Tas, ko es gribēju ierakstīt vakar no rīta
Tas ir TIK kaitinoši, kā Providence izdarās ar mūsu vēlēšanām.
Ir lietas, ko tu vari lūgties, pieprasīt un diedelēt no rīta līdz vakaram gadiem ilgi (piemēram, čemodānu ar miljonu pie dzīvokļa durvīm), tak šajā gadījumā Providence būs kā tāda puskurla vecmāmiņa: "Nadzērdu, nadzērdu, bārns, runoj skaļõk!".
Savukārt citreiz atliek tikai tev puspajokam nestundā kaut ko iemēkšķēties, kad jau tūliņ Providence ir klāt un, rādot kantainā smaidiņā savus retos zobus, jautā: "Taksi na Dubrovku zakazivaļi?" Un tad tu vari teikt, ko gribi: stāstīt, ka tādu Dubrovku pirmo reizi dzirdi, ka vispār jau tikai mušas gaiņājot to roku vicināji, ne taksi sauci, un galu galā tie droši vien bija kaimiņi no blakusmājas, kas taksi pastellēja, ne tu, bet ņifiga, tiec iesēdināts mašīnas aizmugures beņķī un aizrauts tālēs zilajās. Ar visu ģipsi...
;)