece. Iebrauca, redz, kaut kāds tēvainis uzvārdā Bārda, apjautājās, vai nav kāds motocikls vai kas tamlīdzīgs pārdodams, šī zvana man: "Hihi, tu ar to savu mopēdu vēl taisies braukt?" Uz manu (MANU!!!!) zaļo Rīga-cikturpadsmit aci uzlikuši! Nošņācu, lai aizmirst - galu galā ir trīs mazbērni, kuriem braukt. Un ja kāds to mopēdu reiz no pilsētas garāžas atvestu un teiktu bērniem "Drīkst braukt!", gan jau ka brauktu, acis pārgriezuši. Annai, piemēram, šobrīd ir 15 - kā reiz tas vecums, kad es pie mopēda tiku un braucu atspērusies. Anna gan ir aptuveni 15-20 cm īsāka par mani (kā es toreiz un tagad) un attiecīgi aptuveni tikpat kg vieglāka (kā es toreiz), bet mopēds ir gana smags verķis, tak pie lielas gribēšanas nekas nav šķērslis. :/