Pātaru Ansis (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} kuminjsh) rakstīja,@ 2014-04-16 13:31:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Iedvesmojoties no šī: http://www.adme.ru/vdohnovenie-919705/2
vineta uzrakstīja brīnišķīgu stāstiņu!
Reiz kāds morāli nenoturīgs vīrs nolēma veikt areodjarekputu ar kaimiņu sādžas priekšnieku. Diemžēl, viņam sanāca nopirkt kaķi maisā, jo sādžas priekšnieka laulātā izrādījās pilnīgi un galīgi bakkušana. Tomēr ir arī labā ziņa – viņu varēja pielikt pie plīts un vērot no mugurpuses. Pie tam gatavoja kaimiņu sieva lieliski un vīrs jau pirmajās vakariņās skaļi iesaucās – šemomodžamo! Savukārt kaimiņu sādžas priekšnieka sieva, pēc dabas būdama ilunga, kastroļus grabināja visnotaļ nikni, jo šī jau bija trešā reize, kad viņas laulātais bija veicis sievu apmaiņu un katru reizi viņai pagadījās ar vien ēdelīgāks un ēdelīgāks pagaidu vīrs. Tā nu viņa, veicot mājas soli, kala plānus, kā iešūt savam visnotaļ tuklajam pastāvīgajam vīram, bikses tā, lai ar viņu Karelu ar lielo K notiekas intīmo vietu rajonā.
Tajā laikā kaimiņu sādžas priekšnieks tecināja siekalu uz savas uz laiku iegūtās sievas klividža…un jau šajā brīdī nožēloja, ka tas būs kā tsudoku, poētiski izsakoties, un izpētīt pilnīgi visas sievietes vietas un vietiņas viņam pāris dienu laikā nebūs lemts. Un tas pat nekas, ka svešā sieva gatavoja tikai paleggus. Ja sievietei ir tāda klividža, zem kuras var vedrite pat visilgākā lietus laikā, tad ir piedodams tas, ka viņas māte pilnīgi noteikti nav bijusi kaijakumama pa kulinārijas līniju. Ja jūs jautāsiet, kā šajā situācijā jutās uz laiku pielaulātā, tad viņai bija pelinti. Jāteic, ka viņai savs īstais vīrs bija kā laijogeniks. Tagad, kad sieviete bija no tā prom veselus 500 metrus, viņa piepeši sailgojās pēc lauleņa. Kaimiņu sādžas priekšnieka vienistabas būdiņā bez pašiem saimniekiem un trīs govīm dzīvoja arī priekšnieka tante pa tēva līniju. Viņa sevi pozicionēja kā kualunkuizmo. Viņai viss bija vienalga, izņemot to, lai izskatītos pēc iespējas mahžāka pēc pārciestās kāju sēnītes. Tā nu viņa, kamēr brāļa dēls ar kaimiņa sievu lasīja kamasutru balsī, peldināja kājas vannītē un nodarbojās ar murrmu.
Rītā, kad bija nolemts mainīt sievas atpakaļ, mūsu morāli nenoturīgais vīrs bija totālā rhvē un pa miegam bļaustījās, ka vakardienas zupa bija ar laga piegaršu. Iemainītā sieva velti centās ar nilentika paņēmienu viņu uzmodonāt. Tā nu viņa uz mājām devās pati. Cauri drūmiem krūmiem, kur vienmēr pastāvēja draudi piedzīvot sendulu. Nē, nē uitvaajens nebūt nebija viņas aizraušanās. Tad jau labāk ar ulikkesbilenu, bet tuvāk civizilācijai. Kad sieviete bija izlīdusi no krūmiem, tad kāds viņu vibafnotoja. Pavisam netīšām, kā uzreiz attaisnojās morāli nenoturīgā vīra sieva, kura arī viena pati un kājām devās atpakaļ uz savu pastāvīgo laulātās pienākuma pildīšanas vietu. Kādu brīdi abas sievietes, līdzjūtīgi pavērās viena otrā…pēc tam iegrima smeldzīgā bokketo, pēc kura attapās tuvākajā krogā, līksmi cilājot medalus kausus un apspriežot savus laulātos draugus.
Kaimiņu sādžas priekšnieks domīgi vērās logā un viņam bija iestājies iktsuarpoks. Viņš bija izsalcis.
Bet morāli nenoturīgais vīrs, kad beidzot daļēji pietrausās kājās un izrāpoja uz lieveņa, kādu mirkli pakavējās ar skatienu uz krūmiem, vai no tiem neparādīsies cienītās klividža, bet pēc tam atmeta ar roku sāka apdomāt, ar ko iemainīt sievu uz nākamo nedēļas nogali.
Tāds, lūk, stāsts bez morāles.
vineta uzrakstīja brīnišķīgu stāstiņu!Reiz kāds morāli nenoturīgs vīrs nolēma veikt areodjarekputu ar kaimiņu sādžas priekšnieku. Diemžēl, viņam sanāca nopirkt kaķi maisā, jo sādžas priekšnieka laulātā izrādījās pilnīgi un galīgi bakkušana. Tomēr ir arī labā ziņa – viņu varēja pielikt pie plīts un vērot no mugurpuses. Pie tam gatavoja kaimiņu sieva lieliski un vīrs jau pirmajās vakariņās skaļi iesaucās – šemomodžamo! Savukārt kaimiņu sādžas priekšnieka sieva, pēc dabas būdama ilunga, kastroļus grabināja visnotaļ nikni, jo šī jau bija trešā reize, kad viņas laulātais bija veicis sievu apmaiņu un katru reizi viņai pagadījās ar vien ēdelīgāks un ēdelīgāks pagaidu vīrs. Tā nu viņa, veicot mājas soli, kala plānus, kā iešūt savam visnotaļ tuklajam pastāvīgajam vīram, bikses tā, lai ar viņu Karelu ar lielo K notiekas intīmo vietu rajonā.
Tajā laikā kaimiņu sādžas priekšnieks tecināja siekalu uz savas uz laiku iegūtās sievas klividža…un jau šajā brīdī nožēloja, ka tas būs kā tsudoku, poētiski izsakoties, un izpētīt pilnīgi visas sievietes vietas un vietiņas viņam pāris dienu laikā nebūs lemts. Un tas pat nekas, ka svešā sieva gatavoja tikai paleggus. Ja sievietei ir tāda klividža, zem kuras var vedrite pat visilgākā lietus laikā, tad ir piedodams tas, ka viņas māte pilnīgi noteikti nav bijusi kaijakumama pa kulinārijas līniju. Ja jūs jautāsiet, kā šajā situācijā jutās uz laiku pielaulātā, tad viņai bija pelinti. Jāteic, ka viņai savs īstais vīrs bija kā laijogeniks. Tagad, kad sieviete bija no tā prom veselus 500 metrus, viņa piepeši sailgojās pēc lauleņa. Kaimiņu sādžas priekšnieka vienistabas būdiņā bez pašiem saimniekiem un trīs govīm dzīvoja arī priekšnieka tante pa tēva līniju. Viņa sevi pozicionēja kā kualunkuizmo. Viņai viss bija vienalga, izņemot to, lai izskatītos pēc iespējas mahžāka pēc pārciestās kāju sēnītes. Tā nu viņa, kamēr brāļa dēls ar kaimiņa sievu lasīja kamasutru balsī, peldināja kājas vannītē un nodarbojās ar murrmu.
Rītā, kad bija nolemts mainīt sievas atpakaļ, mūsu morāli nenoturīgais vīrs bija totālā rhvē un pa miegam bļaustījās, ka vakardienas zupa bija ar laga piegaršu. Iemainītā sieva velti centās ar nilentika paņēmienu viņu uzmodonāt. Tā nu viņa uz mājām devās pati. Cauri drūmiem krūmiem, kur vienmēr pastāvēja draudi piedzīvot sendulu. Nē, nē uitvaajens nebūt nebija viņas aizraušanās. Tad jau labāk ar ulikkesbilenu, bet tuvāk civizilācijai. Kad sieviete bija izlīdusi no krūmiem, tad kāds viņu vibafnotoja. Pavisam netīšām, kā uzreiz attaisnojās morāli nenoturīgā vīra sieva, kura arī viena pati un kājām devās atpakaļ uz savu pastāvīgo laulātās pienākuma pildīšanas vietu. Kādu brīdi abas sievietes, līdzjūtīgi pavērās viena otrā…pēc tam iegrima smeldzīgā bokketo, pēc kura attapās tuvākajā krogā, līksmi cilājot medalus kausus un apspriežot savus laulātos draugus.
Kaimiņu sādžas priekšnieks domīgi vērās logā un viņam bija iestājies iktsuarpoks. Viņš bija izsalcis.
Bet morāli nenoturīgais vīrs, kad beidzot daļēji pietrausās kājās un izrāpoja uz lieveņa, kādu mirkli pakavējās ar skatienu uz krūmiem, vai no tiem neparādīsies cienītās klividža, bet pēc tam atmeta ar roku sāka apdomāt, ar ko iemainīt sievu uz nākamo nedēļas nogali.
Tāds, lūk, stāsts bez morāles.
