Vakar naktī uznāca ņerkšķis par tēmu: "neko es savā dzīvē neesmu izdarījusi un sasniegusi, un nesasniegšu arī. Un vispār, kad es nomiršu, jau pusgadu pēc manas nāves neviens pat neatcerēsies, ka es tāda esmu bijusi."
Šorīt pamodos ar tādu kā pohainu galvu (vakar es nedzēru!) un nīgri nodomāju: "Nu un? Tad man tāpat būs vienalga. Bet tagad - pirms laika, nav nekādas jēgas satraukties."
:)