Mammas jubileju nosvinējām. Alkohols daudz palika pāri, bet tur mēs ar brāli (pareizāk mūsu mēra sajūtas trūkums) pie vainas ;) Bet tas nekas - augustā tēvam jubileja. Lūk.
Toties tagad jau 2. dienu guļu mājās, klepoju, ēdu lakšus un dzeru sīrupu. Es vispār neuzskatu šitos visus sīrupus par zālēm, bet Juniors bija gana viltīgs, lai no aptiekas man nezvanītu (zināja jau, ka tad sūtīšu uz citu aptieku), bet nopirktu "kas bija". Un vēl pa 6 eiro, tb 2x dārgāk kā tabletes, labāk būtu kādu alkoholu nopircis :/ Tagad es pa pusotru dienu būšu izstrēbusi jau bezmaz visu pudeli (vai tad sīrupu var pārdozēt?!), smieklīgi, bet pilnīgi izskatās, ka palīdz - očevidnoje ņeverajatnoje. Un tā kā dubults neplīst, tad tūliņ vēl vārīšu "tibetiešu dziru"- no piena, medus, sviesta un ķiplokiem. Galu galā parīt uz darbu, ja.