Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2013-08-18 21:31:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Peļu portāls turpina darboties
Piektdien, atnākusi no opermūzikas koncerta (kā reiz teica Wiljams: "Tū mač Vāgners!"), ar šausmām pamanīju savai kaķu jaunkundzei mutē peli. Šoreiz dzīvu. Zināmā mērā. Tb pele bija pagurusi un samocīta, bet vēl vārgi kustējās. Kamēr kaķalops ar šo spēlējās uz nebēdu: paņēma ar zobiem aiz škvarņika, papurināja, tad palaida vaļā, uzšāva ar ķepu pa pakaļu, lai fiksāk kustās, tad iedzina stūrī, atkal paņēma zobos un papurināja... Aptuveni pusminūti vēroju eksekūciju, tad teicu zvēram: "Vai nu Tu to peli nogalini, vai arī es viņu ķeršu!" Pikse palaida peli kārtējo reizi pa apli. Nu neko, uzmetu peļukam dvieli, paņēmu trīcošo radību rokā un izpurināju pa balkonu, dodot vēl vienu iespēju...
Jā, es zinu, ka kaķi ēd peles, tāds viņām liktens. Bet manā klātbūtnē neviens vājākos nemocīs, un punkts.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krii
2013-08-19 00:53 (saite)
Zoologi, kas raksta par kaķiem, saka apmēram to pašu, ko Kūms. Resp., mājas kaķiem ir ļoti spēcīgs medību instinkts un ļoti maz iespēju to apmierināt ar kaut ko interesantāku par dzijas kamolu, vīna pudeles korķi vai papīra vīkšķi. Tāpēc, kad Lielā Iespēja ir atnākusi un noķerta, medību aina tiek izspēlēta vēl un vēl (kamēr medījumam beidzas baterijas), jo nevar zināt, kad atkal tā gadīsies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?